Liks tūristiem ilgāk viesoties novadā un Veclaicenē

2016. gada 26. augusts 00:00

775

Alūksnes novada pašvaldībai ir ieceres, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, attīstīt aizsargājamā ainavu apvidus “Veclaicene” (AAA “Veclaicene”) teritoriju. Ideju ir daudz, lai radītu inovatīvas lietas Veclaicenē un novadā, piemēram, pašapkalpošanās informācijas punktus, dabas mājiņas tūristiem un izpētes, zinātnes centrs Romeškalnā.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzskata, ka Veclaicenes ainavu apvidus ir plaša un vērtīga teritorija, ko apmeklē tūristi, dabas draugi un ko nākotnē noteikti vajag popularizēt un līdz ar to - arī Alūksnes novadu. Teritorijas attīstība plānota divos posmos. Pirmās kārtas projektu iesniegs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Alūksnes novada domes jūlija sēdē deputāti jau pieņēma lēmumu, paužot atbalstu šādām projekta aktivitātēm. Lēmums paredz atbalstīt plānotā projekta par AAA “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošanu antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamībai sagatavošanu. Indikatīvā projekta kopsumma paredzēta 575 000 eiro, no kā ERAF finansējums varētu būt 500 000 eiro. Galvenās aktivitātes - dabas takas maršruta izveide; infrastruktūras uzlabošana dabas takā; informatīvo zīmju, norāžu un stendu izvietošana dabas takā; 3 dabas mājiņu izvietošana dabas takā; 4 pašapkalpošanās informācijas punktu izveide; mobilās aplikācijas izstrāde. Tagad taps projekts, lai jau nākamgad sāktu pirmās kārtas darbus.

Caur abiem novadiem
Jau vairākus mēnešus tiekas darba grupa, kā sastāvā ir pārstāvji no Alūksnes novada pašvaldības vadības un attīstības nodaļas, Veclaicenes pagasta pārvaldes. Tiekoties ģenerē idejas AAA “Veclaicene” teritorijas attīstīšanai. Lielākā daļa teritorijas ir Alūksnes novadā, nedaudz – Apes novadā. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde šai teritorijai izstrādāja aizsardzības plānu turpmākajiem gadiem.
“Plāna izstrādes gaitā jau tika daudz diskutēts, ka teritorijā šobrīd ir daudz dažādu haotisku kustību, tādēļ vajadzētu centrēt iedzīvotāju, velosipēdistu plūsmu un transporta kustību, lai mazinātu slodzi uz ainavu teritoriju. Ir iecere izveidot vienu centrālo maršrutu caur Peļļu gravu, kas sevī ietvertu arī virkni ezeru. Šis maršruts no Pleskavas šosejas malas vītos cauri visai ainavu teritorijai līdz pat Apei. Par šo ieceri esam runājuši arī ar Apes novada pašvaldības attīstības nodaļu,” saka Dz.Adlers.

Brīvpieejas informācijas punkti
“Esam secinājuši, ka primārais ir informācija par to, kas teritorijā pieejams. Citviet pasaulē ir pieredze, ka pa teritoriju izvieto nelielus namiņus – brīvpieejas informācijas punktus. Tajos ik dienu neatrodas algots darbinieks, bet ir izvietota informācija, ko ceļotājs var brīvi saņemt un izmantot, namiņš ir apsargāts. Mēs varētu izvietot trīs šādus namiņus: vienu Pleskavas šosejas malā, otru – Kornetu centrā, trešo – Apes novada teritorijā. Tā ir inovatīva prakse visā pasaulē,” saka Dz.Adlers.
Viņš atzīst – daudzi uz brīvpieejas informācijas punktu izveidi raugās skeptiski, tomēr citviet ir pierādījies, ka to radīšana attaisnojas. “Kāds būs šo punktu – namiņu vizuālais izskats, par to vēl tiks domāts, pieaicinot speciālistus, kuri ieteiks, kas atbilst ainavu teritorijai. Namiņš varētu būt 10 līdz 12 kvadrātmetru platībā. Tā uzdevums būtu kalpot par pilnvērtīgu informācijas centru visiem apmeklētājiem. Tajā būtu pieeja internetam, digitāla informācija par maršrutiem, mūsu novada uzņēmēju piedāvātajiem pakalpojumiem un jo īpaši tūrisma maršruta teritorijā. Par naktsmītnēm, ēdināšanas vietām, apskates objektiem, aktīvo atpūtu un citu. Namiņos varētu arī izvietot maksas automātus, lai piedāvātu iegādāties novada suvenīrus. Būtu arī maksas automāts, lai iegādātos biļeti visas Veclaicenes ainavu teritorijas apmeklējumam. Tajā varēs nopirkt arī digitālās kartes ar QR kodu, kas ļaus ērti caur viedtālruņiem iegūt informāciju par teritoriju. Tādējādi varēsim arī reģistrēt apmeklētājus, to skaitu. Tas ir inovatīvs un labs veids, kā pārdot teritoriju bez cilvēka klātbūtnes. Tāpat ir arī iecere radīt mobilo aplikāciju par Alūksnes novadu un apskates objektiem, teritorijām,” ieceres klāsta Dz.Adlers.

