Atbalsta tos, kuriem ir dūša mērķēt uz kaut ko vairāk

2016. gada 16. septembris 00:00

5907

SIA “4 Plus” valdes loceklis un Alūksnes novada domes deputāts Askolds Zelmenis uzskata, ka labs politiķis, pirmkārt, ir tāds, kurš par visiem 100 procentiem strādā novada interesēs, kura darbība un solījumi nebeidzas otrajā dienā pēc vēlēšanām. “Viens no variantiem ir labas idejas īstenot ar labiem darbiniekiem. Nemaisīties, ļaut strādāt. Atbalstīt kolēģus viņu idejās, pierādīt, bet ne uzspiest, ja pats domā citādāk. Pašam noteikti nepiemīt tas “pirmkārt”. Pamatdarbs mani stipri ierobežo,” saka A.Zelmenis.
A.Zelmenis ir Alūksnes novada domes deputāts otro sasaukumu – kopš 2009.gada, kad kandidēja no “Sabiedrības citai politikai” saraksta, otrajā sasaukumā – no “Vienotības”. Līdz tam politikā nav iesaistījies.
- Kādēļ 2009.gadā nolēmāt iesaistīties vietējā politikā - ar kādiem mērķiem un cerībām?
- Pirms Alūksnes novada domes sasaukuma 2009.gadā, kas sakrita arī ar Alūksnes novada izveidi, mēs ar uzņēmēju Andi Zariņu atsaucāmies savu esošo kolēģu aicinājumam mēģināt kaut ko izdarīt labāk un vairāk Alūksnes pilsētas un novada labā. Dzintaram Adleram bija daudz ideju un daudz vairāk vēlmes kaut ko mainīt, lai novads neturpinātu noplakt, lai iedzīvotāji saredzētu cerību un perspektīvu darbā, brīvā laika pavadīšanā. Lai pilsētu un novadu ievērotu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tas uzrunātu gan tūristus, gan aizbraukušos novadniekus.
- Kas no tā ir izdevies?
- Daudzas pozitīvās izmaiņas, kas ir notikušas, nevar viennozīmīgi piesavināties kā esošās vai iepriekšējās domes nopelnu. Ir bijuši arī dabīgi evolūcijas procesi Latvijas līmenī, kā arī ir lietas, kas tika uzsāktas vēl pirms mums, piemēram, Alūksnes mākslas skolas jaunās mājvietas rašana un remonts blakus Alūksnes Kultūras centram. Taču arī iesāktās lietas vajag sakarīgi pabeigt. Un vai mums būs viena noasfaltēta galvenā iela vai vairāk, vai mazajām pilsētas grants seguma ielām kāds iedomāsies uzklāt otrreiz pārstrādāto asfaltu, vai kādam reiz būs idejas un spēks, kā atdzīvināt Alūksnes Pilssalu – vai kādam būs dūša mērķēt uz kaut ko vairāk? Vienmēr esmu teicis, ka Alūksnes novada enkurs vai apburtais loks ir viesnīcas, kurā varētu izguldīt kā minimums autobusa pasažieru skaitu, neesamība. Tad, lūk, šeit Dzintara (Adlera – red.) ideja par Alūksnes veselības veicināšanas centru, kuru uzceļot Alūksnei taptu arī šāda viesnīca, ir, atvainojiet, kā kulaks uz acs.
Protams, nevar nepieminēt tādus objektus un darbības kā Alūksnes Kultūras centrs, zivju mazuļu atjaunošana Alūksnes ezerā, katrā Alūksnes novada pagastā uzlabota infrastruktūra par 40 000 eiro četru gadu laikā jeb 600 000 eiro četros gados uz visiem 15 Alūksnes novada pagastiem. Šogad lauku teritorijās sāksies arī vērienīga ceļu rekonstrukcija, apgūstot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
- Kas nav izdevies un kāpēc?
- Ne tik veiksmīgi sokas ar ieceri par sporta zāles celtniecību Alūksnē, jo ambīcijas par tās apjomu uzauga kopā ar nepieciešamo finansējumu, ko pašreiz neviens nesola. Līdz šim nav izdevies arī ieviest motivētāku atalgojuma sistēmu ikvienam darbiniekam, kas noteikti veicinātu strādāt radošāk.
- Vai ir mainījušās domas par pašvaldības darbu toreiz un tagad - kad nebijāt un kad esat deputāts?
