Kāds nākotnē izskatīsies Tempļakalna parks?

2016. gada 9. septembris 00:00

722

Attīstības stratēģijā līdz 2020.gadam paredzēti daudzi jauninājumi iedzīvotāju ērtībām un tūristu piesaistei

Ir izstrādāta un apstiprināta Tempļakalna parka attīstības stratēģija 2016. līdz 2026.gadam, kas paredz šīs Alūksnei nozīmīgās un ainaviskās teritorijas attīstības prioritātes, vīzijas un stratēģiskos mērķus. Lemjot par stratēģijas apstiprināšanu, Alūksnes novada domes augusta sēdē izvērtās plašas diskusijas, jo deputātei Janai Zilkalnei bija daudz iebildumu, tomēr pārējie deputāti tos neņēma vērā un stratēģija tika apstiprināta.

Dokumentā minēts, ka stratēģija izstrādāta ar mērķi saglabāt, aizsargāt un attīstīt Tempļakalna parku kā nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu, veicināt apmeklētāju skaita pieaugumu un tūrisma attīstību novadā. Minēts, ka Tempļakalna parkam piemīt augsts sociālekonomisks potenciāls. Stratēģijā izklāstīta teritorijas vēsture, ietverti apraksti par objektiem, stāstīts par jau paveiktajiem darbiem un iecerēm.

Dieva dārzs un Gaisa tilts
Stratēģija paredz, ka Tempļakalna parka misija ir saglabāt, aizsargāt un nodrošināt unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma autentiskumu nākamajām paaudzēm un pieejamību novada kultūrvides dažādošanai, kalpojot par mūsdienīgu rekreācijas vidi iedzīvotājiem. Vīzija – sakopts parks ar labiekārtotu rekreācijas zonu iedzīvotājiem, atjaunotiem kultūrvēsturiskajiem objektiem parka teritorijā.
Nākotnē iecerēts restaurēt un izgaismot rotondu, atjaunot Pulka telti, izveidot labiekārtotu peldēšanās vietu “Līkais bērzs”, iekārtot vingrošanas laukumu, kur izmantotu koka elementus. Jaunas funkcijas plānotas arī skatu torņa zonā. Teritorijai plānots atjaunot pieeju pa vēsturisko Gaisa tiltu, laucē pie Veļu gravas izveidot Dieva dārzu – gaišu, mierpilnu, dekoratīvu meža dārzu, kur katrs sevī var pārdomāt dzīves vērtības. Skatu torņa pakājē plānota skatu terase cilvēkiem, kuri nevēlas kāpt ugunsnovērošanas – skatu tornī. Sadarbībā ar pašmāju amatniekiem, mājražotājiem un māksliniekiem veidot pārvietojamu vides galeriju. Pie skatu torņa izveidot arī bērnu rotaļlaukumu, dažādas tematiskas brīvdabas spēles. Tiks veidotas jaunas skatu līnijas, pastaigu takas, ko arī izgaismos, un laivu piestātne pie Dolomīta kāpnēm.

Nav diskutēts komitejā
Uz domes sēdi J.Zilkalne bija iesniegusi vairākus deputāta priekšlikumus, ko stratēģijā mainīt, piemēram, ievietot atsauces, no kādiem informācijas avotiem ņemti statistikas dati. Rosināja dokumentā nosaukt vārdā stratēģijas izstrādātāju, bērnu aktivitāšu laukumu veidot jau 2017. - 2018.gadā, nevis tikai 2020.gadā, izteicās par gramatiku, stilistiku un citu. Viņa uzskata, ka “šī stratēģija nav nopietna”, turklāt atbilstoši domes nolikumam šis jautājums nav iepriekš izskatīts un izdiskutēts komitejā, bet gan uzreiz virzīts balsošanai domes sēdē, jo vajag ātri apstiprināt.
“Nav zināms, no kurienes ņemti dati, lai gan atsaucēm jābūt, ja ir statistikas dati. Uzskatu, ka vietā, kur paredzēts atjaunot Pulka telti, vispirms būtu jāveic arheoloģiskā izpēte ar modernām tehnoloģijām atbilstoši vēsturnieku un zinātnieku ieteikumiem, jo līdz šim šajā vietā nopietni pētījumi nav veikti. Tas būtu pienesums tūrismam un starptautiskai sadarbībai, nevis tikai uzbūvēsim telti un visi pie mums brauks!” pauda J.Zilkalne.

Interesē latvieši, nevis baroni
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzina - “tie armijas vīri, kas trīsdesmitajos gados būvēja šo telti, laikam nav iedomājušies, ka jāveic arheoloģiskā izpēte”. “Līdz ar to – ja gribam telti atjaunot, tad skaidri jāpasaka, ka nevaram to izdarīt, jo trīsdesmitajos gados nav veikta arheoloģiskā izpēte šajā vēsturiskajā vietā! Interesanti, vai, atjaunojot Tempļakalna rotondu, veica arheoloģisko izpēti? Vēsture ir vēsture. Mani vēsturē vairāk interesē tā daļa, ko darījuši latvieši, nevis mūsu baroni,” pauda A.Dukulis.
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere atzina, ka viņa kā pašvaldības darbiniece izstrādājusi minēto stratēģiju. “Ja runājam par Pulka telti, šai vietai ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Telts pamati ir saglabājušies, atjaunošanu veiks uz esošajiem pamatiem, blakus neko nemainot un tikai uzbūvējot koka namiņu, kāds tas savulaik bijis. Tam nevajag arheoloģisko izpēti. Valsts kultūras pieminekļu inspekcija interesentiem, kas iepriekš gribējuši veikt arheoloģiskos izrakumus Tempļakalnā, to nemaz neļāva darīt, lai sargātu unikālo mantojumu,” norādīja S.Adlere.
Deputāte Maruta Kauliņa uzskata – ja grib atjaunot Pulka telti, tas jādara, nevis jāveic padziļināta izpēte, jo tas ir pavisam kas cits.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kāds nākotnē izskatīsies Tempļakalna parks?

Kategorijas