Vāc parakstus par slimnīcas saglabāšanu

2016. gada 28. oktobris 00:00

Alūksnieši turpina aktīvi gatavoties 3.novembrī Rīgā gaidāmajam piketam pie Saeimas nama, aizstāvot Alūksnes slimnīcas pastāvēšanu. Ir uzsākta arī iedzīvotāju parakstu vākšana.

Alūksnieši 21.oktobrī Rīgā iesniedza piketa pieteikumu, kas paredz, ka 3.novembrī no pulksten 8.30 līdz 9.30 pie Saeimas nama būs vismaz apmēram 100 alūksnieši, kuri miermīlīgā piketā aizstāvēs Alūksnes slimnīcu un vērsīs politiķu uzmanību uz to, ka reģionu iedzīvotājus nedrīkst atstāt bez iespējas jebkurā diennakts laikā savā slimnīcā saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Uz piketu – alūksnieši un Rīgā dzīvojošie
“Tā būs pozitīva kampaņa. Gribam uzrunāt Saeimas deputātus un Latvijas sabiedrību, stāstot situāciju un rosinot visu rūpīgi izvērtēt. Bez ķengām. Domājam, lai piketa norisei būtu arī muzikālais pavadījums. Ir uzrunāta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Alūksnes novada vidusskola, kas palīdzēs plakātu sagatavošanā,” stāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Jau tiek organizēts autobuss braucienam. Ja interese un atsaucība būs liela, tas nebūs tikai viens autobuss. “Uzrunājam arī uzņēmējus ziedot transporta izdevumu segšanai. Alūksnes slimnīcu aizstāv liela daļa sabiedrības un iesaistās – ne tikai Invalīdu biedrība, bet arī pensionāru organizācijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Alūksnes filiāle un daudzi citi,” saka A.Fomins.
Alūksniešu piketu pie Saeimas aicināts atbalstīt ikviens, īpaši arī alūksnieši, kas šobrīd dzīvo un strādā vai mācās Rīgā. Arī viņi aicināti uz to stundu atrast laiku un kuplināt piketētāju skaitu, jo katram no viņiem joprojām Alūksnē dzīvo vecāki, vecvecāki, radi un draugi, kuriem ikdienā Alūksnes slimnīca ir un būs ļoti nepieciešama.

Parakstīties varēs arī piketa laikā
“Alūksnes rajona Invalīdu biedrība šobrīd ir kā štābs par šo jautājumu. Iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti liela. Līdz vakardienas rītam bija pieteikušies jau vairāk kā 45 iedzīvotāji braucienam uz piketu. Savukārt parakstīties pret slimnīcas slēgšanu var darbdienās no pulksten 9.00 līdz 14.00 Alūksnē, Dārza ielā 8, biedrības telpās. Paraksti tiek vākti arī daudzās iestādēs, piemēram, aptiekās, sociālajā dienestā, sociālās aprūpes centrā “Alūksne”. SIA “Alta S” ir apņēmusies parakstu lapas nogādāt vairāk nekā 20 savos veikalos gan Alūksnes pilsētā, gan Alūksnes un Apes novadu pagastos – tādējādi arī pagastu iedzīvotājiem būs iespēja parakstīties tuvāk savai dzīvesvietai. Pagastu iedzīvotāji, esot pilsētā, var atnākt parakstīties arī uz Invalīdu biedrību. Aicinām ikvienu! Parakstus noteikti vāksim līdz 3.novembrim – arī piketa laikā Rīgā ikvienam interesentam būs iespēja parakstīties,” stāsta Alūksnes rajona Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars. Alūksnē parakstīties var arī Alūksnes NVO centrā Dārza ielā 8 (1.stāvs pa labi) – darbdienās no pulksten 9.00 līdz pat 18.00 (līdz 3.novembrim). Jāuzsver, ka parakstus vāc arī Apes novadā, kur parakstīties var Apes novada domes ēkā Apē.
E.F.Svars norāda - piesakoties braucienam uz piketu, ir aicinājums ziedot (pēc katra iespējām) transporta izdevumu segšanai. Izbraukšana uz Rīgu 3.novembrī būs pulksten 5.00 no Alūksnes administratīvās ēkas pagalma.

