Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iesnu laiks ir klāt!

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2016. gada 28. oktobris 00:00

58



Iesnas ir simptoms, kas rudens un ziemas, ziemas un pavasara starpsezonā komentārus neprasa. Ģimenes ārste Inese Cēbere norāda, ka aktīvā rudens iesnu sezona šogad sākusies pirms apmēram mēneša. Ar iesnām, kas nāk komplektā ar kairinošu, sausu klepu, pie ģimenes ārstiem un aptiekās pēc pirmās palīdzības medikamentiem vēršas daudzi pacienti, jo tās sagādā nepatīkamas sajūtas.

Jāārstē, lai neielaistu dziļāk
Akūtas iesnas tiek uzskatītas par pasaulē izplatītāko slimību. To galvenais iemesls ir saaukstēšanās. Aukstums samazina cilvēka dabisko pretošanās spēju gaisā mītošajiem mikroorganismiem, jo īpaši vīrusiem. Ģimenes ārste Astra Miķelsone mājaslapā “Vesels.lv” norāda: “Ir izpētīts, ka vidēji cilvēks sava mūžā laikā iesnains aizvada trīs līdz četrus gadus un ka šo saslimšanu var izraisīt vairāk nekā 200 vīrusu.” Tā kā iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, to laikā deguns ir pietūcis, apsārtis, var būt novērojama arī ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes. Cilvēks kairinājuma dēļ šķauda, ir apgrūtināta elpošana caur degunu, parādās izdalījumi.
“Ar iesnām sava mūža laikā slimojis ikviens cilvēks, vismaz kaut reizi kādā noteiktā periodā, kad aktivizējušies vīrusi,” apstiprina I. Cēbere. “Un, kā jebkurai saslimšanai, arī iesnām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība – tās ir jāārstē!” viņa atgādina. “Zināmākās augšējo elpceļu slimības, iesnas un klepus, ilgst vidēji septiņas dienas ar nosacījumu, ja tās tiek atbilstoši ārstētas,” teic I. Cēbere.
“Ja deguns ir aizlikts un tek un parādās stipri izdalījumi, tad ir kaut kas jādara lietas labā, lai iesnas neaizietu plašumā un nekļūtu stiprākas. Protams, ir cilvēki, kuriem iesnas pāriet tāpat, neko nedarot. Viss atkarīgs no tā, kā cilvēks jūtas, kāda viņam ir pašsajūta,” tā ģimenes ārste.
Vienlaikus daktere arī norāda, ka iesnas mēdz būt gan hroniskas, gan alerģiskas. Arī vasarā cilvēki saķer iesnas, bet tās rodas, piemēram, no gaisa kondicionieriem. “Iesnas ir arī gripas vadones. Un prognozēts, ka šogad gripa pie mums, Latvijā, varētu sākties oktobra beigās, novembra sākumā. Taču pasaulē tā jau ir sākusies,” informē speciāliste.
Iesnas nevajadzētu jaukt ar jēdzienu “tekošs deguns”, kas “nozīmē dziļākus medicīniskus skaidrojumus un pavisam citus cēloņus”.

Terapija – atkarīga no krāsas
“Ja cilvēks mana, ka viņam ir iesnas vai tās tuvojas, pilnīgi normāla parādība ir aiziet uz aptieku un farmaceitam paprasīt deguna pilienus,” par pirmo pašpalīdzību sev saaukstēšanās laikā pastāsta I. Cēbere. Iesākumā saslimušajam izdalījumi būs ūdeņaini, caurspīdīgi, bet pakāpeniski paliek biezāki, iegūst krāsu – baltu, dzeltenīgu un pat zaļu. “Ārstiem jau parasti pirmais jautājums, ko uzdod pacientam, ir par izdalījumu krāsu. Ja krāsa ir, tas nozīmē, ka ir kāda bakteriāla infekcija,” paskaidro I. Cēbere. Taču izdalījumi no deguna ir normāla šīs slimības gaita. Drīzāk jāuztraucas būtu, ja iesnas deguna dobumā krātos un nenāktu ārā. Tad par to ir jāinformē ārsts. Un jālieto deguna pilieni ar antibakteriālu iedarbību.
Pārsvarā visi deguna pilieni iesnu ārstēšanai ir nopērkami bez receptes un jebkurā aptiekā ir brīvi pieejami. Tikai jāizvēlas, kas labāk patīk un ko var atļauties. Taču, ārstējot iesnas pašu spēkiem, izvēloties aptieku piedāvājumu, jāatceras vēl kāds būtisks norādījums no mediķu puses. Pilienu iedarbība ir trīs līdz piecas dienas. Ja iesnas šajā periodā nepāriet, tas nozīmē, ka ārstēšana nav veiksmīga un jāmeklē cits variants. To var ieteikt ārsts – tādā gadījumā viņš nozīmēs citus pilienus, nomainot iepriekšējos. Taču parasti ar iesnām var veiksmīgi tikt galā, teic ārste.
Viņa arī papildina ārstēšanas preparātu sarakstu ar aerosoliem un ziedēm. “Gan smērītes, gan degunā pūšamie aerosoli ir līdzvērtīgi deguna pilieniem. Iesnas jebkuram cilvēkam rada diskomfortu, tādēļ, izvēloties līdzekli ārstēšanai, jādomā, kurš no tiem nepatīkamo sajūtu varēs mazināt un atbrīvos pēc iespējas ātrāk. Ziedes būs piemērotas tiem pacientiem, kuriem patīk augu preparātu lietošana, jo to sastāvā ir vairāk dabas vielas. Doma jau visiem līdzekļiem vienāda – apturēt, samazināt un ārstēt iesnas,” norāda daktere.

