Kad deguns jātur ciet

2016. gada 23. septembris 00:00

646

Mājdzīvnieki ir mīļi dzīvnieki savam saimniekam, taču nereti pūkainie draugi atstāj savas “dāvaniņas” kaimiņu mājās, kāpņu telpu kaimiņiem, kā arī pagalmā. Man pašai ir pieredze, ar kuru varu padalīties – ilgstoša cīņa ar kaķu “dāvaniņām” pie mana dzīvokļa durvīm. Taču dažās kāpņu telpās notiek kas bezkaunīgāks - savus izkārnījumus atstāj nevis kaķi, bet gan cilvēki.

Situācija atkārtojas
Nezinu, kad tieši tas sākās, bet zinu, ka cīņa bija ilgstoša. Dažus mēnešus manas mājas piektajā stāvā pie manām un pāris kaimiņu durvīm kāds kaķis vai pat vairāki regulāri atstāja “dāvaniņas”. Un atstāja to daudz, ļoti daudz!
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts norāda - kopumā šī problēma nav izplatīta, taču šādi gadījumi ir. “Ir, protams, arī individuāli gadījumi, kad cilvēki ir vai nu gados, vai arī ar kādiem kustību ierobežojumiem. Ja šādiem cilvēkiem ir mājdzīvnieki, bet nav tuvinieku, tad tos ir grūtāk izvest ārā. Tur varētu rasties problēmas, taču lielāka problēma ir bijusi ar kaķu barošanu pie daudzstāvu māju kāpņu telpām. Tagad gan šī problēma ir mazāka, taču agrāk bija liela. Šādiem cilvēkiem sūtām rakstiskus brīdinājumus, kādi noteikumi jāievēro un kādi ir iekšējās kārtības noteikumi koplietošanas telpā. Ir arī gadījumi, kad pieķēzītas kāpņu telpas, taču tā nav ļoti izplatīta problēma,” teic A.Musts.

Terpentīns un runāšana
Apes ielas 12.mājas iemītnieks, kurš vēlējās būt anonīms, iekūlies kādās nepatikšanās tieši šādas pieķēzītas kāpņu telpas dēļ. Jau vairākus mēnešus mājas piektajā stāvā viens vai vairāki kaķi kakāja pie dažu dzīvokļu durvīm. Nelīdzēja ne regulāra satīrīšana, ne kaut kā nelāgi smirdoša atstāšana pie durvīm, kāds ieteica pie durvīm izliet terpentīnu. Taču situāciju atrisināja durvju salabošana uz piekto stāvu - nu tās var aizvērt un kaķi vienkārši netiek šajā stāvā. Apes ielas 12.mājas iedzīvotājs stāsta, ka reiz, kad durvis vēl nebija salabotas, noķēris piektajā stāvā kādu kaķi un, gribot to pārmācīt, pasmērējis to atstātajā “dāvaniņā”. Situācija izvērtās nelāgi, jo to uzzināja kaķa saimnieki un izsauca policiju. Uz jautājumu, kā viņš zināja, ka “dāvaniņu” atstājis tieši šis kaķis, vīrietis atbildēja, ka ikviens kaķis, kurš nedzīvo piektajā stāvā, bet atnāk šeit no cita stāva vai āra, ir potenciālais vaininieks un visus šos kaķus var sodīt, lai zina, ka te nedrīkst nākt un tā darīt. Diemžēl līdz durvju salabošanai šāda situācija atkārtojās vairākkārt un kaķu izkārnījumu bijis tiešām daudz.
Alūksniete Skaidrīte Solovjova dzīvo Pils ielā 40. Pirms kāda laika šajā mājā bijušas problēmas ar kaķi, kuru saimniece izlaidusi ārā no dzīvokļa, bet nav pārliecinājusies, ka kaķis iziet no kāpņu telpas. Līdz ar to kaķis mēdza nokārtoties turpat kāpņu telpā. S.Solovjova iesaka ikvienam, kuram rodas šādas problēmas, parunāt ar kaimiņiem, jo daudzas situācijas ir izrunājamas. Tiesa, grūtāk tas ir izdarāms tad, ja kāpņu telpā vairumam iedzīvotāju ir savi kaķi. Problēma Pils ielas 40.mājā gan atrisinājās tikai pēc tam, kad sieviete ar kaķi pārvācās uz dzīvi citur, jo pārējie kaķu saimnieki rūpējās par to, lai kaķis izkļūst laukā, nevis klejo kāpņu telpā.

