Pārmaiņas mūsu novadu skolās – labas un ne tik labas

2016. gada 2. septembris 00:00

1554

(Turpinās no 1.lappuses)

Divās Alūksnes skolās – Alūksnes pilsētas sākumskolā un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā – līdz ar 2.septembri, uzklausot Alūksnes novada pašvaldības lūgumu, mainīts mācību stundu sākuma laiks: no pulksten 8.00 uz 8.30. Alūksnes novada vidusskolā jau līdz šim mācību stundu sākums ir pulksten 8.30.
Abās pārējās skolās tas mainīts, lai pagastos dzīvojošie skolēni, īpaši no Mārkalnes pagasta, kur skola šovasar tika likvidēta, varētu pagūt atbraukt ar sabiedrisko transportu uz mācībām Alūksnes skolās.

Lielākā Alūksnes novada skola
Alūksnes pilsētas sākumskolā, kas arī šajā mācību gadā ir Alūksnes novada skola ar lielāko audzēkņu skaitu – 397 - jauno mācību gadu sagaida rosīgi un ar jauninājumiem. Skolā būs trīs 1.klases, kurās mācīsies 71 skolēns. 1.klašu audzinātājas šajā mācību gadā ir Gunta Putne, Sarmīte Līce un Anita Musta. Sākumskolā strādā 30 skolotāji un 11 tehniskie darbinieki.
“Skola ir sagatavota jaunajam mācību gadam. Ir veikti kosmētiskie remonti klasēs, sporta skolotāju un sporta inventāra kabinetā. Iegādāti mācību līdzekļi un nepieciešamais inventārs. Pārmaiņas piedzīvojušas skolas administrācijas telpas – ir izveidota atpūtas telpa. Skolas 3.c klase šajā mācību gadā piedalīsies Vislatvijas projektā “Sporto visa klase” - viņiem būs 5 sporta stundas nedēļā. 4.b klase turpinās iesākto sadarbību ar sadraudzības pilsētas Sundbibergas (Zviedrija) skolu. Lielo izmaksu dēļ ir iekavējies sākumskolas sporta zāles remonts. Zāles remontam ir nepieciešams atjaunot vai nomainīt jumta konstrukcijas nesošās sijas un kopnes. Arī šajā mācību gadā maksimāli daudz sporta stundu notiks svaigā gaisā, kā arī sporta skolas angārā. Savukārt tautisko deju nodarbības – tāpat kā pērn, Kultūras centrā,” stāsta Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Anita Junkure.

Jaunums – digitāls aktualitāšu stends
Sākumskolā ir vēl kāds jauninājums – vietu pirmajā stāvā iepretim skolas galvenās ieejas durvīm turpmāk izmantos kā digitālu informācijas un aktualitāšu stendu, kur gan vecāki, gan skolēni varēs uzzināt jaunāko informāciju par skolas dzīvi. “Televizora ekrānā visas dienas garumā slaidos būs lasāmas skolas aktualitātes, ieteikumi, fotogrāfijas par skolas dzīvi, informēsim par gaidāmajiem pasākumiem,” saka A.Junkure.
Viņa atzīst – skolā izjūt to, ka palielinās bērnu skaits, kuru dzīvesvieta ir kādā no pagastiem. Kopš šā mācību gada sākumskolā mācīsies arī bērni no Mārkalnes un Trapenes pagastiem, tāpat arī no Alūksnei tuvējiem pagastiem. Daļa pagastos dzīvojošo vecāku savas atvases vadā jau uz pilsētas bērnudārziem, pēc tam arī mācības uzsākot Alūksnes skolās.