Atbilžu joprojām nav
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis vēlējās publiski paust viedokli, kāda bijusi notikumu gaita, kopš pirmo reizi publiski izskanēja informācija par veselības aprūpes reformu. Viņš uzsver, ka visu laiku notiek tikšanās ar dažādām amatpersonām Rīgā, atbilžu meklēšana, bet diemžēl skaidra komunikācija izpaliek.
“Jau vasaras beigās veselības ministrei jautāju, vai taisnība, ka Pasaules Bankas pētījuma kontekstā gaidāma veselības sistēmas reorganizācija, vai tas skars slimnīcu tīkla izvietojumu un vai reformas kontekstā lems par iespēju norakstīt arī pašvaldību slimnīcu ņemtos kredītus rekonstrukcijai. Toreiz no A.Čakšas saņēmu atbildes, ka slimnīcu izvietojumu būtiski neskars, bet kredītu norakstīšana būs tikai valsts slimnīcām. Pēc divām nedēļām visas pašvaldības, kurām pieder slimnīcas, tika sasauktas Veselības ministrijā – biju es un Maruta Kauliņa, kur mums prezentēja Pasaules Bankas pētījumu. Toreiz apgalvoja, ka slimnīcas reforma skars, bet ar katru pašvaldību ministre runās atsevišķi. Turklāt tika uzsvērts, ka pētījumam esot tikai ieteikuma forma. Jau nākamajā tikšanās reizē ministre apsolīja, ka oktobrī tiksies ar visām pašvaldībām, kur ir slimnīcas, novembrī apkopos datus un decembrī pieņems lēmumu. Tagad jau izskan, ka lēmumu pieņems pavasarī. Zinot, kā mūsu valstī viss notiek, neizslēdzu, ka lēmumi tiks pieņemti jau kontekstā ar 2017.gada valsts budžetu – šādu informāciju jau esam saņēmuši. Tas nozīmē, ka izmaiņas var stāties spēkā ātri,” klāsta A.Dukulis.

Ministrei nav laika Alūksnei
Šonedēļ A.Dukulis atkal sazinājies ar Veselības ministriju, taujājot, vai šonedēļ Alūksni darba vizītē apmeklēs veselības ministre, un saņēmis atbildi, ka neapmeklēs, jo ir ļoti noslogota. “Ministre savu solījumu, kas attiecas uz oktobri, nav pildījusi. Šonedēļ Rīgā atkal biju uz sanāksmi, kurā runāja arī par veselības reformu, un, tā kā ministre ar Alūksni nenāk uz sarunām, uzaicināju viņu ierasties ar nacionālo mediju starpniecību, kuri arī šo sanāksmi apmeklēja. Šobrīd vistrakākais ir neziņa – pie viena galda jānosēžas Alūksnes slimnīcai, pašvaldībai un ministrijai, skaidri izdiskutējot, kādas reformas Alūksnes slimnīcu gaida! Tas noņemtu lielo spriedzi gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Mūsu prasības ir, ka Alūksnē jāpaliek slimnīcai, kurā sniedz stacionāro un neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī, jo profils, kādā mūsu slimnīca pēdējos gados strādājusi, šādu nepieciešamību attaisno un pierāda,” ir pārliecināts A.Dukulis.
Pašvaldība vēstules nosūtījusi veselības un aizsardzības ministriem, Ministru prezidentam, Latvijas Pašvaldību savienībai. Šobrīd vienīgi Veselības ministrija sniegusi atbildi, kas ir vispārīga un skaidrību nevieš. “Par šo problēmu ar veselības ministri personīgi esmu runājis reizes trīs, uzsvēris, ka Alūksnē attīstās Nacionālie Bruņotie Spēki, kas viennozīmīgi atbalsta, ka Alūksnē vajag slimnīcu. Aizsardzības ministrija aktīvi iesaistās, lai veselības ministri ātrāk dabūtu uz Alūksni. Šobrīd ministres nostāja sarunās ir bijusi kā asa katra viedokļa uztveršana bez konkrētām atbildēm,” saka A.Dukulis. Viņš atzinīgi vērtē, ka sabiedrība aktīvi iesaistās slimnīcas aizstāvēšanā. Cits jautājums, vai šādi valstī jārisina tik svarīgas lietas. “Diemžēl ministre operē ar skaitļiem par Alūksnes slimnīcu, kas neatbilst realitātei. Šobrīd ir iespaids, ka valstī ātri jāsarīko reforma, jo nāk jaunā Eiropas nauda veselības aprūpei,” uzskata A.Dukulis.

