Darbinieki izsaka neuzticību “Spodras” vadītājam

2016. gada 16. septembris 00:00

10650

Vairākums Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Spodra” darbinieku ir neapmierināti ar aģentūras vadītāja Gunta Kozilāna darba stilu.
Savu sāpi viņi divās sapulcēs izteikuši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrībai LAKRS, kura atzīst – pašvaldībai jāizvērtē G.Kozilāna atbilstība ieņemamajam amatam, jo viņš ir zaudējis darbinieku vairākuma uzticību. Novada pašvaldībai arodbiedrība iesniegusi 29 darbinieku parakstītu vēstuli.
“Autoritārs vadības stils, kas rada stresu darbavietā un mazina darba kvalitāti un kvantitāti, neieklausīšanās darbiniekos, neuzticība, paveiktā darba noniecināšana, atriebība – tās ir galvenās “Spodras” darbinieku, arodbiedrības biedru, sūdzības par vadītāju G.Kozilānu. Darbinieki ir klusējuši vairākus gadus, taču vairs klusēt nespēj. Arī iepriekš arodbiedrībai ar “Spodru” bija strīdus situācijas, piemēram, par darba un atpūtas laika regulējumu. Darbinieki nedrīkst pamest teritoriju, bet tas nav pareizi. Darba devējam ir jānodrošina cienīgi darba apstākļi arī sētniekiem. Ja nav citu iespēju – jāslēdz līgums ar iestādēm vai kafejnīcām, lai aukstā laikā sētniekiem būtu iespēja ieiet pasildīties vai aiziet uz tualeti. Problēmas gadu laikā nav mainījušās. Gluži pretēji – problēmu loks palielinājis. Attiecības šajā iestādē ir nervozas,” situāciju skaidro arodbiedrības LAKRS valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš. Tomēr tās nav vienīgās darbinieku sūdzības. “Tāpat arī darbiniekiem netiek maksāts par papildu darbiem. Ir svētki, visi strādā papildus, bet naudu par to nesaņem. Sētnieki sūdzas arī par lielajām teritorijām, kas jāapkopj. Ja sākumā tika solīts palīdzēt, piesaistot tehniku, tad šis solījums nav izpildīts,” saka J.Kalniņš.

Vasarā arodbiedrība palīdzēja “Spodras” darbiniecei - uzkopšanas darbu vadītājai Rasmai Melzobai, kurai darba devējs atteicās piešķirt ikgadējo atvaļinājumu, kas iepriekš pēc grafika jau bija ticis apstiprināts.
Agita Bērziņa

Tā rezultātā psiholoģisku un emocionālu pārdzīvojumu iespaidā darbiniece neapdomīgi uzrakstīja iesniegumu par vēlēšanos izbeigt darba attiecības, ko pēc laika vēlējās atsaukt.

Atriebjas nelaižot atvaļinājumā
Darba devējs radušos situāciju nevēlējās risināt, un nekāda veida komunikācija starp vadību un uzņēmuma darbinieci nenotika. Arodbiedrība izteica aizdomas par darba devēja vērstu mobingu pret darbinieci. Ar arodbiedrības palīdzību situāciju izdevās atrisināt un darbinieces atlūgums tika atsaukts, kā arī gaidītais atvaļinājums tika piešķirts. “Spodras” vadītājs no pašvaldības par to nekādu sodu nesaņēma.
“Darbiniece no darba devēja puses saņēma pārmetumus par neprasmi darīt savu darbu. Konflikta pamatā ir darba devēja nesaņemtā apstiprinošā atbilde uz jautājumu “Esi ar mani vai sētniekiem?”. Uz to viņa neatbildēja, jo uzskatīja, ka viņai uz šādiem jautājumiem nav jāatbild. Rezultātā darbinieci nelaida atvaļinājumā. Problēma ar arodbiedrības palīdzību tika novērsta, bet pēc tam kā atriebība sekoja rājiens. Mikroklimats uzņēmumā ir slikts un cits uz citu skatās ar neuzticību. Visa rezultātā darbinieki, arodbiedrības biedri, ir savākuši parakstus, kurus iesniedzām Alūksnes novada domei ar lūgumu izvērtēt G.Kozilāna atbilstību ieņemamajam amatam. Jau pavasarī novada domē darbiniekiem bija pāris tikšanās ar novada vadību, kura solīja situāciju mainīt. Diemžēl nekas nav noticis. Vadītājs prasa kārtību - tam es varu piekrist, jo pienākumi ir jāpilda un mēs nevaram tam iebilst, tikai par kādu cenu? To var panākt intelektuāli, nevis draudot un pazemojot,” stāsta J.Kalniņš.