Maina autobusu atiešanas laiku
Mārkalnes pamatskolas durvis skolēnu un skolotāju rokas 1.septembrī diemžēl vairs nevērs, jo Alūksnes novada pašvaldība šovasar šo savu izglītības iestādi likvidēja. Mārkalnes skolas 26 skolēni mācības turpinās citās Alūksnes novada skolās: 10 – Pededzes pamatskolā, 8 – Bejas pamatskolā, 5 – Alūksnes novada vidusskolā, 2 – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, 1 – Alūksnes pilsētas sākumskolā. Bērnu nokļūšanai uz jaunajām mācību iestādēm un atpakaļ mājup Alūksnes novada pašvaldība un SIA “Sabiedriskais autobuss” nodrošināja sabiedrisko transportu, veicot izmaiņas kustības sarakstā.
Mārkalnes pamatskolas likvidācijas dēļ no1.septembra veiktas izmaiņas SIA “Sabiedriskais autobuss” apkalpotajā maršrutā nr.6697 “Alūksne–Mārkalne–Zabolova” un nr.5189 “Alūksne–Žubītes–Alūksne”, nodrošinot skolēniem iespēju tikt līdz tuvākajām izglītības iestādēm un pēc tam – atpakaļ mājās.
Turpmāk maršruta “Alūksne–Mārkalne–Zabolova” autobuss no Alūksnes autoostas un arī no Zabolovas no pirmdienas līdz sestdienai izbrauks 30 minūtes vēlāk – attiecīgi pulksten 6.30 un 7.55.
Maršruts “Alūksne–Žubītes–Alūksne” turpmāk sauksies “Alūksne–Ponkuļi–Alūksne” - šā maršruta autobuss skolēnu mācību laikā no pirmdienas līdz piektdienai no Alūksnes autoostas izbrauks 30 minūtes agrāk – pulksten 6.10, bet pēcpusdienās no Alūksnes autoostas uz Mārkalni aties pulksten 16.00.

Bērni pārmaiņas izdzīvos individuāli
Mārkalnes un Pededzes pagastu pārvalžu vadītāja Daiga Vītola saka, ka sabiedriskā transporta izmaiņu apstiprināšanu gaidījuši ļoti ilgi. “Lai bērnus no Mārkalnes aizvestu uz Pededzes pamatskolu, Zabolovas autobuss kursēs pusstundu vēlāk. Savukārt, lai aizvestu uz Alūksnes pilsētas skolām, autobuss no Alūksnes izbrauks pusstundu agrāk, veiks loku pa Mārkalnes pagastu, uzņemot bērnus, un Alūksnes autoostā iebrauks pulksten 7.40. Līdz pulksten 8.30 skolēni pagūs sasniegt savas skolas pilsētā. Pēcpusdienās tas mārkalniešus vedīs mājup un no Alūksnes autoostas aties pulksten 16.00. Savukārt skolēni, kuri no Mārkalnes braukās uz Bejas skolu, vispirms aizbrauks līdz Alūksnei, kur pārsēdīsies autobusā uz Beju – tāpat arī pēcpusdienās atpakaļ. Lai gan Alūksnē un Bejā ir arī internāts pie skolas, šobrīd visi vecāki un bērni ir pauduši vēlmi braukāt mājās,” stāsta D.Vītola.
Viņa atzīst, ka visi jauninājumi vienmēr rada satraukumu, to varot just arī Mārkalnes skolēnos un vecākos. “Ir vecāki, kuriem joprojām ir grūti samierināties ar to, ka Mārkalnes mīļās skolas vairs nav... Bija vecāki, kuri jau iepriekš brauca iepazīt izvēlēto skolu. Mierinām, ka būs labi arī jaunajā skolā, bet, protams, katrs bērns individuāli izdzīvos šīs pārmaiņas un iedzīvošanos jaunajā vidē. Ja runājam par Mārkalnes skolas skolotājiem – diemžēl ir tādi, kuri vēl nav atraduši jaunu darbu,” saka D.Vītola.

