Atkal vērtē pagastu skolu darbību

2016. gada 21. oktobris 00:00

1046

Alūksnes novada domē darba kārtībā atkal ir jautājums par pagastu skolām – šoreiz visām tām sešām skolām, kurās šajā mācību gadā ir vismazākais skolēnu skaits.

Pēc piektdienas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdes nolemts jau uz oktobra domes sēdi virzīt deputātiem izlemt, vai Mālupes pamatskolu likvidē ar 2017.gada vasaru un Jaunlaicenes pamatskolā no 2017.gada 1.septembra paliek tikai pirmās četras klases. Bija paredzēts virzīt arī lēmuma projektu, ka Ilzenes pamatskola tiek likvidēta ar 2018.gada vasaru, bet šī iecere komitejā tika noraidīta.

Pārskata sešu skolu darbību
Par sešu Alūksnes novada pamatskolu – Ilzenē, Jaunannā, Jaunlaicenē, Malienā, Mālupē un Ziemeros - tālāko likteni diskutēja Alūksnes novada pašvaldības sociālajā, izglītības un kultūras komitejā pagājušajā piektdienā. Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atzina, ka Alūksnes novada domes apstiprinātajā Alūksnes novada izglītības attīstības programmā ir noteikts - ja 7. līdz 9.klasē ir nepietiekams skolēnu skaits un jāveido apvienotās klases, tad jāpārskata skolas darbība.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins klāstīja, ka pagājušajā nedēļā pašvaldībā notikusi darba grupas tikšanās, kur diskutēts par minēto pamatskolu situāciju. “Godīgi sakot, visās skolās ir problēmas, jo trūkst skolēnu. Stabili turas tikai Strautiņu pamatskola, kur ir ap 100 bērniem. Izrunājām visus jautājumus, kas skar skolas. No darba grupas nāca priekšlikums Ilzenes pamatskolai ar visām 9.klasēm ļaut pastāvēt vēl vienu mācību gadu – 2017./2018.mācību gadu. Pēc tam nesaredzam, ka Ilzenes skola ir spējīga pastāvēt. Darba grupā visus ļoti uzrunāja tas, kas notiek Ilzenē, uzsāktie darbi, pedagogu attieksme un viss pārējais, tomēr, izvērtējot finansiālo situāciju un citus apstākļus, darba grupas priekšlikums bija ļaut pastāvēt šo un nākamo mācību gadu, bet 2018.gada 1.septembrī skola durvis vairs nevērtu,” stāstīja A.Fomins.

Ilzenes lēmumu vēl nepieņem
Darba grupas priekšlikums bija uz domes oktobra sēdi gatavot lēmuma projektu par Ilzenes pamatskolas slēgšanu 2018.gadā. Skatot jautājumu komitejā, domas mainījās.
G.Kupča uzsvēra, ka nākamajā mācību gadā Ilzenes pamatskolā 1. līdz 9.klasē prognozējami 20 skolēni, arī pirmsskolas grupas bērnu skaits ir ļoti mazs. “Risks ir, ka nākotnē būs divi klašu komplekti, kur katrā apvienoti trīs dažādu klašu skolēni, un apvienoti mācītos arī 8. un 9.klase. Vērojot Ilzenes skolā mācību stundas šajā un pagājušajā mācību gadā, skolotāji ir radījuši pārliecību par vēlmi strādāt ar alternatīvām metodēm. Man ļoti patika Ilzenes skolas iniciatīva šajā mācību gadā ķīmijā sadarboties ar Alūksnes Valsts ģimnāziju un braukt uz Alūksni, lai veiktu praktiskos darbus. Risks nākamajam gadam ir arī tas, ka Ilzenes skolai nedaudz pietrūks valsts finansējuma pedagogu atalgojumam, bet direktora atalgojumam nāksies krietni piemaksāt. Tomēr jāņem vērā, ka Ilzenes pamatskola atrodas Alūksnes novada nostūrī – līdz Strautiņu pamatskolai ir 17 kilometri, līdzīgā attālumā ir Lejasciema vidusskola, kas jau šobrīd sūta autobusu uz Ilzeni, lai izvadātu skolēnus. Apzinot vecāku un citu cilvēku domas, secinām, ka viņi sliecas par labu Lejasciemam, kur šobrīd ir arī vidusskola. Mums ir zināms, ka mazā skolēnu skaita dēļ tuvākajos gados Lejasciemā vidusskolas gan vairs nebūs. Ja šogad visi Ilzenes bērni mācītos Lejasciemā, mūsu pašvaldībai par to būtu jāmaksā nepilni 44 000 eiro gadā un vēl 57 000 eiro valsts mērķdotācijas mēs tādējādi atdotu Gulbenes novadam,” klāstīja G.Kupča.
Deputāts Ainars Melders pauda, ka neesot gatavs pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. “Šodien nevaram pateikt, kas valstī būs 2018.gadā. Šodien ir viena Saeima, pēc tam būs cita. Pateikt vārdu “aizslēgt” varam jebkurā brīdī. Šodien skola vēl ir un strādā,” pauda A.Melders. A.Fomins precizēja – šodien sabiedrībai tiekot pateikts, kāda ir Ilzenes skolas nākotne, lai lēmumu par slēgšanu pieņemtu vēlāk, bet vismaz pusgadu iepriekš pirms slēgšanas.

