Kartupelim – būt vai nebūt?

2016. gada 9. septembris 00:00

697

“Kartupelim gaidāmi pagrūti laiki,” prognozē agronoms Māris Narvils. Oficiālie dati rāda, ka pēdējos gados kartupeļu platības samazinās. Par otro maizi dēvētos bumbuļus no ēdāju galda “izspiežot” citi produkti – rīsi, pasta, griķi.

Pensionārs Herberts Freimanis kartupeļus audzē tikai paša kuplās ģimenes un tuvāko radinieku vajadzībām. Tie šogad aug 14 vagās, bet agrāk bijušas pat 100. Vairāk stādīt neatmaksājoties, jo paši vairs neaudzē cūkas, kam tie bijusi viena no barībām. Šogad uz vagu skaitu nevarot skatīties – vienā lauka galā tās mirkušas ūdenī, daļa tupeņu droši vien esot sapuvusi. Mazos kartupeļus H. Freimanis iemaina pret graudiem vistām.
Viņš kartupeļus ēdot divas reizes nedēļā kopā ar gaļu. Pārējās dienās – makaronus, griķus. Rīsus – “varu ēst dienām un naktīm”, bet pārējiem ģimenes locekļiem esot katram sava gaume.

Pievēršas piensaimnieki
Jau vairāk nekā desmit gadus kartupeļu stādījumiem ir tendence samazināties, liecina Zemkopības ministrijas dati. Viens no iemesliem – kartupeļi ir resursu ietilpīga kultūra, to audzēšanai nepieciešams liels degvielas un darbaspēka patēriņš. Viena hektāra kartupeļu izaudzēšanai un ražas novākšanai vidēji ir nepieciešami ap 200 litri dīzeļdegvielas. Mazie un vidējie kartupeļu audzētāji samazina platības, jo nav garantēta stabila produkcijas realizācija un tie nespēj konkurēt tirgū ar maziem ražošanas apjomiem.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle norāda, ka situāciju nemaina arī “jaunāko laiku tendence” – piensaimnieki krīzes iespaidā pievēršas dārzeņu audzēšanas biznesam.
“Papildu bizness daudziem ļaus noturēties apstākļos, kad piena cena samazinās. Taču arī kartupeļu cenas ir ļoti zemas jau vairākus gadus, un arī iepirkumos zemniekiem grūti tikt iekšā. Labi ir saimniecībām, kurām ir līgumi ar lielajiem pārstrādātājiem.”

Var audzēt, ja zina ņēmēju
“Man nav tādas sajūtas, ka beiguši ēst kartupeļus,” saka dārzeņkopis Andris Paipa. Galvenokārt viņš izaudzētos tupeņus realizē vairumtirdzniecības bāzē, un šī pastāvīgā noieta dēļ iecerējis platības pat palielināt. Darbu pie kartupeļiem mehanizējot, neesot tik daudz roku darba kā pie citiem dārzeņiem, piemēram, kāpostiem. “Kartupeļus var audzēt, ja zina, kas tos paņems,” pauž A. Paipa. Lauksaimnieks norāda uz tendenci, kas ietekmē kartupeļu iegādi tieši tirgos – “lielveikali veic uzvaras gājienu un lēnām tos noēd”. Daudzi strādājošie darbu beidz, kad tirgus jau ciet, un visus iepirkumus veic lielveikalos. Nokļūt ar savu preci to ķēdēs ne katram audzētājam pa spēkam.

Bērni labprāt ēstu frī
Kartupeļu patēriņu Latvijā negatīvi ietekmē izmaiņas iedzīvotāju ēšanas paradumos un mīti par kartupeļu uzturvērtību, vēl vienu iemeslu norāda A. Kraukle. Viņa to skaidro ar pieļāvumu, ka labākā ekonomiskā situācijā cilvēki vairāk patērē dažādus citus produktus. Kartupeļu patēriņu lielā mērā ietekmējot mīts, ka tie ir kalorijām bagāti un, tos ēdot, rodas liekais svars.
“Jā, tas ir fakts, ka cilvēki ēd mazāk kartupeļu,” apliecina skolas ēdnīcas šefpavāre Vēsma Maule. Ēdnīca apkalpo arī citu iestāžu strādājošos. Piedāvājuma klāsts ir daudzveidīgs, bet pavāre teic, ka tas nav pie vainas kartupeļu patēriņa samazinājumā. Drīzāk to veicinot uzskats, ka kartupeļi baro, un ēdāju izvēle visbiežāk esot salāti un gaļa. Citi sakot: kartupeļus ēdam mājās, te ņemam ko citu. Savukārt skolēni ēdot vai nu kartupeļus ar mērci, vai makaronus ar mērci. Daži tikai “plikus” kartupeļus. Skolēniem izstrādātajā ēdienkartē jāievēro katra produkta noteiktā norma. “Ja viņiem varētu dot frī, tad gan pieprasījums pēc tiem būtu vislielākais,” zina pavāre. Pieaugušie arī iecienījuši šo kartupeļu ēdienu.