Izdeg, strādājot pedagoģijā
Šajā mācību gadā pārmaiņas būs arī Alūksnes Mākslas skolā. Tur par direktora vietnieci mācību darbā un pasniedzēju vairs nestrādās Anita Vēliņa. “Strādājot pedagoģijā, jutos mazliet izdegusi, šķita, ka pārāk daudz rutīnas, un vēlējos kaut ko pamainīt savā dzīvē. Radās neparasts piedāvājums ārzemēs, tāpēc nolēmu, ka to izmantošu. Tagad atliek vairāk laika arī gleznošanai, nekā strādājot skolā. Ir iespēja pilnveidot angļu valodu un mācīties vācu valodu. Ojāru (Anitas Vēliņas vīrs un Alūksnes mākslas skolas direktors – red.) nācās pierunāt, lai viņš atbalstītu manu izvēli, jo kopā būšana 31 gadu 24 stundas diennaktī nav joka lieta, bet, par laimi, mūsdienās ir “Skaips”. Skolas mājaslapā par mani ir rakstīts, ka esmu ārštata darbiniece bez darba samaksas saglabāšanas, neatsaku padomu, jo visas skolā realizētās programmas ir mans “auklējums” daudzu gadu garumā. Šobrīd vienkārši ļaujos piedāvātajai iespējai un ticu, ka viss, kas ar mani šajā dzīvē notiek, ir tikai uz labu,” stāsta A.Vēliņa.
Pašreiz gan nav ziņu par to, kas strādās A.Vēliņas vietā un vai vispār tiks pieņemts direktora vietnieks. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins uzsver, ka Alūksnes mākslas skolas vadībai pašai jāizvēlas direktora vietnieka pienākumu veicējs.

Gatavība skolai - attieksmes jautājums
Pilsētā skolu pastāvēšanas liktenis ir drošs, arī mazajām skolām nebūtu par ko satraukties, ja vien tās atradīs inovatīvus risinājumus. A.Fomins norāda - bieži vien tas ir nevis pieejamā finansējuma, bet attieksmes jautājums. A.Fomins kopā ar citiem pašvaldības pārstāvjiem šonedēļ devās izbraucienā uz dažām Alūksnes novada skolām, lai izvērtētu to gatavību jaunajam mācību gadam. “Devāmies uz Alūksnes pilsētas sākumskolu, Mālupes un Jaunlaicenes pamatskolām. Sākumskolā viss ir izremontēts un var redzēt, ka skolēni tiek gaidīti. Skolotāji domā par to, kā bērnus sagaidīt, un ir izdomātas daudzas interesantas lietiņas. Diemžēl jāatzīst, ka Mālupes pamatskola šobrīd nav īsti gatava uzņemt skolēnus. Mēs neredzam, ka vasarā skolā būtu veikts kāds ieguldījums. Neredzam, ka bērnus gaida, un uzskatu, ka tas ir vairāk attieksmes jautājums, jo finansējums visām skolām ir daudz - maz līdzīgs. Mēs redzam, kas ir vienā un kas otrā skolā. Ir arī lietas, kuras var izdarīt par mazu naudu vai arī bez finansiāla ieguldījuma. Daudzi uzrunā arī vecākus, un vecāki nāk talkā ar savām idejām,” pauž A.Fomins. Viņš uzsver, ka noteikti turpināsies skolu apsekošana.
Lai arī daudzām skolām ir mazs skolēnu skaits, kā, piemēram, Mālupes, Jaunlaicenes un Ilzenes pamatskolās, ne visām no tām draud slēgšana. “Ilzenes pamatskola, lai arī ar ļoti mazu skolēnu skaitu, ir sasparojusies, un tur ir jūtama pozitīva nots,” atzīst A.Fomins. Viņš uzsver, ka mazajām skolām ir jāatrod kas īpašs, kas palīdzētu pastāvēt un attīstīties. “Tiesa, arī lielās skolas paliek par mazajām, piemēram, skolēnu skaits samazinās Ziemeru pamatskolā,” uzsver A.Fomins.
Risinājums – alternatīvās stundas
Ilzenes pamatskolā, kas ir viena no mazākajām skolām Alūksnes novadā, šogad mācās 30 bērni. Skolas direktorei Inesei Žīgurei, kura amatā stājās pērn decembrī, ir vairākas idejas, kā turpmāk organizēt mazās skolas darbu. “Skolā visas klases ir apvienotās, pie tam vienā gadījumā ir apvienotas pat trīs klases. Ir skaidrs, ka ar tradicionālajām metodēm nekādus rezultātus sasniegt nevar, tādēļ esam nolēmuši mācības organizēt citādāk. Viena no metodēm ir alternatīvās stundas, kuras sākām realizēt jau pagājušā mācību gada otrajā pusgadā. Arī šajā mācību gadā turpināsim iesākto. Bērniem ļoti patīk šādas stundas. Par rezultātiem spriest vēl pāragri,” stāsta I.Žīgure.
Alternatīvā mācību stundā bērni nesēž skolas solā kā tradicionālās stundās, bet mācās darot. Alternatīvā mācīšanās ir balstīta uz praktisku darbošanos. “Ja klasē ir trīs vecumu bērni, tad mācās nevis kādu konkrētu vielu, bet prasmes. Protams, to nevar realizēt visos priekšmetos. Izvēlas vienu tematu, kas ir kopīgs visām trīs klasēm, un apgūst dažādos līmeņos. Tēmas ir integrētas dažādos mācību priekšmetos. Piemēram, tēmu “Latviešu tradīcijas” apgūst kā literatūrā, tā vēsturē un mājturībā. Šogad esam ieplānojuši, ka mācību plānus izstrādāsim tā, lai šī viena tēma visos mācību priekšmetos būtu vienlaikus. Pagaidām ir tā, ka vienu un to pašu tēmu viena klase mācās pavasarī, citi rudenī. Mācīsim integrēti. Alternatīvā apmācība ir vienīgā mūsu iespēja,” stāsta I.Žīgure.

