Atkal mata galā

2016. gada 21. oktobris 00:00

1229

Diemžēl atkal mata galā karājas mūsu Alūksnes slimnīcas nākotne.
Jaunā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iecerējusi reformēt 14 Latvijas reģionu slimnīcas, atsaucoties uz ārvalstu ekspertu pausto Pasaules bankas pētījumā.
Alūksnieši nav gatavi tam, ka slimnīcas te varētu nebūt, tādēļ apkopo aizstāvības argumentus un, ja vajadzēs, ir gatavi arī piketēt pie Saeimas nama Rīgā.
Salīdzinot ar 2009.gadu, kad arī iestājāmies par Alūksnes slimnīcas pastāvēšanu un izdevās atgūt atņemto statusu, šoreiz SIA “Alūksnes slimnīca” valdei un pašmāju politiķiem ir vēl viens iemesls uztraukumam: fakts, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, kas sevī ietver Balvu slimnīcu un reorganizēto slimnīcu Gulbenē, līdzīpašniece Alīda Vāne ir arī veselības ministres A.Čakšas padomniece ekonomikas jautājumos un piedalījusies materiālu sniegšanā Pasaules bankas ekspertiem. Alūksnieši vērš uzmanību uz interešu konfliktu no A.Vānes puses, ko veselības ministre gan spītīgi noliedz, tomēr pati ministre izplata melīgu informāciju par Alūksnes slimnīcu un tās noslogojumu. Savukārt veselības ministrijas parlamentārais sekretārs šobrīd ir Jānis Trupovnieks – kādreizējais Balvu pilsētas, vēlāk novada vadītājs, šobrīd arī Saeimas deputāts.
Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses)
16.oktobra LTV raidījumā “De facto” izskanēja, ka Alūksnes slimnīca reformu rezultātā nākotnē varētu vairs nebūt diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca, bet kļūt par dienas aprūpes centru vai ilgtermiņa aprūpes slimnīcu (tikai hronisku slimnieku aprūpei) līdz ar citām 13 Latvijas reģionu slimnīcām. Alūksnieši cīnās, lai tā nenotiktu.
Alūksnes slimnīcas aizstāvēšanā aktīvi iesaistās gan slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, valdes locekļi – ķirurgs Valdis Skulte, traumatologs Leonīds Perevertailo, gan Alūksnes novada domes vadība, tiek iesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, piemēram, no Alūksnes rajona invalīdu biedrības un Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs”.
Pagājušajā nedēļā alūksnieši piedalījās arī Latvijas reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputātu tikšanās ar veselības ministri, kur arī skāra jautājumu par iespējamiem interešu konfliktiem ministres birojā un veselības aprūpes pieejamību reģionos. Tajā ministre turpināja palikt pie sava, ka “Latvija nav tik liela, lai katrā vietā būtu reģionālā slimnīca”. Uz neērtajiem jautājumiem par to, ka A.Vāne ir veselības ministres padomniece, A.Čakša atbildēja negribīgi un uzsverot, ka A.Vāne lēmumus nepieņemot, tādēļ, viņasprāt, interešu konflikta risku neesot.

Izplata melīgu informāciju
Ministre pauda melīgu informāciju, ka Alūksnes slimnīcā ir tikai 1700 hospitalizācijas gadā - patiesībā Alūksnes slimnīcā gada laikā uzņem gandrīz 3000 pacientu, ļoti daudz arī no Gulbenes un Balvu novadiem. Piemēram, pērn valsts samaksāja tikai par 2278 pacientiem. Tā rezultātā katru gadu Alūksnes slimnīca zaudē apmēram 100 000 eiro, ko vajadzētu samaksāt valstij mūsu slimnīcai par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem. Ministre, kura nav klātienē apmeklējusi Alūksnes slimnīcu un nezina reālo situāciju, pauž viedokli, ka Alūksnes slimnīcā tiek neefektīvi izmantoti valsts līdzekļi. Līdz 21.oktobrim Alūksnes slimnīcā jau uzņemti 2200 pacienti – līdz gada beigām vēl ir divarpus mēneši. Ķirurgs Valdis Skulte, tiekoties ar ministri, skaidroja, ka Alūksnes slimnīca jau trīs gadus daļēji veic arī “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” darbu, jo arī pacienti no šiem novadiem tiek vesti uz Alūksni tādēļ, ka tur nav pilnvērtīgas slimnīcas, bet Alūksne no valsts par to nesaņem papildu finansējumu.
“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā” pašvaldībām pieder mazākā daļa kapitāla (42,34 procenti), bet privātpersonām Alīdai Vānei un Marģeram Zeitmanim pieder 57,66 procenti. Turklāt apvienībai ir arī ļoti apjomīgs nodokļu parāds, bet šī privātā medicīnas iestāde tāpat saņem apjomīgu finansējumu gan no valsts, gan Eiropas struktūrfondiem. Šajā gadījumā ministre gan uzskata, ka svarīga ir tikai pakalpojuma pieejamība pacientiem, nevis īpašumtiesības.

