Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Raža liek vilties

Agita Bērziņa

2016. gada 14. oktobris 00:00

707

Dodoties uz Ilzenes pagasta centru Jaunzemi, visapkārt paveras plaši zemnieku apstrādāti lauki. Ilzenes pagasts ir viens no retajiem Alūksnes novadā, kur zemnieki ir īpaši čakli un apsaimnieko gandrīz visu pagasta teritorijas zemi. Graudus pagastā audzē septiņi graudkopji, no kuriem viens ir zemnieku saimniecības “Amatnieki” saimnieks Gundars Salmiņš.

Graudkopjiem darbi uz lauka ir beigušies, tomēr cerētā un gaidītā labā raža likusi vilties. “Vasarā izskatījās, ka raža būs laba, taču, reāli iebraucot laukā, vīlāmies. Cerētā lielā raža izpalika. Tas nav tikai mums, vilšanos šogad piedzīvo daudzi graudkopji. Raudāt neraudam, bet varēja būt labāk. Iepriekšējos gados raža bija lielāka. Piemēram, pagājušajā gadā pārdevu vairāk nekā 300 tonnas graudu, bet šogad - tikai vairāk nekā 200 tonnas graudu. Iemesls - pavasara sausums un vasaras lietavas, līdz ar to graudu kvalitāte nebija tik laba. Graudi bija viegli, tāpēc neatbilda pārtikas kvalitātei,” stāsta G.Salmiņš. Ilzenes pusē arī pārējie graudkopji saskārušies ar līdzīgu situāciju. “Tepat vien visi kopā strādājam un aprunājamies, kā kuram veicas. Līdzīga situācija ir visiem mūsējiem,” viņš saka.

Necer uz valsts atbalstu
Tomēr G.Salmiņš  ir optimists un cer - ja nepadevās šogad laba raža, tad nākamgad tā būs labāka. “Cerības ir vienmēr. Saimniekot jau tādēļ nepārtrauksim. Tas būtu muļķīgi. Tāda ir lauksaimnieku realitāte – ne vienmēr viss ir no tevis paša atkarīgs. Ir labāki gadi un sliktāki gadi. Šobrīd situācija nav tik kritiska, lai izšķirtos par labu bankrotam. Rūgtums jānorij un jāstrādā tālāk,” teic G.Salmiņš. Diemžēl sliktās ražas gados graudkopjiem ar situāciju jātiek galā pašiem un valsts nekādu atbalstu nesniedz. “Neviens uz valsti vairs necer. Lai nu valsts labāk izpilda tās saistības, kas ir spēkā. Uz papildu naudu nav cerību,” teic graudkopis. Šovasar valdība graudkopības nozarei piemēroja īpašu pievienotās vērtības nodokļa režīmu jeb tā dēvēto PVN apgrieztās maksāšanas kārtību. Šo izmaiņu dēļ G.Salmiņa saimniecība piekto daļu no paredzētās naudas nesaņēma. “Cenas graudiem bija zemas, raža bija slikta, turklāt vēl PVN mainījās. Naudas ziņā šis gads nav veiksmīgs,” teic saimnieks.

Visiem savas bēdas
Lai arī graudkopjiem šobrīd nav tā labākā situācija, G.Salmiņš nedomā mainīt saimniekošanas virzienu. Vienu gadu mēģinājis audzēt kartupeļus. Tie padevušies, un tā saimniekot paticis, tomēr izaudzēto ražu neesot bijis, kur glabāt. “Zemnieki nav ne labākā, ne sliktākā situācijā kā citu profesiju pārstāvji mūsu valstī, piemēram, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji. Visiem ir savas bēdas. Nezinu, kas mūsu valstī labi dzīvo, neskaitot ierēdniecību. Cemme ir. Ko darīt? Gribētos, lai deputāti, ierēdņi vai citas atbildīgās personas ieklausītos tautas balsī. Visi strādā tā, lai izlīstu cauri sausām kājām. Kaut kas nav pareizi. Tomēr prom nebraukšu, turpināšu dzīvot un saimniekot tepat,” pauž G.Salmiņš.

Labāk apsaimniekot, nevis atstāt dīkā
Graudus Ilzenes pagastā audzē piecās saimniecībās. “Lauki ir apkopti, un patiesībā Ilzenes pagasta teritorijā mums nav vairs brīvu lauku, lai paplašinātu saimniekošanu. Tad jādodas saimniekot uz citiem pagastiem,” smej G.Salmiņš. Viņam nav saprotams tas, ka zeme netiek apsaimniekota un aizaug. “Kāpēc tā notiek? Jo reizumis zemju īpašnieki grib saņemt par zemi lielas īres maksas. Taču ir arī jāsaprot zemnieki. Jāvērtē, kāda būs no šīs zemes atdeve. Šis gads ir lielisks piemērs – raža bija slikta. Tādēļ īres maksai par zemi jābūt sabalansētai, lai izdevīgi būtu gan zemniekiem, gan zemes īpašniekiem. Varam priecāties, ka Ilzenes pagastā tā nav problēma un nomas cenas ir pieņemamas. Iespējams, tieši tādēļ Ilzenē lauki neaizaug un tiek apsaimniekoti. Arī es īrēju zemes. Ir lauks, kuram ir pat seši īpašnieki. Teritorija ir sadrumstalota,” saka G.Salmiņš.

Apvienojušies kooperatīvajā sabiedrībā
Ilzenes pagasts ir viens no retajiem, kur zemnieki apvienojušies lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Amatnieki”. Kooperatīvā sabiedrība apvieno 17 biedrus. “Latvijā tā nav izplatīta prakse. Mums tā saglabājusies principā tikai darbnīcu dēļ – te ir virpas, metināmie, telferi. Tos vajag katram. Vai to apsaimniekotu kooperatīvs vai privātais, bet vajadzīgs ir. Savā ziņā tas ir arī entuziasms, jo kā uzņēmums tā ir sevi izsmēlis un nepelna. Tomēr negribētos, lai telpas paliktu tukšas un būtu brīva vaļa demolētājiem,” saka G.Salmiņš. ◆

Kategorijas