- Manuprāt, ir ļoti svarīgi atmest latviešiem tik ļoti raksturīgo kašķēšanos savā starpā. Kā redzat, šajā Alūksnes novada domes sasaukumā neviens necīnās par krēslu un līdz ar to vairāk laika paliek darbam. Zināju, ka politika ir kompromiss, tomēr bieži tas notiek pārākajā pakāpē. Ar galvu ir jāsaprot, ka “uzsprāgstot” neko nepanāksi, tikai pazaudēsi laiku. Bet laiks ir mūsu lielākais ierobežojums!
Šo gadu laikā tā arī neesmu sapratis, kāpēc bija un ir jāpieļauj atsevišķu pagastu bērnu diskriminācija attiecībā uz izglītības kvalitāti. Ir virkne lauku skolu, kur vienlaikus vienā telpā mācās vairākas klases – tā dēvētās apvienotās klases. Tā mācījās mana vecmāmiņa, un tie bija citi laiki! Bet vēl vakar kolēģi to sauca par “izglītības nodrošināšanu blakus dzīvesvietai”. Nu vai nav paradokss, ka pamatskola, kurā ir deviņas klases, patiesībā sastāv no trim apvienotām klasēm?! Manuprāt, tā ir skolēnu izglītības kvalitātes apzagšana. Visā pasaulē bērnus no nomalēm vadā uz atbilstošām skolām, nevis viņi iet izglītoties blakus mājām uz vietām, kas atgādina skolas. Cita lieta ir, kā mēs to noorganizējam. Piemēram, vai pieskaņojam sabiedrisko transportu skolēnu vajadzībām, jo tas ir valsts dotēts un lētāks. Vai pēc viena attālāk dzīvojoša bērna brauc pakaļ mūsu lielais autobuss vai lētāk to izdara kāds ar vieglo automašīnu. Ļoti negatīvi vērtēju sistēmu ar tā dēvētajiem “piebraukājošajiem skolotājiem”, kuri šādi salasa darba slodzi pa vairākām skolām. Nodarbība beidzas, un viņam ir jāskrien uz nākamo skolu. Tā nevajadzētu būt – skolotājam ir jābūt skolā kopā ar citiem skolotājiem, jāorientējas visā skolas dzīvē. Neesmu speciālists, bet šobrīd vairākām mazajām pagastu skolām nav citu variantu, tādēļ tā notiek. Jo ātrāk šo sistēmu reformēsim, jo mazāk skolēnus apzagsim! Gribu piebilst, ka te vaina nav skolotājos – lauku skolās ir ļoti daudz labu pedagogu, un par tiem viņiem arī jāturpina būt, bet novadam jātur rūpe, kā viņus izmantot. Un te nav vaina arī vecākos, kas it kā “šūpo skolas likteni”, tālredzīgi izņemdami bērnus no kādas skolas un vedot uz atbilstošāku izglītības iestādi.
- Kā kopumā vērtējat Alūksnes novada domes darbu?
- Ziniet, nav smuki pašam sevi vērtēt, lai vērtē iedzīvotāji. Droši vien pēc iepriekšējiem teikumiem mani tūlīt te savērtēs.
- Šajā sasaukumā novada domē esat sociālo, kultūras un izglītības jautājumu komitejā. Kāpēc tieši šajā komitejā?
- Tāpēc, ka iepriekšējā sasaukumā arī biju kultūras, izglītības un sporta komitejā – pašreiz to turpinu. Mans ikdienas darbs ir saistīts ar tautsaimniecību un finansēm, tādēļ vēlējos dot savu ieguldījumu sporta attīstībā Alūksnes novadā.
- Kas šobrīd ir aktuālākie jautājumi, ko komitejā risināt?
- Skolas, skolas un skolas. Arī divām no Alūksnes pilsētas trim skolām ir problēmas ar skolēnu piepildījumu, tāpēc nepieciešams izveidot modeli, kā rezultātā būtu divas noslogotas skolu ēkas ar kvalitatīvu infrastruktūru, mācību līdzekļiem un finansējumu.
- Un kāds būtu pareizākais modelis pilsētā un novadā?
- Alūksnē – divas lielas, nokomplektētas skolu ēkas. Vai tajās ir divas vai trīs skolas – jāvērtē. Daudzām Alūksnes novada pagastu skolām diemžēl nav variantu. Nu jau arī pati valsts uz to norāda – lūdzu, steigšus kaut ko dariet, drīz jūs nevarēsiet ar lielo skolu naudu pielāpīt mazās. Laika ir maz! Pārlieku vilcināšanās tikai rada zaudējumus. Diemžēl.
- Ko iedzīvotāji jautā deputātam Askoldam Zelmenim?