Dabas mājiņas un vieta
kemperiem
Tāpat ir iecere radīt ko jaunu Alūksnes novadā un tuvākajā apkārtnē – izvietot Veclaicenes ainavu apvidū 3 - 4 dabas mājiņas, ko izmantot tūristiem kā vietu, kur atpūsties un uzkavēties. Arī šī ideja pārņemta no citu pasaules valstu pieredzes.
“Atsevišķos teritorijas posmos jādomā par pieejamības veicināšanu, jo šobrīd daudzviet ir grūti piekļūt ar velosipēdiem. Jāierīko atpūtas vietas, laipas. Kornetu centrā nepieciešams ierīkot 3 – 4 kemperu vietas, lai būtu viena vieta, kur tiem bāzēties un izdarīt to atbilstošos apstākļos par noteiktu samaksu. Šobrīd ne tikai Veclaicenē, bet arī Alūksnes pilsētā kemperu apstāšanās nakšņošanai notiek haotiski. Tiesa, lai to regulētu, pašvaldībai vispirms jāizvieto informatīvas norādījuma ceļa zīmes,” atzīst Dz.Adlers.

Zinātnes centrs Romeškalnā
Visus iepriekš minētos darbus iecerēts veikt projekta pirmajā kārtā, bet ne mazāk ieceru ir arī otrajai kārtai, kad paredzēts apgūt vēl lielāku finansējumu no LIFE programmas un radīt vēl citus maršrutus – garākus, līdz pat Dēliņkalnam, izvietot norādes un vides objektus. Tas viss notiks ciešā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
“Paredzēts izbūvēt skatu torni Dēliņkalnā – par šādu pakalpojumu ir pieprasījums no tūristiem. Izveidot pārceltuves pār ezeriem. Domāsim par Romeškalna skolas ēkas attīstību – šī ēka var kalpot kā visas AAA “Veclaicene” teritorijas centrālais punkts, tostarp informācijas. Ēka tiktu aprīkota ar saules baterijām, izmantojot saules enerģiju. Ēkā būtu nomas punkts inventāram ceļotājiem, lai dotos šajā teritorijā. Šī ēka būtu arī kā izpētes un zinātnes centrs, kas uzrauga teritoriju, tajā esošos biotopus, vēro biotopu attīstības gaitu un signalizē par nobīdēm dabā un dzīvnieku pasaulē. Lai to radītu, mums jāsadarbojas ar kādu institūtu vai augsta līmeņa speciālistiem, kas varētu Romeškalna skolas ēku izmantot šādiem mērķiem. Novadam tā būtu iespēja piesaistīt šādus speciālistus. Tas būtu arī kaut kas jauns Alūksnes novadam, turklāt šādiem mērķiem Eiropa piešķir fondu finansējumu. Tiesa, līdzīgi domā arī citas pašvaldības, tomēr mums jāskatās uz sevi, jāiet uz priekšu un jāizveido šādu centru. Tas noteikti atdzīvinās teritoriju – Veclaiceni, Jaunlaiceni, Māriņkalnu,” pārliecināts Dz.Adlers.

Ko domā veclaicenieši?
Skatot šo jautājumu tautsaimniecības jūlija komitejā, deputāts Laimonis Sīpols interesējās, vai par šīm iecerēm ir runāts ar Veclaicenes iedzīvotājiem un vai viņi piekrīt, jo Veclaicenē daudz ir privātīpašumu. “Cik šo visu jauninājumu uzturēšana pēc tam pašvaldībai izmaksās? Es būtu ļoti priecīgs, ja ar vietējiem uzņēmējiem būtu notikusi diskusija un viņi paustu atbalstu šādām iecerēm, uzņemtos uzturēt un apsaimniekot šo infrastruktūru. Ieceres atbalstu, tikai gribētos, lai iesaistās arī iedzīvotāji un uzņēmēji, lai viņiem “iedegas acis”. Lai Dievs dod, ka tūristi veļas uz Veclaiceni!” pauda L.Sīpols. Dz.Adlers apgalvoja, ka ticies ar vairākiem Veclaicenes mājražotājiem – lielākajai daļai šāda attīstība interesējot, bet ir arī īpašnieki, kuri nevēlas, lai viņus traucē tūristi.
Veclaicenes, Jaunlaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Vārtukapteine laikrakstam norāda – AAA “Veclaicene” vajag popularizēt kā skaistu un dabisku vidi. “Jo vairāk informācijas, jo vairāk tūristus piesaistīsim un aktivizēsim vietējos mājražotājus, uzņēmējus. Protams, šobrīd starp veclaiceniešiem par šīm iecerēm domas dalās – gatavojot tehnisko dokumentāciju, veiksim individuālas sarunas ar katru iesaistīto privātīpašnieku par iespējām izmantot viņa īpašumu. Jau izstrādājot dabas aizsardzības plānu iedzīvotāji izteica savu viedokli – daži jau tad pauda atbalstu tūrisma attīstībai Veclaicenē. Ja kāds būs kategoriski pret – mēs to respektēsim,” saka I.Vārtukapteine.

Jāviesojas, nevis jābrauc cauri
Viņa norāda – jau tagad Veclaicenes pagasta pārvaldei ar atsevišķiem privātīpašniekiem ir noslēgti līgumi par zemes īpašumu izmantošanu dabas taku vajadzībām. Pagasts tajos pļauj zāli, savāc atkritumus. Viņa ir pārliecināta – vajag radīt kaut ko jaunu, lai piesaistītu tūristus. “Ir aktīvās atpūtas tūristi un ir dabas tūristi. Gribam, lai tūristi Alūksnes novadā paviesojas 2 – 3 dienas, nevis tikai caurbrauc un saka, ka ir te bijuši,” uzsver I.Vārtukapteine. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Liks tūristiem ilgāk viesoties novadā un Veclaicenē

Kategorijas