Kā skola pārtapa par industriālo parku

2016. gada 9. septembris 00:00

Astrīda Harju: “Apes pašvaldības lēmums pārņemt skolas teritoriju bijis pareizs.”

Viņi visi – kādreizējie Apes lauksaimniecības skolas, vēlāk Apes arodvidusskolas darbinieki, pasniedzēji, absolventi augusta nogalē satikās vietā, kur kādu laiku valdījis klusums un pamestība – savas skolas teritorijā. Salidojuma vadītāja Alda Liepiņa uzsvēra – tiekoties gribas gan smaidīt, gan raudāt, tomēr visus vieno mīļas atmiņas par skolā pavadīto laiku.
Kopā ar A.Liepiņu un Apes pašdarbības kolektīviem ikviens varēja izdzīvot skolas pastāvēšanas gadus, atceroties gan ziedulaikus, gan skumjos likvidēšanas mirkļus. Salidojumu apmeklēja arī abi pēdējie skolas direktori – Jānis Pops un Inārs Markuss.

Ēkas un zemi - jā, mežu - valstij
Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju klātesošajiem stāstīja par to, kā skolas teritorija un ēkas tiek apdzīvotas pēc skolas likvidācijas. Apes arodvidusskola bija viena no pirmajām Latvijas arodvidusskolām, ko reorganizēja. Pirmā informācija par to tika saņemta 2009.gada aprīlī, reorganizācija – likvidācija notika nepilnu divu mēnešu laikā. Skola bija jāslēdz līdz 2009.gada 30.jūnijam.
“Tobrīd Apes pilsētas ar lauku teritoriju dome veica virkni pasākumu skolas glābšanai, tostarp mēģinot skolas darbību iekļaut Apes vidusskolas sastāvā. Diemžēl neviens no šiem centieniem nebija veiksmīgs – vienīgais, par ko varējām vienoties ar ministriju, bija par ēku un zemes nodošanu pašvaldībai. 2.augustā 2009.gadā tika parakstīts akts par ēku un zemes nodošanu apsaimniekošanā Apes pašvaldībai. Apes pašvaldībai par saviem līdzekļiem bija jāuztur īpašums, jāapdrošina, kā arī jāpārskaita ministrijai 70 procenti no nomas ieņēmumiem. Pašvaldībai netika nodota meža zeme, bet par saviem līdzekļiem bija jāveic zemes ierīcības projekta izstrāde un zemes pārmērīšana, mežs bija jānodod “Latvijas Valsts mežiem”,” atceras A.Harju.

Atbalsts uzņēmējdarbībai
Šobrīd Apes novada domes īpašumā ir 50,4 hektāri zemes un 23 būves uz tās. Pašvaldība uzsāka īpašuma “Druvas” apsaimniekošanu un nolēma šo teritoriju izmantot uzņēmējdarbības atbalstam. Pirmie nomas līgumi ar uzņēmējiem tika noslēgti jau 2009.gada septembrī un oktobrī. Šobrīd uzņēmējiem ir iznomāta visa zeme un gandrīz visas ēkas, izņemot skolas administratīvās ēkas un dienesta viesnīcas korpusus, ko līdz šim uzņēmēji atzinuši par neefektīvām uzņēmējdarbībai.
“Garneļu pārstrādes cehs no Cēsīm brauca apmēram trīs mēnešus, bet secināja, ka ceha atvēršanai Apē pietrūkst darbaspēka. Šūšanas cehs konstatēja to pašu. Šobrīd interesi izrāda ražotne no Rīgas, kas vēlas pārstrādāt topinambūrus, – laiks rādīs, kā mums veiksies ar viņiem,” atzīst A.Harju. Apes novada dome palaikam informāciju par uzņēmējdarbībai brīvām telpām “Druvās” sniedz Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, citām organizācijām, tādēļ palaikam saņem interesentu zvanus.

Būs divi jauni nomnieki
Šobrīd “Druvās” mājvietu raduši desmit ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi. Zemi apsaimnieko trīs zemnieku saimniecības, viena privātpersona nomā telpas uzņēmējdarbības uzsākšanai. “Kā veiksmīgāko var minēt jauno uzņēmēju Nauri Teteri, kurš veic specifisku metāla detaļu izgatavošanu un pulverkrāsošanu, eksportē preci arī uz ārzemēm. Kā lielāko darba devēju var minēt SIA “Vaidavas krasti”. Lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apsaimnieko zemnieku saimniecības “Zīļi” un “Vosukalni”. Seši no šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem ir absolvējuši arodvidusskolu!” pauda A.Harju. Viņa ir pārliecināta, ka pašvaldības lēmums pārņemt skolas teritoriju bijis pareizs. Šobrīd pašvaldībā gatavo dokumentāciju par vēl divu telpu iznomāšanu diviem uzņēmējiem.

“Apes arodskola bija laba!”
Skolas absolvents Aivars Teters atzīst – sāp sirds, ka šodien tik daudz ēku skolas teritorijā tiek aizlaists zudībā. Viņš deviņdesmitajos gados skolā ieguvis celtnieka specialitāti, pēc tam absolvējis arī augstskolu, studējot būvniecību, un strādā šajā nozarē joprojām. Viņam ir savs uzņēmums – nodarbina sevi un vēl divus darbiniekus. “Apes arodskola bija laba! Kā jau celtnieku grupai, mums katru vasaru bija prakse skolas telpās – bija jāizremontē katram sava kopmītņu istabiņa. Mācījos vienā kursā ar Alūksnes uzņēmēju Raivo Skudruli, alūksniešiem Gojko Gorski un Raivo Rāgu. Joprojām atceros meistaru Leonu Jaundžeikaru celtniecībā, kurš bija ļoti labs pasniedzējs, iemācīja daudz no tā, ko tagad dzīvē izmantoju,” saka A.Teters. Viņa brālim Naurim Teteram arodskolas teritorijā pieder metāla krāsošanas uzņēmums.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā skola pārtapa par industriālo parku

Kategorijas