- Neko globālu, ikdienas lietas. Piemēram, vai taisnība, ka jūs grasāties pie Lujāna drupām nocirst lielos parka ozolus? Iedzīvotājus bieži dezinformē, un jāatzīst, ka pirms kāda laika dome tos arī nepietiekami informēja. Bet ir arī iedzīvotāji, kuri nevis jautā, bet izsaka savus priekšlikumus un redzējumu par atsevišķām lietām. Paldies viņiem, ka viņi domā un ka viņiem nav vienalga.
- Esat liela kokapstrādes uzņēmuma “4 Plus” vadītājs. Jūsuprāt, kā Alūksnē un novadā varētu sekmēt tautsaimniecību?
- Darbavietas rodas, ja ir cilvēki. Savukārt cilvēki neaizplūst no novada, ja ir darbavietas plus sakārtota apkārtējā vide, kurā viņi dzīvo. Atsevišķos gadījumos pietiktu, ka šī sakārtotā vide – labas skolas, brīvā laika pavadīšanas iespējas – pati atrastu investoru, darbavietu radītāju. Citā gadījumā investors sāk ar vienu un tam seko turpinājums. Pašvaldības uzdevums ir radīt ieinteresētību, diemžēl tā tas nenotika ar investoru, kurš vēlējās Alūksnē uzbūvēt koģenerācijas staciju, pilsētas iedzīvotājiem ievērojami samazinot siltumenerģijas tarifu, ieguldot 10 miljonus eiro. Bieži šāda kaluma uzņēmēji ir kā reklāma citiem: “Lūk, man tur, Alūksnē, ir tas un tas, tur ir ļoti skaisti, labi var pavadīt laiku, ir pretimnākoša pašvaldība!”
- Komentējiet šobrīd situāciju Alūksnes novadā kokapstrādes nozarē: pozitīvais – negatīvais, riski, problēmas! Un kādas nākotnes perspektīvas saskatāt?
- Par novada kokapstrādi ir grūti spriest. Katrs ir savas laimes kalējs. Ja skatāmies mazliet globālāk, tad pieprasījums pēc koksnes un tās izstrādājumiem ir stabils. Nozares eksporta pieaugums nav tik straujš, kāds tas bija pirms pāris gadiem, tomēr joprojām ir.
Kādam uzņēmumam atsevišķi var “neiet”, bet kopumā jau pieaugums turpinās vienmēr. Jautājums tikai, cik liels. Cik zinu, tad Zviedrijā mājbūvniecības sektorā ir laba izaugsme, ko prognozē vēl vismaz trīs gadus. Arī Anglijā tuvākajos gados ir jāuzbūvē milzīgs daudzums māju – imigrantiem. Lielāks nekā būvnieki spēj uzbūvēt. No personīgajām sarunām – tirgus kopumā ir labs. Problemātiskās vietas ir Somija, kur ir savas iekšējās ekonomikas problēmas, ko izjūtam arī mēs. Zemo naftas cenu dēļ Norvēģijā ir kritušies apjomi. Uzņēmumiem ir jādomā par efektivitāti. Līdz ar darbaspēka izmaksu palielināšanos un deficītu prognozējams, ka tuvākajos gados kokapstrādes uzņēmumi aizvien vairāk investēs ražošanas automatizācijā. Tas ir process, kas notiek visā pasaulē un nepaies garām arī mums, jo citādāk nespēsim konkurēt.
- Kāds bija Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas slēdziens pēc 2014.gada septembrī notikušā aviācijas negadījuma Jaunlaicenē, kad lidojāt kopā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Dzintaru Adleru un lidmašīna veica piespiedu nosēšanos?
- Jā, tas nebija patīkams gadījums. Slēdziens nav visai konkrēts. Izmeklēšanas nodaļa uzskata, ka ar vislielāko varbūtību dzinēja atteices cēlonis bija pieļautās kļūdas pēc droseļvārpstas vadības trošu nomaiņas, veicot gaisa kuģa dzinēja tehnisko apkopi. Šādus darbus veica sertificēts tehniķis.
- Tagad lidojat atkal. Kur ir “sāls”, kādēļ jums tik ļoti patīk būt gaisā?
- Jā, lidoju, kad ir atbilstoši laika apstākļi un brīvs laiks. Pēc statistikas datiem – divas reizes neviens nekrīt! Vienam prieku sagādā zvejot, citam medīt, vēl kāds nirst. Manuprāt, katrs, kurš lidojis kaut ar sabiedrisko lidmašīnu, apstiprinās, ka skats, kas paveras no augšas, ir ļoti labs. Mūsu Latvija jau tā ir skaista, bet no augšas šis skaistums ir izbaudāms divtik! Nav skaistāka novada par mūsējo – to es jums noteikti varu pateikt!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atbalsta tos, kuriem ir dūša mērķēt uz kaut ko vairāk

Kategorijas