Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cik efektīva ir finansējuma piešķiršana topošajiem uzņēmējiem?

Līga Vīksna

2016. gada 30. septembris 00:00

107

Alūksnes novada pašvaldība drīzumā atkal izsludinās Alūksnes novada jauniešu biznesa ideju konkursu. Septembrī tā nolikumu skatīja domes tautsaimniecības komitejā, kur raisījās diskusija, cik šis konkurss ir efektīvs, kā to rīkot turpmāk un vai vispār rīkot.

Šo konkursu pašvaldība rīko kopš 2011.gada. Līdz 2015.gadam ir atbalstītas 14 idejas, no pašvaldības budžeta to īstenošanai atvēlot 27 600 eiro. Šoruden konkursam, kura nolikums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainīts, pašvaldība atvēlējusi 7000 eiro, paredzot 2850 eiro vienam projektam.

Vidējais vecums – 23 gadi
Alūksnes novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Sanita Ausēja norāda – līdz šim četru projektu idejas saistītas ar lauksaimniecības nozari: slieku audzēšanu un biohumusa iegūšanu, zirgu izjādes pakalpojumiem, trušu un zemeņu audzēšanu. trīs projektu idejas bija saistītas ar galdniecību un kokapstrādi, pārējās - dažādu pakalpojumu radīšana: interjers, dizains, projektēšana, pasākumu organizēšana, masāžas pakalpojumu sniegšana.
“Vidēji vienam projektam pašvaldība ir piešķīrusi 1973 eiro. Jauniešu vidējais vecums, kuri ir startējuši šajā konkursā, ir 23 gadi. Vislielākā interese no jauniešiem ir bijusi 2012. un 2014.gadā, kad saņemts vislielākais pieteikumu skaits – toreiz pašvaldība pat piešķīra papildu finansējumu, jo atsaucība bija ļoti liela. Pērn tika saņemti trīs pieteikumi, no kuriem apstiprināja divus: rokām darinātu koka mēbeļu, rotaļlietu un dizaina elementu ražošanu un masāžas salona iekārtošanu Alūksnē. Šogad ceram, ka atsaucība būs lielāka, jo augustā rīkojām mācības mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanai jauniešu auditorijai. Apmeklējums bija necerēti liels - divu dienu mācības apmeklēja 30 cilvēki. Aptaujājot šos jauniešus, vismaz pieci izteica domu, ka varētu šogad startēt šajā konkursā,” klāstīja S.Ausēja.

Kļūt par darba devēju
Deputāte Jana Zilkalne rosināja konkursa nolikumam pievienot arī līgumu, jo šobrīd pretendenti, pirms slēdz līgumu, netiekot iepriekš iepazīstināti ar līguma saturu, tāpēc nav iespējas veikt korekcijas līgumā, kas jānoslēdz. “Šiem jauniešiem vēl nav pieredzes un prakses – tā viņiem būtu iespēja līgumu lēnām pārlasīt un pārdomāt,” sacīja J.Zilkalne. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzina – ar konkursa pretendentiem tiek iepriekš diskutēts par līguma punktiem un iespējamām problēmām, tomēr komitejas deputāti bija vienisprātis, ka līgums jāpievieno.
J.Zilkalne rosināja arī precizēt vērtēšanas kritērijus, lai tie būtu detalizētāki, bet pārējie deputāti neatbalstīja, norādot, ka komisijas locekļi pretendentus vērtē, izejot no savām zināšanām, kā rezultātā beigās veidojas objektīvs vērtējums. Dz.Adlers uzsvēra, ka konkursa mērķis ir iedrošināt jaunieti pievērsties uzņēmējdarbībai, kļūt par darba devēju un palikt dzīvot, strādāt Alūksnes novadā.

Rokasnauda, ar ko atsist punus
S.Ausēja atzina, ka šobrīd jauniešiem ir problēmas ar atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu pēc projekta īstenošanas – iesniegt dokumentus, regulāri atskaitīties par to, vai notiek darbība, un savilkt kopā finanses. Turklāt šodien mazāk nekā puse jauniešu, kurus pašvaldība šajā konkursā atbalstījusi, turpina iesākto. Piemēram, trušu audzētājai šobrīd visi truši ir saslimuši. Tajā pašā laikā vairākiem jauniešiem šis konkurss ir iespēja legalizēt savu darbību.
Deputāte Viola Kaparšmite uzskata, ka jaunieši ir jāradina pie kārtības – šis konkurss ir iespēja, kā viņiem mācīties kļūt par uzņēmējiem un atskaitīties par saņemto finansējumu. Tam piekrīt arī deputāts Modris Lazdekalns. “Viņi ir jauni cilvēki, kuriem jāveido savs bizness, pieredze un kredītvēsture. Ja viņi tika ar 1000 eiro galā, tad nākotnē tiks arī ar 10 000 eiro. Šajā konkursā iegūtais finansējums jauniešiem zināmā veidā ir rokasnauda, ar ko atsist punus, tomēr jāizvērtē, kāpēc projekts bijis neveiksmīgs un ko darīt, lai nākotnē tā nebūtu,” pauda M.Lazdekalns.

Jāstimulē idejas, kas
“aizgājušas”
Dz.Adlers rosināja deputātus pārdomāt, vai turpmāk pašvaldībai šādu konkursu rīkot, un centrēties uz to daļu, kam izdevies idejas īstenot. Viņam piekrita deputāts Laimonis Sīpols, norādot, ka “labāk atbalstīt vienu un labu, nevis četrus...”. “Iespējams, nākotnē konkursa organizēšanā jāveic izmaiņas: tiem, kuri ir iesākuši un jūtams, ka ideja “aizgājusi”, varbūt jāpalīdz un viņi jāstimulē, lai viņus nostabilizētu,” sacīja Dz.Adlers
Konkursa nolikumu apstiprināja vakar domes sēdē, pēc tam izsludinās jauno konkursa kārtu. ◆

Kategorijas