Paranoja par uzartiem laukiem

2016. gada 23. septembris 00:00

473

“Latvijas Valsts ceļi” ar Valsts policijas un pašvaldību palīdzību no vienas puses formāli pilda likumu, no otras – soda lauksaimniekus, spiežot samazināt aramzemes platības.
Graudu novākšanas sezonā lauksaimnieki ne tikai spiesti rēķināties ar lietavu sekām, bet arī ar zemes apstrādātājiem nesaprotamiem sodiem. Arot laukus tāpat kā iepriekšējos gados, “Latvijas valsts ceļi” (LVC) kopā ar pašvaldībām un Valsts policiju sākuši izdalīt sodus. «Tādējādi lietavām pa vidu saņēmām «dāvanu» no valsts,» stāsta SIA “Saktas ZS” valdes priekšsēdētājs Jurģis Krastiņš. Uzņēmumam piemērots 700 eiro liels naudas sods par iearšanu lauku ceļa nodalījuma joslā Rūjienas pusē. Dabā redzams, ka ceļa konstrukcija nav bojāta, jo lauku ceļu un “Saktu ZS” laukus atdala pietiekami plata josla, uzstāj J.Krastiņš.

Valsts manta
«Nezinu, cik kilometru garumā pie autoceļiem valstī pieguļ lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja pieņem, ka valsts autoceļu kopgarums ir ap 20 tūkstošiem kilometru un aptuveni 20 procenti jeb 4000 kilometru ved gar lauksaimniecības zemēm, iznāk, ka mēs nedrīkstam valstī apstrādāt aptuveni 3200 hektārus aramzemes! Mūsu saimniecība vidēji nokuļ piecas tonnas kviešu no hektāra, tātad valstī kopumā būtu neiegūti 16 tūkstoši tonnu graudu. Vidējā cena pašlaik ir ap 150 eiro par tonnu. Kopā sanāk tiešs iekšzemes kopprodukta samazinājums par 2,4 milj. eiro!» rēķina J.Krastiņš. «Ja mēs tik tiešām šo LVC Valmieras nodaļas prasību izpildām un pieprasīto joslu atstājam, tad kurš to apkops un cik tas maksās valstij? Vai mēs esam tik bagāta valsts, ka varam atļauties atstāt grandiozas aramzemes platības neražojošas un turklāt vēl no budžeta līdzekļiem maksāt par to apsaimniekošanu? Minimums būtu vienu reizi gadā nopļaut. Pļaušanas izmaksas noteikti nebūs mazākas par 30 eiro par hektāru vai visā Latvijā par 3200 hektāriem 96 tūkst. eiro – pa taisno no valsts budžeta. Turklāt jāpieskaita vēl bezjēdzīgi notērētais policijas un citu iestāžu darba laiks,» J.Krastiņš ir neizpratnē.
«LVC pienākums ir rūpēties par valsts mantu – valstij piederošajiem ceļiem,» iebilst Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta Autoceļu nodaļas pārstāvis Klāvs Grieze. «Ja tiek konstatēts ceļa konstrukcijas bojājums, piemēram, salauzta ceļa zīme vai norakti grāvji, LVC darbinieki sastāda par to aktu un kopā ar iesniegumu par ceļa konstrukcijas bojāšanu nosūta izvērtēšanai policijai. LVC inženieru pienākumos ir ziņot policijai par reāliem ceļa konstrukcijas bojājumiem,» atzīst K.Grieze. Arī J.Krastiņš piekrīt, ka var būt arī situācijas, kad ceļu tehnisko stāvokli lauksaimniecības darbi patiešām ir ietekmējuši, bet «nejūtos kaut ko neloģisku izdarījis, atstājot divu metru joslu no brauktuves malas līdz apstrādātam laukam. LVC pat šos divus metrus nav pienācīgi apkopuši, kur nu vēl sešus. Turklāt, pirms sodīt, vispirms varētu arī izskaidrot un brīdināt».
«Zāles nopļaušana un vides sakārtošana ap Latvijas ceļiem ir atbalstāma gan no lauksaimnieku, gan pašvaldības puses. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk sastopami gadījumi, kad lauksaimnieki apar ceļa zemes nodalījuma joslu, kas nav administratīvi sodāms pārkāpums, ja vien šo darbību rezultātā netiek bojāta ceļa konstrukcija. Īpaši daudz tādu gadījumu pērn un šogad bija Valmieras apkārtnē,» saka LVC pārstāvis K.Grieze. Savukārt tālāk, kā prasa procedūra, LVC iesniegumu par ceļu konstrukcijas bojāšanu izvērtē valsts vai pašvaldības policija, skaidro LVC. Ja konstatēts pārkāpums, policija ierosina administratīvo lietu un kopā ar protokolu lietu nosūta tālākai izvērtēšanai konkrētās pašvaldības administratīvajai komisijai. Attiecīgi šī komisija, izvērtējot visus apstākļus un nodarītā postu, pieņem lēmumu par administratīvo sodu un tā apjomu naudas izteiksmē juridiskajām personām - no 700 līdz 3000 eiro. Lai nerastos pārpratumi zemes darbu laikā, LVC iesaka izmantot Valsts zemes dienesta vietnē “kadastrs.lv” pieejamo informāciju par nekustamo īpašumu piederību un zemes mērījumu robežām.