Skolu slēgšana ir kļūda
Vai skolu turpmāk saglabāt vai ne, nav skolas pašas ziņā. To var izlemt vienīgi pašvaldība. “Jebkuras runas par skolu slēgšanu vairāk vai mazāk ietekmē skolotāju un vecāku noskaņojumu. Jo vairāk mēs par to runājam, ka varbūt skola tiks slēgta, jo lielāku “lāča pakalpojumu” izdarām. Sāk domāt viens vecāks, otrs un trešais. Vecāki sāk šaubīties un izlemj bērnus izglītot citās skolās, līdz ar to mums bērnu paliek vēl mazāk. Tas ir vāveres ritenis. Šobrīd nekādu konkrētu lēmumu nav, tāpēc strādājam,” saka I.Žīgure. Viņa ir pārliecināta, ka mazo skolu slēgšana valstī ir kļūda. Līdzko slēdz skolas, tā arī šajās vietās beidz dzirkstīt dzīvība un ģimenes ar bērniem dodas prom. “Viss ir savstarpēji saistīts. Nav darba vietu – nav ģimeņu ar bērniem. Ja slēdz skolu, tad aiziet arī tie, kuri palikuši. Mazo skolu priekšrocība ir tā, ka katram bērnam var veltīt individuālu uzmanību. Nepiekrītu izskanējušajam argumentam, ka mazajās skolās ir slikta izglītības kvalitāte. Ir skolas, kurās ir slikta izglītības kvalitāte, bet tas ir arī lielās skolās. Mest visas mazās skolas pār vienu kārti nedrīkst. Piekrītu, ka noteicošais nevar būt kāds kopējs aprēķināts procents, bet katra bērna izaugsmes,” ir pārliecināta skolas direktore.

No vidusskolas par
pamatskolu
Apes novadā 1.septembra zvans skanēja visās skolās, tomēr jaunais mācību gads sākās ne bez izmaiņām. Ar 1.septembri Apes novadā ir vairs tikai viena vidusskola – D.Ozoliņa Apes vidusskola, bet O.Vācieša Gaujienas vidusskola reorganizēta kā O.Vācieša Gaujienas pamatskola. Skolas direktore Ieva Zariņa atzīst, ka tas nav bijis viegls lēmums, taču viņu nepamet cerība, ka kādreiz skola varētu atgūt savu sākotnējo vārdu un atkal kļūt par vidusskolu. “Dzīvē ir lietas, ko mēs nevaram ietekmēt, piemēram, bērnu skaits, bērnu dzimstība valstī, tāpēc ir jāpieņem situācija tāda, kā ir. Nekādā ziņā neesam priecīgi par šīm izmaiņām, jo kā vidusskola spējām uzrādīt augstus rezultātus. Tagad nāksies likt pamatakmeni jaunai skolai – pamatskolai - kurā saglabāsim labās iepriekšējās tradīcijas un veidosim arī jaunas. Esmu pārliecināta, ka Gaujienā skolai ir nākotne! Cilvēki tomēr te dzīvo, un jaunas ģimenes arvien vairāk izlemj no pilsētām pārcelties dzīvot uz Gaujienu,” teic I.Zariņa.

