E-veselības plusi un mīnusi

2016. gada 28. oktobris 00:00

201

Nacionālais veselības dienests veic līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm un aptiekām par E-veselības sistēmas lietošanu. Līgums visām ārstniecības iestādēm un aptiekām ir jānoslēdz līdz 1.novembrim, savukārt sistēmas obligāta lietošana ir jāuzsāk no 1.decembra. Iedzīvotajiem E-veselības pakalpojumi būs pieejami portālā www.e-veseliba.gov.lv. Publiskajā telpā izskan dažādi “par” un “pret” par šīs sistēmas ieviešanu ārstniecības iestādēs.

Paātrinās un vienkāršos iespējas
Maija Biezā, VSAA Madonas reģionālās nodaļas vadītāja
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņems vienu no e-veselības projekta rezultātā radītajiem produktiem - elektronisko darbnespējas lapu, bet nevaru komentēt e-veselības projekta saturu, drošību un citu. No VSAA viedokļa raugoties - jā, elektroniskā darbnespējas lapa paātrinās un vienkāršos iespēju pieprasīt slimības vai maternitātes pabalstu, jo klientam nebūs jādomā par to, kā lapu nogādāt VSAA nodaļā. Vienīgi klientam būs jāatceras, ka VSAA jāiesniedz iesniegums elektroniski vai vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā. Protams, varēs arī VSAA nodaļā personīgi iesniegt iesniegumu ar norādījumu, uz kādu kontu piešķirtais pabalsts jāpārskaita. Gadījumā, ja cilvēks internetu nelieto, viņš varēs doties uz savas pašvaldības klientu apkalpošanas centru Apē vai VSAA klientu apkalpošanas centru Alūksnē un iesniegumu aizpildīt tur. Nevajadzēs nest darba devējam slimības lapas kopiju kā attaisnojumu par neierašanos darbā, jo sistēmā būs informācijas apmaiņa par darbnespējas periodiem starp medicīnas iestādēm, valsts iestādēm (VSAA un VID) un darba devēju.
Ja mediķi atteiksies izmantot e-veselības sistēmu, turpināsim strādāt ar papīriem, tos pārsūtot no vienas vietas uz otru. Gatavojoties šī projekta ieviešanai, tika atcelta nepieciešamība darba devējam darbnespējas lapā apstiprināt darbinieka neierašanos darbā, bet - kamēr projekts nav ieviests, darbiniekam jādomā, kā darba devējam pierādīt, ka viņam bijusi attaisnota prombūtne - darbnespējas lapa. Gadījumos, kad darbinieks un darba devēja administrācija nav vienuviet, tas ir visai apgrūtinoši. Mēs pierodam, ka elektroniski iesniegt deklarācijas, saņemt atļaujas uzturēties pierobežā, internetā abonēt presi un veikt citas darbības ir ērtāk. Kā valsts iedzīvotājai, potenciālajai pacientei man noteikti ir ērtāk, ja visiem ārstiem, pie kuriem mani var nosūtīt ģimenes ārsts vai pēc negadījuma aizvest neatliekamā palīdzība, būs e-vidē pieejami iepriekšējo analīžu un izmeklējumu rezultāti. ◆

Jāpārdomā atsevišķas nianses
Līga Tjagune, Alūksnes primārā veselības aprūpes centra paciente
Esmu jau izmantojusi e-pakalpojumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā un saskārusies ar elektroniskajām programmām - ienākuma nodokļa atgūšana un darba grāmatiņa internetā. Manuprāt, tas atvieglo mūsu ikdienu, un arī e-veselības sistēmas ieviešana atvieglotu daudzu pacientu ikdienu. Pirmkārt, darbnespējas lapa nebūs jānes darba devējam - datu apmaiņa notiks elektroniski, kas ietaupīs strādājošo un ģimenes ārstu laiku. Otrkārt, man patīk doma, ka e-veselības sistēmā uzkrāsies dati par pacienta diagnozēm, veiktajiem izmeklējumiem u.c. Tādējādi dati būs ērti pieejami gan ārstam, gan pacientam. Treškārt, sistēmā parādīsies informācija par pacienta veselības stāvokli – alerģijām un zālēm, ko viņš lieto. Vienīgais, kas mani šajā sistēmā mulsina, ir elektroniskās receptes. Ģimenes ārsts recepti varēs uzrakstīt elektroniski, un pacients zāles varēs saņemt aptiekā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Bet kā rīkoties cilvēkiem, kas paši nespēj aiziet uz aptieku? Viņiem zāles arī tiks izrakstītas elektroniski? Kā ar tiem pacientiem, kuri dzīvo laukos un zāles viņiem piegādā kāds tuvinieks vai paziņa? Tādā gadījumā viņi paliks bez medikamentiem, jo aptiekā taču jāuzrāda personu apliecinošs dokuments tam, kam recepte izrakstīta. Tāpat mulsina doma par to, kā ģimenes ārsts izvēlēsies aptieku, kurā iegādāties medikamentu. Zināms, ka lielākoties pacienti dodas uz sev izdevīgu aptieku, kur zāles var iegādāties lētāk, bet vai tagad ārsts noteiks konkrētu aptieku, kurā medikamenti jāiegādājas un ar kuru noslēgts līgums? Domāju, tas vēl nav kārtīgi pārdomāts. ◆

Ķīlnieki – gan ārsti, gan pacienti
Rolands Puriņš, Alūksnes primārā veselības aprūpes centra izpilddirektors
Šāda sistēma ir vajadzīga, bet jautājums ir par realizāciju un to, cik laika šī sistēma prasa, lai veiktu nepieciešamās darbības. Pēc Ģimenes ārstu asociācijas vadības vārdiem – ir hronometrēts laiks, piemēram, e-receptes rakstīšanai. Ar roku rakstot, tās ir aptuveni 30-40 sekundes, bet, rakstot sistēmā recepti, tās ir aptuveni 4 minūtes. Ja uz pacientu plānotais pieņemšanas laiks ir apmēram 15 minūtes, tad 4 minūtes veltīt receptes aizpildīšanai nav labs rādītājs. Turklāt brīdī, kad recepte tiks elektroniski uzrakstīta, tā nonāks datubāzē un būs pieejama visām aptiekām, kurām ir līgums ar Veselības dienestu. Šajā aspektā ir daudz juridisku jautājumu. Mirklī, kad tiek noslēgts līgums par e-veselības izmantošanu, uz ārstiem attiecas Ministru kabineta noteikumi, kas nepieļauj atkāpes: ir jārīkojas saskaņā ar e-veselības noteikumiem, nav vairs iespējas rakstīt ar roku papīra formātā. Tāpat ir jautājums par datu drošību, kas arī diemžēl nav izstrādāta līdz galam. Nav arī bijis likumā noteiktais pilotprojekta laiks – 6 mēneši, kad brīvprātīgi izmēģināt šo programmu. Tagad sistēma strādā testa režīmā un tā jāizmanto brīvprātīgi piespiedu kārtā. Arī pacientiem, protams, tās būs problēmas, jo dakteri var arī nenoslēgt līgumu par e-veselības lietošanu, bet no 1.decembra darbnespējas lapa un receptes būs pieejamas tikai elektroniski e-veselības sistēmā. Tas viennozīmīgi pacientiem sagādās grūtības iegūt nepieciešamos dokumentus. Būtībā Ministru kabinets ir nolicis ķīlnieku lomā gan pacientus, gan ģimenes ārstus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

E-veselības plusi un mīnusi

Kategorijas