Jaunanna paliek
Lai gan Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā 7. līdz 9.klasē ir mazs skolēnu skaits, darba grupa rosina Jaunannā atstāt pamatskolu ar deviņām klasēm. “Jo Jaunannā ir skolēnu skaita palielinājums jaunākajās klasēs un arī skaita prognoze. Tā ir vienīgā skola Kalncempju, Annas, Jaunannas teritorijā, turklāt ar profesionālu ievirzi un šīs programmas piedāvā arī trijos pagastos. Šajās programmās ir 134 bērni, tostarp 7 skolēni no Litenes. Tas nozīmē, ka, notiekot skolu reformai Gulbenes novadā, tie varētu būt mūsu skolēni. Jaunannas problēma ir sporta zāle, ja skolēnu skaits palielinās – šobrīd tam izmanto netālu esošo tautas namu. Nākamgad valsts finansējuma pedagogu atalgojumam Jaunannai pietiks, bet samazināsies citu pienākumu apmaksa skolotājiem – ar to skolai jārēķinās. Direktora algai gan pietrūks valsts finansējuma, bet, tā kā šīs skolas direktore ir atbildīga arī par pirmsskolas vecuma bērniem un profesionālās ievirzes audzēkņiem, tad piemaksas daļa no pašvaldības ir loģiska un pamatota,” komitejā skaidroja G.Kupča. Viņa atzinīgi novērtēja, ka Jaunannas skolā ir gan labs mācību darbs, gan ārpusstundu darbs, skolai nedraud triju klašu apvienošana vienā.

Jaunlaicenē – tikai četras klases
Savukārt Jaunlaicenes pamatskolas nākotne tiek saskatīta kā četru klašu sākumskola jau ar 2017.gada 1.septembri.
“Jaunlaicenes pamatskola šobrīd ir vienīgā skola, kas atrodas tipiski celtā bērnudārza ēkā, kas pielāgota skolas vajadzībām. Skola atrodas tuvu Ziemera pamatskolai. Pēc pēdējām sarunām mūsu redzējums ir, ka Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastos pamatskola paliek Māriņkalnā, bet Jaunlaicenē – 1. līdz 4.klase un pirmsskolas grupa. Bija diskusijas, ka varbūt tomēr līdz 6.klasei, bet 5. un 6.klasē ir mācību priekšmeti, kuriem Jaunlaicenē ir grūtības nodrošināt pedagogus un citu, piemēram, lai zēnu un meiteņu mājturība no 5.klases notiktu atsevišķi, ko Jaunlaicene nav darījusi. Tukšās telpas Jaunlaicenes skolā aizpildītos, pārceļot pagasta bibliotēku, ģimenes ārsta prakses vietu. Tādējādi samazināsies saimnieciskie izdevumi,” pauda G.Kupča.
Savukārt attiecībā uz Ziemera pamatskolu darba grupas priekšlikums ir neveikt statusa maiņu. “Gandrīz visos kritērijos skolai ir pozitīvs vērtējums. Pedagogu darba samaksai nākamgad valsts finansējuma pietiks, bet samazināsies citu pienākumu veikšanas apmaksa. Skolai ir sakārtota infrastruktūra, stabils pedagogu kolektīvs un labs darbs,” sacīja G.Kupča.

Paliek arī Maliena
Lai nevajadzētu apvienot 7. līdz 9.klasi, Malienas pamatskolai paredzams divu skolēnu trūkums nākamgad. Arī Malienā G.Kupča uzteic mācību un ārpusstundu darbu. Skolas kolektīvs neparedz reorganizāciju – tam piekrīt arī darba grupa. “Ja nākamgad šo divu skolēnu patiesi trūks skolā, tāpat valsts finansējuma skolotāju algām pietiks, nedaudz samazināsies citu pienākumu apmaksa, bet direktora algai finansējuma gan pietrūkst. Šajā mācību gadā Malienā 7. līdz 9.klase nav apvienota. Kā zināms, no 2018.gada valstī gaidāmas izmaiņas speciālo bērnudārzu, kāds Malienā ir “Mazputniņš”, uzturēšanā. Ja vajadzēs, varēsim bērnudārzu apvienot ar skolu,” atzina G.Kupča.
Šobrīd Malienas pamatskolā mācās desmit Alūksnes pilsētas bērni. Pagastā ir arī piecas audžuģimenes ar desmit audžubērniem, kas arī mācās Malienas skolā. Malienas pamatskolas direktores pienākumu izpildītāja Ilze Andranova uzsvēra, ka skolas telpās regulāri notiek audžuģimeņu semināri un apmācības. A.Fomins piebilda, ka bērnudārzā “Mazputniņš” šobrīd ir simtprocentīgs piepildījums un audzēkņi gaida rindā.

Mālupes skolu gatavi likvidēt
Diemžēl skumīgs liktenis sagaida Mālupes pamatskolu. Uz darba grupas tikšanos bija arī Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede un Mālupes pamatskolas šābrīža direktore Liene Stabinge. “Viedoklis bija viens – viņi nesaskata Mālupes pamatskolas darbību no 2017.gada 1.septembra, jo nav bērnu. Tas sakrita ar darba grupas viedokli. Skolas sporta zāle paliks pagasta pārziņā, bet skolas telpām meklēs citu pielietojumu,” sacīja A.Fomins. I.Priede atzina, ka šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka pagastā nav potenciālo skolēnu. “Ja visu laiku Mālupes bonuss bija, ka skolā mācījās sava pagasta bērni, tad tagad tas, ka mums ir tikai savi bērni, ir mīnuss, jo piebraucēju mums nav. Reāli mēs esam tur, kur esam… Ja tiek savienotas vairākas klases vienā, tad jau jāsāk domāt par izglītības kvalitāti,” pauda I.Priede. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atkal vērtē pagastu skolu darbību

Kategorijas