Nelikumīgi – vienmēr
«Izvērtējot gadījumu ar Rūjienas novada lielsaimniecību “Saktas ZS”, konstatēts, ka tā ir aparusi ceļa nomali un uzbēruma nogāzi,» saka K.Grieze. LVC ieskatā tā ir vērtējama kā ceļa konstrukcijas bojāšana. «Ceļa nomales, uzbēruma nogāžu un grāvju aizaršana samazina ceļa konstrukcijas kalpotspēju. Atbilstoši likumā “Par autoceļiem” noteikts, ka autoceļa kompleksā ietilpst ne tikai brauktuve, bet arī zemes klātne, tas ir, uzbērums vai ierakums ceļa konstrukcijas robežās,» skaidro K.Grieze. Arī tas, ka iepriekšējos gados lauksaimnieks aris turpat, kur šogad, LVC ieskatā nedod tiesisku pamatu darīt to arī turpmāk ceļa nodalījuma joslā, «jo visos gadījumos tas bija nelikumīgi un bojāja ceļa konstrukciju».
“Saktu ZS” saimnieks nepiekrīt LVC argumentācijai: «Piemēram, pie autoceļa Valmiera-Rūjiena LVC apkopuši tikai aptuveni trīs metru platu joslu no brauktuves malas, bet pārējā daļā aug viss, kas spēj izaugt, drīz tur būs necaurejami brikšņi. Šī autoceļa malu gar uzņēmuma teritoriju paši esam izpļāvuši un izzāģējuši, lai nebūtu kauns no ciemiņiem. Par to arī droši vien pienāktos iesniegums policijā no LVC Valmieras nodaļas priekšniecības par nelikumīgu cita īpašuma apsaimniekošanu ar sekojošu administratīvo lietu un kārtīgu sodu, lai nekas tāds nākotnē neienāktu pat prātā. Tā kā LVC ir budžeta iestāde, arī mūsu uzņēmums caur saviem nomaksātajiem nodokļiem uztur ne tikai ceļus, bet diemžēl arī visu birokrātisko aparātu šajā organizācijā. Domāju, ir vērts pacelt jautājumu par dažu ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam, ņemot vērā nodarīto potenciālo kaitējumu valstij,» sarūgtinājumu neslēpj J.Krastiņš.

Valmiera izceļas
Citās aptaujātajās LVC nodaļās Latvijas reģionos par lauksaimnieku pārkāpumiem likumsargiem šogad un pērn nav ziņots nevienu vai ziņots tikai vienu reizi, bet Valmieras nodaļas pārraudzībā esošais Rūjienas novads izceļas ar trim sodītiem zemes arājiem pēdējā pašvaldības administratīvās komisijas sēdē vien. Bet pērn Valmieras nodaļa ir konstatējusi un ziņojusi Valsts policijai pat par 15 šādiem gadījumiem. Kā norāda LVC, administratīvā komisija var gan nedarīt neko, gan brīdināt, gan uzlikt sodu. Tomēr Rūjienas novada administratīvās komisijas vadītājs Modris Karselis skaidro, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz brīdināšanu par šādu pārkāpumu, tāpēc visos trīs gadījumos centīgajiem arājiem piemērots likumā noteiktais minimālais sods - 700 eiro. «Zemnieki šajā ziņā grēko,» M.Karselis nav apmierināts ar lauksaimnieku darbību ceļmalu tuvumā. «Godīgi sakot, necenšamies nekad likt sodus, bet nebija citas iespējas,» viņš atzīst.
Uzartu ceļmalu netrūkst, bet signalizēts policijai par šiem gadījumiem netiek, jo vispirms tiek veiktas pārrunas ar zemniekiem, saka LVC Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks. «Subsīdiju vārdā zemnieki ir ieinteresēti izmantot katru zemes pleķīti, tāpēc tas tā notiek. Grūti atšķirt, kurš ir vainīgs. Ja zemnieks ar savu aršanu, pat ja ar LVC zemes nodalījumā, nekādas pretenzijas neceļam, mums nav žēl. Ja vien tas nenotiek pie pašas brauktuves vai netiek aizarti grāvji,» vaļsirdīgs ir J.Priednieks. Nodaļu vadītāji atzīmē, ka Satiksmes ministrijai īsti nav nostājas šajā jautājumā, tāpēc tas nezaudē aktualitāti un katrs to interpretē pēc sava prāta. «Nepieciešams skaidrāks regulējums, ko zemnieki var darīt un ko ne, jo man personīgi nav nekādu iebildumu, ja viņi apstrādā LVC nesakopto teritoriju,» norāda J.Priednieks.
LVC Madonas nodaļā «šur un tur» šādi gadījumi notiek, retumis bezkaunīgi tiekot piearts pie mazākajiem ceļiem, bet šogad neviens ziņojums nav uzrakstīts, aprobežojoties ar aizrādījumiem. Savukārt LVC Jelgavas nodaļā policijai ziņots par vienu gadījumu šopavasar, bet pagājušajā gadā tas nav darīts nevienu reizi.
“Saktu ZS” saimnieks J. Krastiņš piebilst, ka raizes ik pavasari sagādā arī svara ierobežojumi uz autoceļiem tieši tajā laikā, kad ir jāiestrādā šķidrmēsli. Arī šajā jautājumā zemnieki grib rast kompromisu, bet LVC tautsaimniecībai svarīgās nozares vajadzībām pretimnākšanu atkal neizrāda. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Paranoja par uzartiem laukiem

Kategorijas