Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai nākotnē būs baznīcas?

Diāna Lozko

2016. gada 26. augusts 00:00

314

Augustā Alūksnē pirmo reizi noritēja unikāls pasākums – luterāņu baznīcas mācītāju un viņu ģimeņu kopīga nometne. Tās laikā tika apspriests gan tas, kā sievas var palīdzēt saviem vīriem kalpot, gan tas, ar kādām problēmām saskaras mūsdienu baznīca. Četru dienu nometnē diskutēja arī par vienu no lielākajām problēmām, ar kuru saskaras mūsdienu baznīca – cilvēku nevēlēšanās nākt uz baznīcu un jaunu mācītāju piesaisti. Šo problēmu atzīst arī katoļu baznīca Latvijā. Pēdējā laikā jaunu priesteru trūkuma dēļ katoļu baznīcā Latvijā ieplūst daudzi priesteri no Polijas.

Novecojusi baznīca
neinteresē
Kopumā nometnē piedalījās 20 luterāņu draudzes mācītāju ģimenes no visas Latvijas. Starptautiskā Pastorālās vadības institūta direktors Skots Rišē prezentācijas laikā uzsvēra, ka gan luterāņu, gan katoļu baznīca piedzīvo krīzi, un jaunā paaudze nevēlas vairs iesaistīties organizētā reliģijā.
Milleniāņi (tie, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000.gadam) baznīcas vēsturi var mainīt pilnībā. “Šos cilvēkus interesē garīgums, bet ne reliģija. Un nereti cilvēki izvēlas nevis kristīgo garīgumu, bet kādu citu,” norāda S.Rišē. Tas nereti ir austrumnieciskais garīgums, dažādas prakses, Latvijā tā ir arī atgriešanās pie senlatviešu rituālu un garīguma saknēm. “Daži cilvēki baznīcā teiks, ka mums nav jāmainās, lai piesaistītu šos cilvēkus, taču uzskatu, ka baznīcai ir jāņem vērā šis aspekts. Nav runa par doktrīnas maiņu, taču ir runa par tās pasniegšanas veidu,” pauž S.Rišē.

Jārod saikne ar jauno paaudzi
Viņš uzsver, ka vēlas saglabāt luterāņu baznīcu bērniem un mazbērniem, taču tas nebūs iespējams, ja netiks atrasts veids, kā uzrunāt jaunās paaudzes. “Mums ir jāatrod veids, kā sludināt un vadīt baznīcu. Ir jāveido attiecības ar jauno paaudzi,” uzsver S.Rišē, jo tikai tādā veidā var saglabāt ar to kontaktu. Novecojusi un iesīkstējusi baznīca nevienu vairs neinteresē, taču jāuzsver, ka problēmu neatrisinās tikai aktivitāšu maiņa baznīcā. Ja arī tā piesaistīs aizvien jaunus cilvēkus, tai priekšā būs vēl kāds grūts uzdevums – noturēt šos cilvēkus baznīcā. “Diemžēl lielai daļai cilvēku šodien ir negatīva attieksme pret jebkāda veida baznīcu. Viņi nemaz nevēlas iesaistīties kādā no tām,” teic S.Rišē.

Baznīcās trūkst mācītāju
Daudzviet Latvijā novērojams, ka baznīcas draudzes paliek aizvien mazākas, kas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita samazināšos valstī. Rīgas Garīgajā seminārā ik gadu iestājas aptuveni pieci jaunieši – tas nav daudz. Tieši tāpēc katoļu baznīcās trūkst mācītāju un notiek ne tikai biežas priesteru rotācijas, bet arī priesteru pieaicināšana no citām valstīm. Jāatzīmē, ka gan Alūksnes, gan Gulbenes katoļu draudzēs jau ilgāku laiku kalpo priesteri no Polijas. Līdz ar to var secināt, ka problēma ir ne tikai tajā, ka daudzi nevēlas vairs nākt uz baznīcu, bet arī tajā, ka daudzi nevēlas tajā vairs kalpot. Baznīcai nereti pārmet ārišķību, kurā trūkst dzīvas ticības, un daudzi uzskata, ka vislielākais baznīcas trūkums ir tajā, ka to pārstāvošie cilvēki nereti nedzīvo tā, kā māca baznīca. Jāuzsver, ka arī paši baznīcas pārstāvji atzīst šo problēmu.

Svarīgi ir ticību izdzīvot
Gulbenes Romas katoļu draudzes priesteris Andžejs Stoklosa, viesojoties Alūksnē, savā sprediķī uzsvēra, ka svarīgi ir ticību izdzīvot. Viņš pauda, ka nav svarīgi, cik ilgs laiks tiek pavadīts lūgšanās, ja tajā laikā cilvēks tik tiešām nerunā ar Dievu. “Reizēm daudz lielāka nozīme ir vienam vārdam nekā pieciem rožukroņiem (katoļu lūgšana – red.),” pauda priesteris, tādējādi norādot, cik svarīga ir patiesa ticība, kura tad arī ir tik ļoti saistāma ar garīgumu, pēc kā tik ļoti tiecas milleniāņi. “Ir tikai viena lūgšanas valoda - sirds valoda,” ir paudis A.Stoklosa, un šis citāts norāda uz kādu būtisku aspektu – saprašanos. Milleniāļi vairs nav gatavi bezierunu paklausībai, bet vēlas uzdot daudzus jautājumus, uz kuriem arī sagaida atbildi vai vismaz sarunu, nevis striktu atbildi: “Jo Dievs (vai baznīca) tā saka.” Baznīcai ir jābūt atvērtai šiem cilvēkiem, lai radītu vietu, kur var pulcēties dažādu uzskatu cilvēki, un neizslēgt nevienu no kopā būšanas. ◆

Kategorijas