Izvēlas mācīties Valmierā
Vai skola kādreiz varētu tapt par vidusskolu? “Tādu iespēju nenoliedzu, taču tas vairāk atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Manuprāt, nebija pareizi noteikt skaitu, ka vidusskolas klasēs drīkst mācīties ne mazāk kā 10 skolēni. Deviņi vai desmit? Nav lielas atšķirības. Tieši no laukiem nāk vistalantīgākie skolēni,” saka I.Zariņa. Lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguves iespējas arī Gaujienā, pašvaldība diskutēja par Apes vidusskolas mācību punkta izveidi Gaujienā. Tomēr šī iecere starp skolēniem un vecākiem neguva atbalstu. Tikai viens Gaujienas vidusskolas 9.klases absolvents izlēma mācības turpināt Apes skolā.
“Tā bija tikai iecere. Tomēr bērnu vecākiem šī doma, ka mācības notiek divās skolās un divās vietās, nepatika. Viņi izvēlējās bērnus turpināt izglītot vienā skolā. Lielākoties izvēle tika izdarīta par labu Valmieras skolām. Mūsu bijušie audzēkņi nu mācās Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā,” stāsta direktore.

Telpas - noslogotas
O.Vācieša Gaujienas pamatskola jauno mācību gadu uzsāka ar 90 audzēkņiem un 14 pedagogiem. “90 skolēni nav daudz, taču joprojām esam otra lielākā skola novadā. Reorganizācijas rezultātā nevienu pedagogu nenācās atbrīvot no darba. Trīs pedagogi pensionējās. Tāpat arī reorganizācija neietekmē mācību telpu noslogojumu. Lai būtu ērtāk strādāt, pārcēlām no bēniņiem informātikas kabinetu uz krievu valodas kabinetu, ko savukārt apvienojām ar ģeogrāfijas kabinetu. Jauno informātikas kabinetu nokomplektējām ar jauniem datoriem. Vēl kādā telpā esam plānojuši ierīkot mācītāju Jāņa Janelsīša un Ziedoņa Kārļa Varta piemiņas istabu, kas būs kā skolas muzeja turpinājums. Muzeja ekspozīcijas izvietošanai pietrūkst telpu. Patiesībā vēl mums jāatrod telpa, kur ierīkot vietu skolēniem brīvā laika pavadīšanai. Mācību gada laikā domāsim par to,” atklāj I.Zariņa.

Patur D.Ozoliņa vārdu
Apes novada lielākajā skolā - D.Ozoliņa Apes vidusskolā - mācības uzsāka 131 audzēknis. “Priecājamies, ka pamatskolas klasēs mums ir vairāk nekā 10 skolēni. Ir klases, kurās mācās 15 un 16 bērni. Mazāk nepaliekam! Savukārt 10.klasē mācības uzsāka 10 bērni. Pēdējos četrus gadus skolēnu skaits ir nemainīgs. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu skolā ir remontēta zāle,” stāsta skolas direktore Dina Meistere. Vēl gada sākumā virmoja ideja skolu pārdēvēt par Apes vidusskolu, atsakoties no Dāvja Ozoliņa vārda. Tā kā Gaujienā mācību punkts tomēr netika izveidots, skola saglabāja savu pilno nosaukumu. “Ja iepriekš šķita, ka skolēni nemaz tā īsti nezina, kas ir Dāvis Ozoliņš, tad, izskanot runām par šī vārda noņemšanu, tieši skolēni bija tie, kuri iebilda. Bērnu reakcija bija ļoti patīkama,” norāda D.Meistere.
Apes novadā plānots, ka ar 2017.gada 1.septembri Vidagas Sikšņu pamatskola un Trapenes pamatskola tiks reorganizētas par sākumskolām pamatizglītības pirmā posma (1. līdz 6.klase) un pirmsskolas izglītības programmu realizēšanai. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pārmaiņas mūsu novadu skolās – labas un ne tik labas

Kategorijas