Par netīrajām lietām jārunā skaļi
Pirmdien Alūksnes slimnīcu apmeklēja LRA frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, tiekoties ar slimnīcas valdi, SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” izpilddirektoru Rolandu Puriņu, biedrības “Sudrabs” vadītāju Gitu Tortuzi un invalīdu biedrības vadītāju Edvīnu Frici Svaru, Alūksnes novada domes deputātiem Aivaru Fominu un Jāni Sadovņikovu. A.Fomins tincināja pēc M.Bondara padoma, kā šajā situācijā rīkoties, jo pašiem neesot “barikāžu pieredzes”. “Valsts budžetā jau miljoni ir paredzēti veselības reformai, lai gan vēl neviens šodien nezina, kāda tad īsti tā reforma būs, bet rindu mazināšanai pie speciālistiem paredzēts tikai nedaudz!” atzīst M.Bondars.
Viņš pauž nožēlu, ka Latvijas politikā dominē nevis personības un idejas, bet vara un nauda. “Man Alūksnes gadījumā visvairāk nepatīk tas, ka ož pēc absolūtas netaisnības no veselības ministrijas puses, kur ir ļoti šauras, vienas vai dažu personu, intereses. Ko darīt, lai to novērstu? Vajag ļoti skaidru, skaļu un nepārtrauktu publicitāti, jo šiem cilvēkiem ļoti nepatīk, ka publiski runā par viņu netīrajām lietām. Vajag alūksniešus pie Saeimas, kad deputāti nāk uz Saeimu – lai viņi jūs dzird! Viss jāpublisko sociālajos tīklos!” saka M.Bondars. Slimnīcas pārstāvji 26.oktobrī atkal gatavojas braukt uz LRA frakcijas sēdi un šoreiz tikties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri, lai paustu savus argumentus.

Reforma – bīstama
iedzīvotājiem
M.Kauliņa uzsver - ja gribam būvēt skaistu veselības aprūpi, tad jābūt pareiziem datiem, nevis izrautiem no konteksta, bet šobrīd ir liels juceklis un vieglāk manipulēt. “Šobrīd vispār nerunā par to, ka arī pēc reformas saglabāsies augstie līdzmaksājumi no pacientu puses! Turklāt iecerēts likvidēt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas reģionos, kur iedzīvotāji var saņemt palīdzību. Piemēram, Alūksnes novadā šobrīd trūkst četru ģimenes ārstu un četri ģimenes ārsti ir pensijas gados, kuri var aiziet kuru katru brīdi, un tad jau trūks astoņu! Cilvēki pēc palīdzības nāk uz slimnīcu – kur gan lai viņi paliek, ja nav primārās veselības aprūpes jeb ģimenes ārstu!” saka M.Kauliņa.
Viņa uzsver, ka šobrīd iecerētā reforma ir bīstama iedzīvotājiem, jo ģimenes ārstu jau trūkst, bet vēl grasās likvidēt arī slimnīcas. Ārstus ministrija negrib uzklausīt, jo uzskata, ka ārsti tikai negribot izkāpt no savas komforta zonas, tomēr galvenais ir pacients – šobrīd pacientu dzīvības tiek apdraudētas. “Reorganizējot reģionālās slimnīcas, valsts cer ietaupīt 16 miljonus eiro, bet izdevumus, kas radīsies, neviens nav rēķinājis,” saka M.Kauliņa.