Darbinieki cer saņemt palīdzību
Vai G.Kozilānam būtu jāatstāj amats, J.Kalniņš nevar objektīvi spiest. “Ja tik atklāti un nekaunīgi var sodīt uzkopšanas darbu speciālisti par to, ka viņa, lūk, nav ar priekšnieku, bet iestājas godīgi sētnieku pusē, ir jādomā par viņa atbilstību. Sētnieki par nepadarītiem darbiem tiek sodīti, bet G.Kozilāns par darba likuma neievērošanu netiek sodīts. Tā ir atšķirīga attieksme,” saka J.Kalniņš. Līdzīgas problēmas arodbiedrībai nākas risināt arī citos uzņēmumos Latvijā. “Attieksme darba devējiem pret darbiniekiem ir ļoti nežēlīga. Mēs varam palīdzēt tikai tad, ja darbinieki paši to vēlas. Lielākoties darbinieki rūgtumu patur sevī – vienreiz, otrreiz, bet trešoreiz jau aiziet no darba. Alūksnes gadījumā cilvēki grib, lai viņiem palīdz. Mēs viņiem palīdzēsim. Vēl Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā tika veikts pētījums, kāpēc cilvēki aizbrauc uz ārzemēm. Ne jau tikai tāpēc, ka alga lielāka vai mazāka, bet attieksmes dēļ – no valdības, darba devēja, arī pašvaldības puses,” norāda J.Kalniņš.

Jāuzkopj apjomīgas
teritorijas
Laikraksta uzrunātie “Spodras” darbinieki diemžēl atklāti runāt nevēlas, jo baidās no represijām, kas varētu sekot. Arī “Spodras” arodorganizācijas pārstāvji piekrīt izteikties vienīgi anonīmi. “Spodras” darbiniekus neapmierina iestādes vadītāja pastiprinātā kontrole un neuzticība. “Ir pulksten viens, un darbinieks, ko esam iesaukuši par “sargu”, jau braukā apkārt un skatās, vai mēs tiešām strādājam. Par katru sīkumu mums ir jāatskaitās. Nedrīkst pamest teritoriju, to nesaskaņojot. Ja vajag uz tualeti – ir jāprasa atļauja. Darbinieki, baidoties no sankcijām, to arī dara. Tas ir strīdus cēlonis kopš sākta gala,” skaidro sētnieki, kuri vēlas būt anonīmi.
Otra problēma ir apjomīgās apkopjamās teritorijas. “Apkopjamās teritorijas ir ļoti lielas! Realitāte ir tāda - teritorija ir tik liela, ka darba laikā to visu nevar paveikt. Sākumā tiešām traktori palīdzēja, taču tagad šādas palīdzības nav. Papilddarbu ir pat vairāk nekā pamatdarba. Nedod Dievs, kādu minūti pastāvēsi, lai atpūstos - būs sekas! Mēs neko neprotam darīt pareizi! Pat ielas slaucīt nemākam! Pārmetumi par to, ka sētnieki nemāk strādāt, bija jāklausās uzkopšanas darbu vadītājai R.Melzobai,” norāda sētnieki.

