Īsteno senlolotu vaļasprieku

2016. gada 9. septembris 00:00

1981

Nadežda Krasikova: “Nekad nav bijis tā, ka iesākto darbiņu negribētos pabeigt.”

Nadežda Krasikova no Alūksnes jau piecus gadus pērļo dažādas rotas. Pirms tam viņai neatlika laika rokdarbiem, jo N.Krasikova ilgus gadus strādāja Bejas pamatskolā par krievu valodas skolotāju. Nu savam vaļaspriekam tiek veltīts daudz laika, kā rezultātā arī top brīnišķīgas rotas.

Bērnības sapnis - kļūt par juvelieri
N.Krasikovai pērlītes patikušas jau kopš bērnības, viņas bērnības sapnis bija kļūt par juvelieri. “Gribējās studēt šo nozari, bet skola, kur to varēja apgūt, atradās Krievijā un bija vienīgā šāda tipa skola. Tā kā man nebija iespējas tur nokļūt, tā arī neaizdevos. Pirms pieciem gadiem uzzināju, ka Alūksnē Antra Strazda māca pērļošanu,” stāsta N.Krasikova.
Viņai nemaz neradās šaubas par to, ka nu beidzot ir jāmēģina darīt to, kas sirdij ir tik ļoti tuvs. Iesākt pērļošanu nebūt nebija grūti, vienīgi bija jānodrošinās ar lielu pacietību. “Ir nepieciešama tikai adata, makšķeraukla vai speciāls diegs, kā arī, protams, pērlītes. Veidoju ne tikai krelles, bet arī brošas,” stāsta rokdarbniece.

Pērļošanai vajag pacietību
Viņa atzīst, ka rotas var atklāt arī cilvēka raksturu. Pērļošanas nodarbības kopumā apmeklē apmēram 16 dāmas, bet katra darina rotas citādāk, kā arī katrai ir sava iecienītākā krāsu gamma. Rotu gatavošana neaizņem daudz laika, pārsvarā rotas var tapt divu dienu laikā, taču jāņem vērā, ka pērļošana ir ļoti smalks darbs. Vai pietiek pacietības? N.Krasikova teic, ka nogurumu nevar just tajā nodarbē, kura cilvēkam tik tiešām patīk. “Nekad nav bijis tā, ka iesākto darbiņu negribētos pabeigt un nomest malā. Man arī patīk veidot ļoti blīvus pērļošanas darbiņus, nevis vaļīgas krelles. Pērļošana noteikti nav kas tāds, ko var darīt pie televizora, jo ir rūpīgi jāskatās, lai neieviestu kādu neuzmanības kļūdu,” teic N.Krasikova.

Apmeklē adīšanas pulciņu
Viņa iet arī adīšanas pulciņā Alūksnes pilsētas pensionāru biedrībā “Sudrabs”. N.Krasikova ir priecīga, ka var nodoties tām lietām, kuras viņai vienmēr ir patikušas, taču kurām nebija laika, kamēr viņa strādājusi. “Strādājot skolā, līdz pat pusnaktij un pat ilgāk bija jāgatavojas mācību stundām nākamajai dienai. Līdz ar to nekam citam neatlika laika. Tagad gan esmu izgājusi vairākus kursus un man mājās ir arī sava adāmmašīna,” stāsta N.Krasikova.
Viņa ļoti bieži apmeklē arī Alūksnes pilsētas bibliotēku. Katru sestdienu N.Krasikova paņem no bibliotēkas jaunākos žurnālus un lasa tos savam vīram Eduardam. “Katru pirmdienu tos nesu atpakaļ un paņemu arī kādu grāmatu, kuru varu vīram vakaros palasīt. Bibliotēku regulāri apmeklēju jau kopš 1983.gada. Manam vīram patīk detektīvi, jo viņš ir strādājis par juristu, kā arī sešus gadus bijis angļu valodas un vēstures skolotājs,” stāsta N.Krasikova

Vēlas iemācīties knipelēšanu
Viņa vēlas iemācīties vēl kādu jaunu tehniku – knipelēšanu. Tā gan ir ļoti grūta, taču rezultāts izskatās ļoti skaists. “Mani radi dzīvo Vologdā (Krievijā), un tur māsīcas meita apguva knipelēšanu. Viņa atsūtīja man pāris savus darbus, kuri izskatās ļoti skaisti! Ir nepieciešams spilvens, kurā ar adatiņām sasprauž paraudziņu, un tad ar diedziņu sāk tīt un siet mežģīnīti. Teorētiski šo lietu zinu, bet praktiski gan tā ir ļoti grūta,” teic N.Krasikova. Viņa atzīst - rokdarbi palīdz palēlināt šīs pasaules steigu, arī N.Krasikovai patīk strādāt lēnām un ļoti rūpīgi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Īsteno senlolotu vaļasprieku

Kategorijas