Zemnieks negrib zaudēt

2010. gada 23. februāris 08:00

2459

Gaujienas pagasta bioloģiskās saimniecības “Lejasrudzīši – Zvejnieki” īpašnieks Andris Jegorovs ir apmierināts, ka viņš kopā ar citiem kooperatīva biedriem nolēma - “Zaubes kooperatīvam” ir jāturpina darbs.

“Zaubes kooperatīvs” ir vienīgā bioloģiskā kautuve Vidzemē, kurai šobrīd draud bankrots. “Likvidēt kooperatīvu ir ļoti viegli. Tomēr tikai turpinot darbu, tas varēs atmaksāt parādus zemniekiem, arī man, un kredītus bankai. Paredzams, ka turpmāk par iepirktajiem lopiem maksās uzreiz. Tikai tādā gadījumā liellopu audzētāji, kuri ir kooperatīva biedri, vismaz pusi savu lopu pārdos kooperatīvam. Viņi vairs netic solījumiem, tāpēc bieži lopus pārdod uzpircējiem. Domājams, ka kooperatīvs atgūs uzticību, pārkārtojot darbu un samaksas kārtību,” stāsta A.Jegorovs.
Uzpircēju konkurence samazina cenuViņa saimniecības ganāmpulkā ir vairāk nekā 80 liellopi. Vienīgie ienākumi ir no liellopu gaļas pārdošanas. Pērn tika saražotas apmēram 8 tonnas gaļas, kas pārdota gan “Zaubes kooperatīvam”, gan dažādiem uzpircējiem. Vidējā cena par dzīvsvara kilogramu bija 1,20 – 1,30 lati. Par ‘Šerolē’ un ‘Limuzīna’ šķirnes lopiem cena ir augstāka. Turklāt A.Jegorova lopi ir labas kvalitātes – svars ir atbilstošs vecumam. “Kā būs šogad, grūti prognozēt. Šobrīd liellopu gaļas iepirkuma cena ir ļoti zema. Tiek prognozēts, ka “Zaubes kooperatīvs” varētu maksāt nedaudz vairāk, taču precīzi nosacījumi būs zināmi martā,” klāsta zemnieks. Kooperatīvam konkurenci veido citu valstu uzpircēji, kuri izpēta vietējo tirgu, piedāvā zemniekam 10 santīmus vairāk par kilogramu gaļas un samaksā uzreiz. A.Jegorovs salīdzina, ka vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs par liellopa dzīvsvara kilogramu maksā vismaz 5 eiro, bet Latvijā no tām atbraukušie uzpircēji iepērk liellopus apmēram par 0,70 latiem kilogramā, tātad maksā piecas reizes mazāk.
Rentablai ražošanai jāpalielina lopu skaitsA.Jegrovs spriež, ka varētu lopu skaitu vēl palielināt, taču nav vērts, ja par liellopu gaļu maksā tik maz. “Lai saimniecība būtu kaut cik rentabla, ganāmpulkā vajag vismaz 40 – 50 govju mātes. Tas nozīmē, ka vajadzētu apmēram 150 lopus. Tiesa, tad ir vajadzīgs arī strādnieks vismaz uz sezonu, jo vienam grūti tikt galā ar visiem darbiem sevišķi lopbarības sagatavošanas laikā. Taču kārtīgam strādniekam vajag arī kārtīgu algu,” skaidro A.Jegorovs. Pašlaik viņš remontē telpas, kur sezonas laikā varētu dzīvot strādnieks. Zemnieks secina, ka priekšrocības ir intensīvai lopu nobarošanai fermās, nevis bioloģiski audzētiem lopiem. Taču Ziemeļgaujas aizsargājamā dabas ainava ir piemērota liellopu audzēšanai pēc bioloģiskām metodēm. Tiem ir labāka gaļas kvalitāte, taču tā šobrīd maz interesē. Visi vēlas iepirkt lopus par zemāku cenu. “Ar šo zemo iepirkuma cenu var iznākt tā, ka nebūs ne gaļas kvalitātes, ne lopu,” norāda zemnieks.
Vēlas apstrīdēt valdības lēmumuBioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām ir noteikti minimālie ieņēmumi uz 1 hektāru zemes. Ja tos nevar nodrošināt, tad arī lauku atbalsta maksājumus nevar saņemt. A.Jegorovs bažījas, ka ar zemu cenu par pārdotajiem liellopiem nespēs nodrošināt minimālos ieņēmumus. Turklāt nākamgad būs jāmaksā nodoklis par visiem ieņēmumiem, iekļaujot tajos Eiropas Savienības maksājumus. “Domāju, ka vajadzētu šo valdības lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā, jo tam nav loģiska pamatojuma. Latvija jau tā saņem vismazākos Eiropas Savienības maksājumus, tāpēc to aplikšana ar nodokļiem nozīmē lauksaimniecības iznīdēšanu,” atzīst A.Jegorovs

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zemnieks negrib zaudēt

Kategorijas