Vajag tikai kaķi numur viens
Lai arī problēma ar kaķu izkārnījumiem varētu nešķist tik liela, tā tomēr ir arī ļoti bīstama. Veterinārās klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste Signe Gorbāne uzsver, ka kaķu fekālijas var sevī nest arī dažādus parazītus. “Pašas par sevi fekālijas nav bīstamas, taču, ja dzīvnieks nav vesels, no tā fekālijām var iegūt infekcijas (baktērijas) vai invāzijas (parazītus). Ja vien kaķis ir vesels, fekālijas nav bīstamas, vien neestētiskas,” pauž S.Gorbāne. Viņa uzsver, ka visticamākais iemesls tam, kādēļ kāds kaķis nokārtojas pie jūsu durvīm, ir tāds, ka jums jau ir kāds mājdzīvnieks vai arī reiz kāds kaķis pie jūsu durvīm ir jau atstājis “dāvaniņu”. “Kaķis ar kakāšanu cenšas nomākt cita kaķa vai cita dzīvnieka smaku. Kaķi nereti mēdz nokārtoties tur, kur kāds jau ir to darījis. Ja uz jūsu paklājiņa sagadīšanās dēļ ir pakakājis kaķis numur viens, tad uz jūsu paklājiņa, visticamāk, nokārtosies arī kaķis numur divi, numur trīs, numur divdesmit. Ir dažādi tautas līdzekļi, kā ar to cīnīties, kā arī īpaši nopērkami maisījumi. Šo problēmu nav viegli izskaust, jo, kas iedarbojas uz vienu kaķi, tas var neiedarboties uz citu. Iesaka pie durvīm novietot citrusaugļu miziņas, jo kaķiem nepatīk citrusaugu smarža. Godīgi sakot, es neesmu redzējusi līdzekli, kuram būtu simtprocentīga iedarbība. Daudzreiz tie neiedarbojas pat 50 procentos gadījumu,” uzsver S.Gorbāne.

Būtiska ir cilvēku
audzināšana
Mājdzīvnieku izkārnījumi sagādā problēmas ne tikai daudzdzīvokļu namos, bet arī privātmājās, kā arī dārzos. Apes pilsētas daiļdārzniece Anita Harju stāsta, ka Apes pilsētā kaķi nebūt nesagādā tās lielākās problēmas. “Gadās gan, ka kaķi atnāk uz svešu teritoriju. Manai māsai ir kaķis, un kaimiņu kaķi nāk viņu iekaustīt. Izkārnījumu problēmas gan vairāk sagādā suņi, nevis kaķi,” saka A.Harju. Viņa reizumis suņu izkārnījumus ir manījusi bērnu rotaļlaukumos un smilšu kastēs, taču uzsver, ka šī problēma ir aktuālāka pilsētās, nevis lauku teritorijās. “Labs risinājums ir smilšu kastes ar aizveramajiem vākiem, jo tad ne kaķi, ne suņi tur nevar atstāt savus izkārnījumus,” stāsta A.Harju.
Viņa atzīst, ka būtiska nozīme ir ne tikai mājdzīvnieku, bet arī cilvēku audzināšanai, jo nereti saimnieki redz, ka viņu mīlulis atstāj izkārnījumus, bet nesavāc tos. “Suņu skolā mums mācīja savākt aiz sava mīluļa, bet ne visi to dara. Mans dēls ar draugiem reiz devās uz kādu vasarnīcu atpūsties. Pie viņu mājas nokārtojās kaimiņu suns, bet saimnieks izlicies neko neredzam. Pieci puiši kopā izgāja ārā un lika saimniekam aiz sava suņa savākt,” stāsta A.Harju. Suņa saimnieks nobijies un tikai tad savācis suņa izkārnījumus. A.Harju uzsver, ka šādai lietai būtu jābūt skaidrai pat bez īpašas atgādināšanas. “Tas ir gluži tāpat kā ar audzināšanu. Ja esi audzināts, tad tev šķitīs dīvaini un neērti aiz sava mīluļa nesavākt,” teic A.Harju.

Nokārto vajadzības bēniņos
Diemžēl ir arī kāpņu telpas, kurās problēmas sagādā nevis dzīvnieku atstātās “dāvaniņas”, bet cilvēku. Pilsētas bulvāra 1 mājas vecākā Iluta Meimane stāsta, ka šajā mājā bijusi problēma ar kādu cilvēku, kurš uzkāpis bēniņos un tur nokārtojis savas vajadzības. “Visticamāk, šis bija tas pats jaunietis, kurš nereti ielavījās mūsu mājā un šogad arī apzaga kādu kundzi pirmajā stāvā. Viņš bija pamanījis, ka viņa izved savu suni un neaizslēdz durvis. Puisis nozaga telefonu un iztukšoja ledusskapi. Puisi gan vēlāk notvēra,” stāsta I.Meimane. Gadījumos, kad cilvēks atstājis savas fekālijas kāpņu telpā, I.Meimane pati tās satīrījusi. Šobrīd šādu gadījumu vairs nav, taču nav zināms, kas notiks, iestājoties aukstākam laikam. “Mūsu mājas kāpņu telpu durvīm nav durvju kodu, tāpēc mājā var iekļūt kāda nepiederoša persona,” stāsta I.Meimane.
Arī manā kāpņu telpā nav durvju koda un ziemā var redzēt atstātas alkohola pudeles un cigarešu paciņas. Cilvēki ienāk pasēdēt, sasildīties un atstāj savas drazas. Reiz veikalā “Maxima” Pils ielā priekštelpā uz atstājamo mantu skapīša sēdēja bravūrīgu vīru bariņš. Viens no viņiem dzēra no divlitru alus pudeles, aizskaroši uzrunāja garāmejošās sievietes un tad, kad devās prom, atstāja pudeli un citus atkritumus turpat priekštelpā. Ja dzīvnieki nokārtojas, savu instinktu vadīti, tad cilvēki savus instinktus var savaldīt, lai gan diez vai sveša īpašuma piemēslošana ir kāds cilvēcisks instinkts. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kad deguns jātur ciet

Kategorijas