Vai skolēniem dzimtā valoda sagādā grūtības?

2016. gada 23. septembris 00:00

Latvijas skolēniem lielākās grūtības sagādā latviešu valoda un literatūra, pētījumā par otrgadniecību izglītības iestādēs secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests. Vaicājām viedokli par to Alūksnes novada izglītības darbiniekiem un vecākiem par šībrīža situāciju skolās.

Silva Zariņa, Alūksnes novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā
Traucē tehnoloģijas
Jā, tā ir problēma. To pierāda arī eksāmenos iegūtie rezultāti. Skolēniem pasliktinās lasītprasme. Bērni šobrīd ir tehnoloģiju laikmetā, lieto telefonus, planšetes un pārējās informācijas tehnoloģijas, līdz ar to lielākajai daļai grāmatas lasīt vairs nepatīk. Viņi sev nepieciešamo informāciju gūst no citiem avotiem. Turklāt tas pasliktina eksāmenu rezultātus jau tāpēc, ka bieži vien bērns neprot pareizi izlasīt uzdevumu vai nosacījumus, kas no viņa tiek prasīti. Otrs faktors ir rakstīšana. Šobrīd bērni raksta vairāk uz klaviatūras, telefoniem - tur, kur neveidojas rokas kustības, rokraksts, un arī šī aspekta dēļ samazinās bērnu prasmes rakstīt pareizi un glīti. Protams, mēs runājam arī par to, ka arvien vairāk stundas vajag padarīt interesantākas, piemēram, kaut ko parādīt, izmantojot interaktīvo tāfeli, bet rezultātā tas neveicina lasīšanas, rakstīšanas prasmju attīstību. Skolu programmā vecākajās klasēs, veidojot pārbaudes darbus, daudz ir rakstisko darbu, kur ne tik ļoti skatās pareizrakstību, bet gan saturu - protams, izņemot latviešu valodu. Uzskatu, ka arī mūsdienās ir nepieciešama glītrakstīšana. Mazajās klasēs tā ir jāattīsta, lai veidotos rokraksts un attīstītos smadzeņu darbība. Bērniem jāmācās dzejoļi, tautasdziesmas no galvas! Šobrīd mēs pārejam uz elektroniskajām grāmatām, bet tā ir slodze bērna veselībai, acīm. Uz papīra rakstīt tomēr ir mazāk kaitīgi, nekā skatīties planšetes ekrānā. Tagad izmanto arī grāmatu klausīšanos, bet tā nav lasīšana un neveicina bērnu lasītprasmi. Līdz ar to, ja jau mazajās klasēs pedagogi veiksmīgi prot organizēt lasīšanas stundas caur to, ka bērni arī atstāsta izlasīto, un ja tas notiek sistemātiski, tad rezultāts ir labāks. Ja tas netiek apgūts, tad jau tieši sākumskolas posmā mēs ļoti daudz pazaudējam moderno tehnoloģiju dēļ. Šo pieļauto kļūdu dēļ galarezultātā cietējs ir bērns - viņš neprot tik veikli izlasīt vai uzrakstīt. ◆

Dace Rozīte-Žagariņa, māte sākumskolas vecuma bērnam
Latviešu valodā atzīme - zemāka
Mans dēls šobrīd mācās 4.klasē, un jāatzīst, ka arī viņam latviešu valodā atzīme ir zemāka nekā, piemēram, angļu valodā. Kopumā es nevarētu teikt, ka viņš nemācās - mācās dzejoļus no galvas, raksta sacerējumus, domrakstus, bet tas viss neiet tik viegli. Ir problēmas ar teikumu veidošanu un vārdu krājumu. Izteikt domu viņš prot, bet grūtības sagādā teikuma struktūra. Manuprāt, tas ir saistīts ar mazu vārdu krājumu, jo, piemēram, angļu valodā viņš var izteikties brīvāk nekā latviski, kas saistāms ar to, ka tiek skatīti “Youtube” kanāli un multfilmas angļu valodā bez subtitriem. Tās acīmredzot viņiem ir daudz saistošākas nekā latviešu multiplikācijas filmas. Bet tajā pašā laikā es nevarētu teikt, kas es dēlam nelieku lasīt - ja viņš ir paņēmis grāmatu, kas viņu saista, viņš var to izlasīt četrās dienās. Bet viņš lasa arī no angļu valodas tulkotas grāmatas, piemēram, ļoti patīk “Grega dienasgrāmata”, bet latviešu autoru darbi viņu nesaista, jo tie esot grūtāk uztverami. Rakstot latviski, trūkst garumzīmju. Domāju, ka tas ir saistāms ar steigu - grib ātri visu izdarīt, netiek pārskatīts un pārlasīts, tādēļ rodas neuzmanības kļūdas. Protams, to var arī saistīt ar telefonu pieejamību, jo īsziņās netiek izmantotas garumzīmes, tāpat tiek izmantoti saīsinājumi, kas arī notrulina vārdu krājumu. Manuprāt, tā vēl nav globāla problēma, bet, lai to sāktu risināt, liela uzmanība savam bērnam jāpievērš pašiem vecākiem un jāseko līdzi mācīšanās procesam. Protams, arī skolotājam jācenšas būt radošam, lai bērnā radītu vēlmi mācīties lasīt un rakstīt atbilstoši viņa spējām, nevis uzspiestu to ar varu. ◆

Ilga Marķitāne, Alūksnes pilsētas sākumskolas latviešu valodas skolotāja
Zināšanas - atbilstoši vecumposmam
Manuprāt, cēlonis ir meklējams jau pirmsskolā, jo ne visi var jau agrā vecumā iemācīties lasīt. Ja to spiež darīt tad, kad bērns tam nav gatavs, rodas nepatika, lasīšana tiek uzskatīta kā kaut kas nepatīkams un grūts, bet, tā kā lasītprame ir pamats visiem mācību priekšmetiem, tad aiziet ķēdes reakcija. Bērnudārzos ir jāļauj bērnam augt un apgūt zināšanas atbilstoši vecumposmam. 1.klases 1.semestrī būtu jāatgriežas pie ābeces perioda, lasītmācīšana jāuzsāk tad, kad bērns ir gatavs saprast, ko nozīmē lasīt, un darīt to ar izpratni un jēgpilni. Tas radītu prieku par jaunām zināšanām, apziņu, ka es to varu un man tas patīk. Šodien lasāmie teksti sākumskolas mācību grāmatās ir gari, ar sarežģītiem vārdiem. 2.klases lasāmvielā ir teksts, kura vārdus lasot pat man ir grūti, kur nu vēl otrklasniekam! Līdz ar to rodas ķēdes reakcija - tā kā skolēniem nepatīk lasīt grāmatas, protams, ne visiem, viņiem neveidojas arī savs vārdu krājums, ir grūti izteikties, pamatot savu atbildi, jo arī saziņa ikdienā veidojas īsu teikumu un frāžu veidā. Atsaucoties uz kāda lektora terminu, tā ir “zibšņu domāšana”, ko veicina īsziņas, čats internetā, telefonsarunas, kas aprobežojas ar “jā”, “nē”, “normāli” utt. Turklāt sarakste telefonos vai internetā ir ļoti kļūdaina, pārkāpjot un neievērojot elementāras pareizrakstības normas, līdz ar to tas viss rada robus dzimtās valodas prasmēs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai skolēniem dzimtā valoda sagādā grūtības?

Kategorijas