Tupenis nav vainīgs
Par kartupeļu ietekmi uz organisma vielmaiņu viedokļi dalās. Vieni atgādina, ka latvieši allaž ir bijuši kartupeļu ēdāju tauta. Otri teic, ka tos lietojam par daudz, un vērš uzmanību pagatavošanas veidam – vārām, taisām biezputrā, cepam. Citi iesaka no šī dārzeņa izvairīties, jo tas tāpat kā citi nakteņi – tomāti, paprika, baklažāni – skābinot organisma iekšējo vidi un paverot ceļu slimībām.
M. Narvils uzskata, ka spriedumos par svara problēmām pats kartupelis īsti nav pie vainas. “Karsti kartupeļi ar gaļu tiešām ir pārbaudījums mūsu gremošanas traktam, un tas diemžēl ir tipiski latviešu virtuvei. Bet aukstie kartupeļu salāti ar piedevām – ideāli.” Speciālists to skaidro ar atšķirīgo cietes sašķelšanās procesu. Karstos kartupeļos ciete šķeļas strauji, asinīs nonāk liels daudzums cukura un rezultātā sākas problēmas ar svaru. Aukstā kartupelī ciete šķeļas un izstrādājas pakāpeniski. “Mēs kartupeli sabojājam arī tādā veidā, ka pasniedzam kopā ar treknām lietām,” spriež M. Narvils.

Kronē par karali
“Izpētot kartupeļu sastāvu, top skaidrs: tiem nekad netiks veltītas tādas slavas dziesmas kā brokoļiem, ķiplokiem, kāpostiem un citiem dārzeņiem, jo kartupeļi tiešām nevar lepoties ar īpašām vērtīgo vielu glabātavām,” skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Irisa Mūrniece. Lielāko daļu – 80% – tajos aizņem ūdens, kartupeļos ir daudz cietes, maz šķiedrvielu, tāpēc no veselīguma viedokļa tas nav produkts numur viens. Tomēr tupeņos atrodamas arī labas vielas – C vitamīns, B grupas vitamīni (īpaši B6), daudz kālija, arī magnijs.
Uzturzinātnieki kartupeļus raksturo kā produktu, kas satur maz piesātināto tauku, holesterīna un nātrija. Salīdzinājumā ar pārējiem dārzeņiem, tajos ir arī olbaltumvielas, kas satur neaizstājamās aminoskābes. Kartupeļu olbaltumvielas esot augstvērtīgākas nekā rīsu, makaronu un graudaugu olbaltumvielas.
Ārsti iesaka kartupeļus iekļaut ēdienkartē ar mēru – neēst katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Vislabāk tos baudīt kopā ar gaļu, dārzeņiem un atvēlēt vien nelielu daļu visas porcijas – lai nav tā, ka visu šķīvi aizņem tieši kartupeļi, turklāt pagatavoti bagātīgās taukvielās.
Trekns, salds vai sāļš ēdiens – šos trīs faktorus kā aptaukošanās veicinātājus nosauc diētas ārsts Andis Brēmanis un norāda, ka kartupelis nevienam no tiem neatbilst. Tāpēc problēmas sakne esot citur – cilvēku kūtrumā, fiziskā darba trūkumā. Pat laukos, strādājot ar modernu tehniku, enerģijas patēriņš ir mazāks nekā agrāk.
“Kartupelis nav ienaidnieks, no kura jābēg, bet ļoti vērtīgs kālija, cietes, olbaltumvielu un līdz ar to enerģijas avots,” stāsta A. Brēmanis. Problēmas “sāls” ir tā pagatavošanas veidā. Labās īpašības tiek sabojātas, ja no kartupeļiem gatavo frī, čipsus, tos cep, aplej ar treknu mērci. Pašlaik jaunos kartupelīšus ieteicams vārīt un ēst ar visu mizu. Dakteris rēķina, ka 100 gramos kartupeļu maksimāli ir 90 kilokalorijas. Viņam no bērnības atmiņā kāda grāmatiņa ar stāstu par dārzeņu sacenšanos – kurš pārāks? Kā karalis kronēts kartupelis, jo izrādījies visnoderīgākais – to var likt zupā, sautējumā, cept pankūkās un ugunskurā.

Baida ar skābu vidi
Ideju par kartupeļu izslēgšanu no ēdienkartes popularizē makrobiotikas pārstāvji. Šī uztura teorija radusies XVIII gadsimtā Japānā, tās galvenais vadmotīvs – skābju un sārmu, nātrija un kālija līdzsvars organismā. Makrobiotika produktus dala organisma iekšējo vidi skābinošos un neskābinošos. Kartupeļus līdzās citiem nakteņiem uzskata par skābinošiem. Taču izskan arī viedoklis, ka makrobiotiķi kartupeļus “nemīl” tāpēc, ka tie nav austrumnieku ēdiens – tradicionāli kartupeļus šajā reģionā audzē un uzturā lieto maz. Salīdzinot balto rīsu, ko makrobiotiķi uzskata par sārmainiem – tātad labiem, un kartupeļu ķīmisko sastāvu, lielas atšķirības neesot.
Lai arī daļa cilvēku seko mītiem, joprojām daudzi tradicionāli ir kartupeļu piekritēji, un minētie iemesli attiecas tikai uz daļu patērētāju, tos nevar globālā mērogā attiecināt uz visu Latviju, secina A. Kraukle.

2013. gadā ar kartupeļiem bija apstādīti 27 300 hektāri,
2014. gadā – 26 800 hektāri,
2015. gadā – 24 800 hektāri.
Centrālās statistikas pārvaldes dati

Redakcijas aptaujāto iedzīvotāju iecienītāko produktu tops:
1. Kartupeļi – 30%
2. Citi dārzeņi – 23%
3. Makaroni – 19%
4. Griķi – 14%
5. Rīsi – 14%

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kartupelim – būt vai nebūt?

Kategorijas