Sarunas ar domi – bez rezultātiem
Sētniekiem nav saprotams, kāpēc nevarētu agrāk aiziet no darba, ja viss ir izdarīts. “Ja savu darbu izdari – vajadzētu ļaut doties mājās un nebaidīties, ka pazvanīs un atsauks atpakaļ. Tādi gadījumi ir bijuši, ka G.Kozilāns dodas uz mājām pie darbiniekiem,” saka sētnieki. Viņu darba laiks darbdienās ir no pulksten 6.00 līdz 10.00 un no pulksten 13.00 līdz 16.00, sestdienās - no pulksten 6.00 līdz 9.00. “Esmu prasījusi arī arodbiedrībai, vai ir tāds likums, ka, darot gabaldarbu un visu izdarot, nedrīkst iet prom agrāk. Visās citās pilsētās tas ir atļauts. Visvairāk tiek tirdīti sētnieki, nevieni citi darbinieki. Sestdienās, piemēram, ir jāsavāc atkritumi. To izdaru pusotrā stundā. Ko man darīt pārējā laikā? Prom iet nedrīkstu. Esam tikušies ar novada vadību – priekšsēdētāju Arturu Dukuli, izpilddirektori Janīnu Čugunovu, deputātiem Aivaru Fominu un Laimoni Sīpolu. Jautājām, vai, padarot darbu, varam doties mājās. Uz to saņēmām apstiprinošu atbildi. Taču G.Kozilāns to neņem vērā. Algoto pagaidu darbinieku mums nav, jo neviens negrib nākt strādāt, zinot attieksmi,” saka sētniece.
Vietējā arodbiedrībā mums visu iepriekšminēto apstiprina. “Baidoties zaudēt darbu, cilvēki visu pacieš. Tas viss ilgst jau vairākus gadus un nebūt nav pēkšņa problēma. Ir runāts vairākās sapulcēs, arī bijušas tikšanās ar novada pašvaldību, bet nekas nemainās. Cilvēki baidās kaut ko iebilst, jo tam seko tiranizēšana,” mums saka vietējā arodbiedrībā. Tā kā sākušās represijas pret uzkopšanas darbu vadītāju, kura diendienā strādā ar sētniekiem, darbinieki nolēmuši vairs neklusēt un atklāt visu patiesību. Tieši tādēļ arī augusta vidū notikusi tikšanās ar arodbiedrības vadību no Rīgas, pēc kuras sekojusi parakstu vākšana.

Strādā, bet atzinību nesaņem
Pēc visa pārciestā R.Melzoba šobrīd ir darbnespējīga, bet mums izdevās sazināties ar viņu telefoniski. “Sākumā tas neskāra mani, bet tos, kuri ir manā uzraudzībā – sētniekus. Cilvēki strādā, bet pienākumu jeb uzlikto darbu kļūst arvien vairāk. Diemžēl mēs neesam roboti. Darbs ir fiziski smags. Ja kādreiz kāds bija slinkāks, tad šobrīd tādu darbinieku vairs nav un visi iet strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas. Tomēr atzinību par to nesaņem, gluži pretēji – tiek noniecināti, sakot, ka nestrādā pietiekami labi. Iestādes direktoram trūkst cilvēcīgas attieksmes. Darbinieki godprātīgi veic ne vien savus tiešos pienākumus, kas minēti amata aprakstā, bet dara arī papildu darbus. Papildu darbu reizēm ir pat vairāk nekā tiešo pienākumu un diena ir par īsu, lai visu izdarītu. Ik dienu ir jāvāc atkritumi, jātīra ietves un jāpaspēj vēl ravēt. Kamēr vienā galā izravē, otrā jau nezāles izaugušas. Par neizravētām nezālēm izsaka rājienus, taču cilvēcīgi nevar paspēt visu izdarīt. Sāp attieksme “ja nevari izdarīt, tad nestrādā”. Ja vien būtu, kur citur strādāt, cilvēki aizietu. Dzīvojam laikmetā, kad cilvēki diezgan bieži slimo, arī darba dēļ rodas dažādas sāpes. Diemžēl slimot mēs nedrīkstam un attieksme pret to ir ļoti negatīva,” skaidro uzkopšanas darbu vadītāja.