Smird pēc politiskā
pasūtījuma
E.F.Svars ir nokaitināts un skarbi atzīst: “Te smird pēc politiskā pasūtījuma! Latvija daudzos gadījumos pasūta ārzemēs milzu projektus, lai mūs izpēta, tērējot tam miljonus, un iesaka, kā rīkoties. Sanāk, ka Latvijā vairs nav garīgā potenciāla – paši nevaram izdomāt, kā saimniekot!”
L.Perevertailo atzīst – problēma ir tā, ka ministrijā neviens nav analizējis, kā patiesībā strādā Latvijas slimnīcas, jo caurskata tikai sauso statistiku. “Jautājums ir par to, kādēļ jāslēdz funkcionējošas vienības, kas dzīvo bez parādiem, tiek galā ar iedalīto valsts finansējumu un vēl pārstrādā kvotu, palīdz blakus novadiem! Tagad Alūksnes slimnīca ir nozākāta – mēs esam pazemoti, jo pasaka, ka slimnīcu slēgs un mēs te esam maza apjoma ķirurgi!” aizvainoti pauž traumatologs.
Šobrīd publiskajā telpā izskan, ka veselības reformu valstī cer īstenot divu trīs gadu laikā. M.Kauliņas rīcībā ir informācija, ka tā vis nav. “Līdz šā gada beigām jāpieņem lēmums par slimnīcām un jāiesniedz, lai parādīotu, ka reforma notiek un valsts varētu apgūt Eiropas struktūrfondu finansējumu. Bet aprīlī, īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, nāks klajā ar jauno izvietojumu,” saka M.Kauliņa.
Būtisks arguments ir arī tas, ka Alūksnē ir Kājnieku skolas bāze, bet Strautiņos – Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) poligons “Lāčusils”, ko nesen paplašināja teritoriāli un kur paplašina arī apmācību klāstu. Alūksnes slimnīca par esošo situāciju iesniegusi vēstuli Kājnieku skolai, kas to nodevusi NBS Štābā Rīgā, kas savukārt iesniegs vēstuli veselības ministrijai.

Sabiedrība gatava
piketēt
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis “Alūksnes Ziņām” norāda, ka domes koalīcijas deputāti slimnīcas jautājumā ietur vienotu nostāju un nepiekrīt šādai reformai. “Man ir bijušas vairākas politiskas tikšanās Rīgā, arī ar veselības ministri, un būs vēl – strādājam, lai situāciju mainītu. Nevar reformēt tikai tādēļ, ka veikts Pasaules bankas pētījums, un skriet tam pakaļ – reformai jābūt pamatotai. Jāanalizē ietekme ilgtermiņā, medicīnas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Ministre ir apsolījusi, ka apmeklēs slimnīcas, kuras gaida reorganizācija. Diemžēl šobrīd man nav informācijas par viņas gaidāmo vizīti Alūksnes slimnīcā, lai varētu visu pārrunāt un tad pieņemt abām pusēm pieņemamu lēmumu. Es ļoti ceru, ka šajā jautājumā svarīgākais nebūs partejiskais princips, bet tas, ko iegūs iedzīvotāji,” saka A.Dukulis.
A.Fomins norāda, ka slimnīcas jautājumam seko un aktīvi iesaistās arī sabiedrība, kas izteikusi gatavību braukt piketēt pie Saeimas nama dienā, kad skatīs 2017.gada budžetu. Tad piketu aicinātu apmeklēt arī alūksniešus, kuri šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, lai atbalstītu savu Alūksnē dzīvojošo vecāku, vecvecāku vajadzību pēc Alūksnes slimnīcas. “Sabiedrība ir izteikusi ierosinājumu Alūksnes novadā izveidot rīcības grupu, kas aktīvi iestājas par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu,” saka A.Fomins. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atkal mata galā

Kategorijas