Visam cauri vijas politika
Plašsaziņas līdzekļos pausto alūksniešu satraukumu ir pamanījis arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, kurš šonedēļ sazinājās ar “Alūksnes Ziņām” un vēlējās paust savu viedokli. Viņš norāda, ka “visam cauri vijas politika”. “Par Pasaules Bankas pētījumu daudziem ir pretenzijas, bet mēs jau neesam vainīgi par tajā rakstīto. Ir lieli meli, mazi meli un statistika. 2014. un 2015.gadā mūsu slimnīcā neatliekamo medicīnisko palīdzību saņēmuši un hospitalizēti vairāk nekā 4500 pacienti katru gadu,” skaidro M.Zeitmanis. Jāpiebilst gan, ka šo ciparu veido galvenokārt divu kādreizējo Gulbenes un Balvu rajonu iedzīvotāji, bet Alūksnes slimnīcai gandrīz 3000 hospitalizācijas gadā veido galvenokārt viens kādreizējais Alūksnes rajons plus vēl aptuveni 20 procenti Balvu un Gulbenes iedzīvotāju.
“Pētījumā pausts, ka Balvos paliek neatliekamās palīdzības slimnīca, bet Gulbene var attīstīties, kā viņi uzskata par nepieciešamu, jo Pasaules Banka neuzskata, ka Gulbenē būtu nepieciešama neatliekamā palīdzība, jo Balvu slimnīca šo vajadzību nosedz,” pauž M.Zeitmanis.

Tas nekas, ka ārstējas Alūksnē
M.Zeitmanis uzskata, ka ažiotāža sacelta nepamatoti, jo pētījumam esot rekomendējošs raksturs. “Ko pēc diviem gadiem izlems Ministru kabinets, šodien nevaram prognozēt. Lēmumu jau nepieņems tuvāko gadu laikā, jo, tā kā slimnīcu attīstībā ir ieguldīts Eiropas finansējums, tad agrāk par 2018.gadu vai pat 2020.gadu nekas no plāniem netiks realizēts. Protams, Alūksnes slimnīca var izvēlēties savu attīstības modeli. 2011.gadā Gulbene un Balvi jau pieņēma sāpīgo lēmumu, kad Gulbenes slimnīca atteicās no neatliekamās palīdzības un sāka vairāk piedāvāt citus pakalpojumus, lai nedublētos ar Balviem. No reģionu skatu punkta šis lēmums 2011.gadā bija pareizs,” ir pārliecināts M.Zeitmanis.
Tāpat viņš ir pārliecināts arī par to, ka apvienības modelis piecos gados ir sevi attaisnojis, bet aizmirst gan piebilst, ka tai ir liels nodokļu parāds. Tas neesot nekas, ka gulbenieši un balvenieši ārstējas Alūksnē, jo arī uz Balvu slimnīcu braucot ārstēties alūksnieši. Savukārt uz jautājumu par to, kādēļ, piemēram, no Lazdukalna pagasta, kas atrodas starp Balviem un Rēzekni, pacientu noved garām Balvu slimnīcai un atved uz Alūksni, M.Zeitmanis atbild īsi: “Tā nevar būt.” Bet situāciju par Alīdas Vānes interešu konflikta risku viņš neatzīst par īstenību. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vāc parakstus par slimnīcas saglabāšanu

Kategorijas