Gaida pārmaiņas
Sākumā nesaskaņas mēģināts risināt savstarpējās sarunās ar priekšnieku, taču gaidītais rezultāts izpalicis. “Iekšējās kārtības noteikumos ir minēts, ka vadītājam ir jārūpējas, lai darbinieki darbavietā justos komfortabli. Tam būtu jābūt primārajam. Ja tā nav un tiek atbalstīts mobings darbā, tas nav pieņemami. Tā vietā, lai novērstu mobingu, viņš atklātā tekstā man pajautāja: “Kā pusē tu nostāsies – administrācijas vai strādnieku?” Tas ir korekti no vadītāja puses? Notiek apmelošana. Ja darbu vadītājam mutiski esmu pateikusi veicamos darbus, tad tos tīši neizdarīs un vēl apmelos, ka es neesmu neko teikusi. Tas viss rada konflikta situācijas, kuru rezultātā esmu saņēmusi arī draudus. Ja tas tiek rakstiski iesniegts – tad izdara. Strādāju tur jau vienpadsmito gadu. Desmit gadus esmu strādājusi labi, bet pēkšņi vienpadsmitajā gadā es vairs nemāku strādāt... Tas ļauj izdarīt secinājumus,” saka uzkopšanas darbu vadītāja. Vai viņa pēc slimošanas atgriezīsies darbā, skaidru atbildi neizdevās sadzirdēt. “Gribas pārmaiņas. Kāds būtu risinājums? Iestādē jānomaina vadītājs. Kāpēc citās iestādēs nav tādu problēmu? Nekur nav viegli, visur ir savas problēmas, bet tās tiek risinātas,” viņa saka.

Konflikti jārisina juridiski
R.Melzobai lielāko atbalstu sniedz vīrs Ilmārs. “Uzskatu, ka mans kā vīra pienākums ir aizstāvēt savu sievu, pret kuru, kā man zināms, darbā tiek veikts mobings, kā arī ir bijuši izteikti fiziski draudi. Mēģinot atrisināt šo situāciju, esmu personīgi ticies ar G.Kozilānu, kuram esmu norādījis, ka viņš pārstāv pašvaldības uzņēmumu un šādi ieilguši konflikti ir jārisina juridiskā ceļā. Arī šajā sarunā es atbildes nesaņēmu, izņemot to, ka lai es nejaucos “Spodras” lietās. Es uzskatu, ka “Spodra” ir pašvaldības uzņēmums, kurš nevar šādi atbildēt jebkuram iedzīvotājam. Mēģinājumi risināt konfliktu civilizētā ceļā beidzās vienīgi ar atriebību darbā (rājieni, neformāli draudi utt.). Man kā iedzīvotājam, protams, patīk sakopta vide, bet vai šādā veidā sasniegto mērķi attaisno līdzekļi, kā tas tiek panākts?” norāda I.Melzobs.

