Ar valsts naudu nepietiek - pašvaldības piemaksā

2016. gada 14. oktobris 00:00

273

Alūksnes un Apes novadu pašvaldībās pēc valstī īstenotās pedagogu darba samaksas reformas nākas piemaksāt no pašvaldības budžeta, lai nodrošinātu darba algas skolu direktoriem un pedagogiem.

No Alūksnes novada pašvaldības budžeta šim mērķim četriem mēnešiem – no septembra līdz decembrim – atvēlēts 63 401 eiro. Mazajam Apes novadam šī summa ir krietni lielāka – gandrīz 200 000 eiro visam mācību gadam līdz maijam.

Diference ļoti liela
Alūksnes novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina norāda – no 63 401 eiro lielāko daļu - 36 120 eiro - tērē pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Interešu izglītībai (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, jaunatnes lietu speciālista darbs) – 9604 eiro. Savukārt 17 677 eiro atvēlēti vispārējai izglītībai, kur 13 821 eiro paredzēts skolu direktoru darba samaksai, bet pārējie 3856 eiro – Izglītības pārvaldes atbalsta personāla speciālistiem, kas centralizēti sniedz pakalpojumus visam novadam. “Jā, diference ir ļoti liela, cik un kurai skolai pašvaldība piemaksā. Jo skolā mazāks skolēnu skaits, jo vairāk jāpiemaksā. Ja skolā ir gandrīz 100 skolēni un sanāk gandrīz pilna direktora likme, tad jāpiemaksā maz, piemēram, Bejas pamatskolai. Ja skolēnu skaits mazs, tad mēnesī direktoram jāpiemaksā vairāki simti,” saka E.Ņedaivodina.

Mēnesī – plus 4000 eiro
Apes novada pašvaldība jau līdz šim pedagogiem piemaksāja apjomīgu summu no pašvaldības budžeta. Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju norāda, ka pēc jaunās reformas katru mēnesi jāpiemaksā vēl 4000 eiro. “Kopā visai izglītībai mēs mācību gadā jau maksājām 150 000 eiro. Skolēnu skaits ir mazs, tādēļ ar valsts finansējumu nepietiek, lai sanāktu pilna likme skolotājiem, pilnībā maksājam darba algu mazo skolu direktoriem. Veicot aprēķinus, secinājām, ka Apes novadā līdz šim skolotāja viena darba stunda maksāja 5 eiro, bet tagad pēc reformas – 5,66 eiro. Bērnudārzu skolotājiem maksājam 620 eiro par likmi,” saka A.Harju. Viņa atzīst – pašvaldībai jādomā, ko darīt, jo nevar visu naudu, ko saņem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, novirzīt tikai izglītībai. Apes novada dome jau ir nolēmusi, ka no 2017.gada 1.septembra Trapenē un Sikšņos paliks vairs 6.klases.

Meli un cinisms
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Alūksnes nodaļas priekšsēdētāja Ziedīte Aigare norāda – pēc reformas starp skolotājiem ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. “Ja ir zaudētāji, tad reforma sevi nav attaisnojusi. Zaudē arī lielo skolu skolotāji. Reformas mērķis nebija vieniem noņemt un otriem pielikt. Pamatprasība no arodbiedrības bija līdz ar reformu nepasliktināt situāciju skolotājiem, kuriem tā bija daudzmaz pieņemama. Reforma ir izgāzusies. Tik daudz melu un cinisma, cik esam dzirdējuši no Izglītības un zinātnes ministrijas un ministra Kārļa Šadurska šīs reformas dēļ, savā darba pieredzē neesmu piedzīvojusi! Reformai nevajadzētu paātrināt mazo skolu izzušanu, bet tieši tas notiek!” pauž Z.Aigare. Viņa norāda, ka šobrīd ķīlnieku lomā ir skolotāji, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpes, lai gūtu piemaksu pie algas – pieci gadi pagājuši un tās jāatjauno, bet šādas iespējas nav. “Arodbiedrība tagad apkopo informāciju par algu apmēriem, ieguvumiem, zaudējumiem – cīnīsimies tālāk,” saka Z.Aigare. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar valsts naudu nepietiek - pašvaldības piemaksā

Kategorijas