Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pacientu vairāk nekā finansējuma

Agita Bērziņa

2016. gada 26. augusts 00:00

379

Beidzoties gada otrajam ceturksnim, Alūksnes novada pašvaldība saņēmusi savu kapitālsabiedrību finanšu rādītājus. Tos deputāti izvērtēja augusta finanšu komitejas sēdē secinot: kapitālsabiedrības strādā gan ar zaudējumiem, gan ar peļņu.

Ar zaudējumiem otro ceturksni beiguši trīs uzņēmumi: “Alūksnes namiem” tie ir 13 514 eiro, “Ievadnei” - 1256 eiro, atkritumu poligonam “Kaudzītes” - 14 121 eiro. Arī peļņa ir trīs kapitālsabiedrībām: “Rūpei” - 6990 eiro, “Alūksnes slimnīcai” - 26 129 eiro, “Simonei” - 206 998 eiro.  Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs un SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” datus nav iesnieguši. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers gan atzina, ka par “Simones” lielo peļņu nav pamata priecāties, jo vasarā tiek veidots uzkrājums no iedzīvotāju avansa maksājumiem par siltumu ziemas mēnešiem, kas, savukārt, trešajā ceturksnī tiks novirzīts atmaksā. Līdz ar to peļņa būs tuvu nullei. Deputāts Ainars Melders pauda viedokli, ka “Alūksnes namu” zaudējumus varētu mazināt, samazinot uzņēmuma administrācijā strādājošo skaitu.

Pārstrāde – 800 pacienti
Arī Alūksnes slimnīcas pozitīvais rādītājs nebūt nenozīmē, ka slimnīcai nav problēmu ar finansējumu. “Slimnīcai būs jāsāk atmaksāt aizdevumu. Ja valdība nepalīdzēs arī pašvaldībai piederošo uzņēmumu kredītu dzēšanā, tad situācija slimnīcai var izveidoties ļoti smaga. Pastāv pat iespēja, ka stacionārā nepieņems pacientus,” atzina pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa laikrakstam atzīst, ka var nākties spert izmisuma soli. “Jau ceturto gadu valsts mums nesamaksā par tiem pacientiem, kuri ir virs kvotas. Ja naudas nav – kā lai strādā? Mums ir noteikts pacientu skaits mēnesī, par kuru mēs saņemam valsts  finansējumu, bet jau četrus gadus šo pacientu ir vairāk. Valsts iedala mums naudu 2200 pacientiem, bet mums katru gadu ir 3000! Par kādu naudu lai ārstē šos 800? Cietīs vai nu pacienti, vai darbinieki, kuriem nevarēsim samaksāt algas. Mums ved arī pacientus no Balviem un Gulbenes, bet nauda šiem pacientiem neseko,” viņa saka.

Jābūt vienlīdzībai
M.Kauliņa uzskata, ka risinājums jāmeklē valdībai un kapitāldaļu turētājam – novada pašvaldībām: Alūksnes un Apes. “Esmu visiem veselības ministriem un Nacionālajam veselības dienestam sūtījusi vēstules, uz kurām esmu saņēmusi atbildi – problēmu saprotam, bet diemžēl finansējuma nav. Ko darīt? Jautājums jārisina politiski. Vai nu visus pacientus ar traumām vedīs uz Rēzekni un Valmieru, vai dos attiecīgu finansējumu un ārstēsim tepat uz vietas Alūksnē,” saka M.Kauliņa. Tāpat arī slimnīcas vadītāja nav mierā ar valsts finansējuma sadali aizņēmumu segšanai slimnīcām. “Ja valsts samaksāja lielajām slimnīcām, tad vajadzētu maksāt arī mazajām! Ar ko mēs atšķiramies? Tos pašus cilvēkus vien ārstējam! Valsts lielajām slimnīcām samaksāja no nodokļu maksātāju naudas,” saka M.Kauliņa. ◆

Kategorijas