Neko citu – tikai mieru!
Abās darbinieku sapulcēs piedalījās arī arodbiedrības LAKRS Alūksnes novada koordinators Jānis Sadovņikovs, kurš ir arī novada domes deputāts. Viņam “Spodras” darbinieku sāpe bijusi zināma jau sen, ar vadītāju situācija pārrunāta, taču nekādu pārmaiņu nav. “Esmu pats personīgi runājis ar G.Kozilānu, taču nekas nav mainījies. Gribētos, lai viņš pats saprastu situācijas nopietnību un mainītos. Ja ne – jāatkāpjas pašam vai atbildīgajām amatpersonām jāpieņem atbilstoši lēmumi. Ja neko nedarīsim, kas notiks ar cilvēkiem? Viņus iznīcinās! Cilvēki ir izmisuši. Manuprāt, aģentūru šāds vadītājs nedrīkst vadīt. Pilsēta ir skaista un sakopta. Taču, ja nebūtu tehniskā personāla, sētnieku, nekad netiktu sasniegti tik labi rezultāti. Nedomāju, ka to vajadzētu panākt, pielietojot represīvas metodes. Tas nav pareizi. Darbinieki saka – mēs visu paciestu, ja tikai liktu mūs mierā! Ja būtu citas darba iespējas, viņi aizietu un G.Kozilāns paliktu viens. Labākie speciālisti pa vienam vien jau ir aizgājuši no darba,” saka J.Sadovņikovs.

Vai ir politiskā aizmugure?
Aģentūras direktoru var apstiprināt un atbrīvot no amata vienīgi Alūksnes novada dome. G.Kozilāns amatā tika iecelts 2011.gada 1.februārī uz pieciem gadiem. Šogad 1.februārī amatā viņš tika apstiprināts atkārtoti. J.Sadovņikovs nespēj sev piedot, ka atbalstīja G.Kozilāna atkārtotu apstiprināšanu amatā. “Tobrīd šķita, ka cilvēks ir mainījies un sūdzību no darbiniekiem nebija. Noticēju! Līdzko atkārtoti apstiprināja - viss sākās no jauna. Šo gadu laikā, kamēr esmu deputāts, ne no vienas citas pašvaldības kapitālsabiedrības neesmu saņēmis sūdzības. Tās ir tikai no “Spodras”. Jā, ir sīki, savstarpēji konflikti, bet tik nopietnu un ilgstošu problēmu citur nav. 29 cilvēku paraksti ir ļoti nopietns signāls amatpersonām, kuras tieši atbild par G.Kozilāna darbu. Neticu, ka G.Kozilāns nezina par to, ka darbinieki sūdzas, arī par sapulcēm, bet nekas nemainās un kļūst arvien trakāk,” norāda J.Sadovņikovs. Viņš pieļauj, ka G.Kozilāns nebaidās no sekām un atbrīvošanas no darba, jo viņam ir spēcīga politiskā aizmugure. 2013.gada pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja “Vienotības” sarakstā.

Tiksies ar darbiniekiem un direktoru
Alūksnes novada pašvaldībā mums apstiprina, ka arodbiedrības vēstule ir saņemta, taču par tālāku rīcību vēl nav lemts. Izpilddirektore Janīna Čugunova vien norāda - jāuzklausa abas puses, tādēļ uz kopīgu tikšanos tiks aicināti neapmierinātie darbinieki un iestādes direktors. “Kad būsim izanalizējuši un izvērtējuši situāciju, varēsim sniegt komentārus. Uzklausīsim abas puses. Tomēr jāakcentē, ka šo gadu laikā pilsētas sakoptība ir mainījusies, un esmu pārliecināta – uz labo pusi. Latiņa ir pacelta ļoti augstu, un varbūt tādēļ iestādes vadītājs ir prasīgs un prasa nevainojami veikt šo darbu. Protams, varbūt kādam darbiniekam iekšēji ir pretestība. Nevar būt runa tikai par G.Kozilānu, jārunā gan par vadītāju, gan par speciālistiem un pārējiem darbiniekiem. Izanalizēsim visu un tad paudīsim savu viedokli,” norāda J.Čugunova. Viņa nepiekrīt neapmierināto darbinieku teiktajam, ka pēc tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem tā arī nekas nav mainījies. “Lai kaut kas mainītos, ir jābūt pamatotam iemeslam. Uzskatu, ka prasības nebija pamatotas. Jā, iestādes vadītājs bija veicis dažas nepareizas darbības, uz ko viņam tika aizrādīts, un tās tika novērstas,” norāda izpilddirektore.

Visiem viena mēraukla neder
Novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim objektīvu iemeslu dēļ vēl nav bijusi iespēja izvērtēt arodbiedrības vēstuli. Šobrīd visi spēki tiek veltīti krīzes situācijai Torņa ielā pēc gāzes eksplozijas. “Problēma ir ilgusi vairākus gadus. Pats esmu ticies ar darbiniekiem, konkrēti sētniekiem, un uzklausījis viņu problēmas. Tāpat arī darbinieku sūdzības esmu pārrunājis ar G.Kozilānu. Kāpēc ir tapusi vēstule un kādas ir problēmas, nevaru sniegt komentāru,” norāda A.Dukulis. Viņš sola tikties ar darbiniekiem un konkretizēt neapmierinātības un vēstules tapšanas iemeslus. “Taisnība vienmēr ir pa vidu. Jautājumā par nedrīkstēšanu agrāk aiziet no darba, ja viss ir padarīts, ir divas puses – vieni darbu izdara ātrāk, citi lēnāk, līdz ar to rodas domstarpības, bet darba samaksa visiem ir vienāda. Tomēr mēs nevaram dalīt cilvēkus, kuri prot ātri strādāt un kuri to nevar. Tas ir kolektīvs darbs, tā ir darba organizācija, un šajā gadījumā liela nozīme ir arī sētnieku uzraugam,” norāda A.Dukulis.
Priekšsēdētājam nav informācijas par vadītāja slikto attieksmi pret darbiniekiem, tāpēc kaut ko komentēt ir grūti. “Varu vien pateikt paldies visiem, kuri strādā un panāk to, ka pilsēta ir sakopta. To pamanām ne vien mēs, bet arī pilsētas viesi. Arī citu pilsētu pašvaldību pārstāvji uzsver, ka mums ir sakopta pilsēta un reti kur tā vēl ir. Vai pateicības un uzslavas saņem strādājošie, nevaru komentēt. Atzīstu, ka konflikts briest jau ilgāku laiku, bet, kā tas tiks atrisināts, nevaru šobrīd pateikt. Var jau būt, ka priekšniecība ir stingra un prasa to, par ko darbiniekiem maksā algu. Neapmierinātie būs vienmēr. Ja man jāvērtē “Spodras” darbs, varu teikt, ka “Spodra” kā uzņēmums savus pienākums veic ļoti labi un pretenziju nav. Kāds ir iekšējais klimats, atkarīgs no tiešā vadītāja un kolektīva kopumā,” norāda A.Dukulis.

Komentārus nesniedz
Aicinājām situāciju komentēt arī “Spodras” direktoru Gunti Kozilānu. “Vēstule ir adresēta novada pašvaldībai – tad viņiem arī jautājiet! Man tādas vēstules nav, tāpēc neko komentēt nevaru. Saprotu, ka vēstule ir par manis vadīto iestādi, bet neviens man vēstuli nav rādījis un man nav zināms tās saturs. Kolektīvā viss ir kārtībā,” īsā telefonsarunā norādīja G.Kozilāns. Vairāk telefoniski viņš nevēlējās stāstīt un arī tikties vēstules sakarā nevēlējās, vien vēlreiz atkārtoja, ka vēstules sakarā komentāru nebūs.

Zināšanai!

Mobings ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar konfliktu. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības pēc slavenā teiciena “Ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka - nav problēmas”. Konstance Halta, grāmatas „Veiksmīga karjera vai mobings - psiholoģiskais terors darbā” autore, apstiprina, ka mobings ir kā sērga, kas izplatās apbrīnojami ātri. Proti, netiek kritizēta darbinieka rīcība, bet gan pats darbinieks. Notiek arī vispārināšana: tu vienmēr kavē; tu nekad visu neizpildi, kā pienākas, utt.

Avots: Brīvā enciklopēdija “Vikipēdija”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Darbinieki izsaka neuzticību “Spodras” vadītājam

Kategorijas