Bērni pacieš grūtāk
I. Cēbere teic, ka, tāpat kā jebkuru slimību, arī iesnas grūtāk pacieš bērni. Viņiem iesnu laiks ir smags periods, jo ir grūti elpot. Tāpat mazuļiem daudz biežāk novērojamas infekcijas, viņi saslimst un iesnas dabū ātrāk, jo imunitāte vēl nav pietiekami spēcīga, lai pretotos saslimšanām.
Vienlaikus daktere biežāku saslimšanu ar iesnām un grūtāku to ārstēšanu pavisam mazajiem pacientiem skaidro ar to, ka bērni ir arī anatomiski citādāki nekā pieaugušie cilvēki. “Viņiem elpceļi vēl nav līdz galam attīstījušies – tie ir mazāki, šaurāki un īsāki. Līdz ar to iesnas viņiem ir smags process,” paskaidro daktere.
Bērniem iesnu ārstēšanas pamats ir pilnīgi tāds pats kā pieaugušajiem – deguns ir jāattīra ar ārstniecisko pilienu, smērīšu palīdzību. Iesnu neārstēšana bērnam var beigties ar deguna blakusdobumu – aizdegunes, ausu, kakla un citu – iekaisumiem, un tad jau ārstēšana nozīmē ilgāku, sarežģītāku un bieži arī sāpīgāku procesu. Tad pacientam jāvēršas pie otolaringologa, ko tautas valodā sauc par “loru”.
Jāievēro piesardzības
pasākumi
Iesnas saaukstēšanās laikā ceļo no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu veidā. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuram ir iesnas, ātri vien, dažu stundu laikā, var aplipināt arī pārējos līdzcilvēkus, ar kuriem saslimušajam jau ir kontakts. Veselajiem vajadzētu izvairīties no kontakta ar saslimušo, vēl labāk, ja to dara pats slimnieks. Iet uz darbu, skolu, uzturēties sabiedriskās vietās slēgtās telpās saaukstēšanās laikā nebūtu ieteicams. “Ja tomēr satikšanās veselajiem ar slimajiem ir neizbēgama, vislabākais veids, kā infekciju nelaist tālāk un nesaņemt, ir uz deguna un mutes likt speciālo masku,” iesaka daktere.
 Tāpat saaukstēšanās laikā aktuāli esot atgādināt higiēnas ievērošanu. “Pilnīgi elementāra lieta, ko cilvēkiem atgādinu un kas jāievēro – ja šķauda, tad jāaizliek priekšā roka! Tas kavēs pilienu nokļūšanu gaisā. Pašsaprotama lieta, kas vairāk vai mazāk saistīta ar šķaudīšanu, ir arī roku mazgāšana,” stingri noteic I. Cēbere. Protams, neiztikt bez profilaktiskajiem pasākumiem, lai vispār izvairītos no iesnām vai saaukstēšanos padarītu vieglāku. Jāveic organismu spēcinoši pasākumi, jālieto vitamīni. Iesnu gadījumā drīkst pielietot arī tautā zināmās metodes, jo “jebkas, kas atvieglo un atver degunu, cilvēkam palīdz vieglāk pārciest slimošanu”. Iesnas var ārstēt, arī veicot inhalācijas ar karstiem garaiņiem. Tā var būt visiem zināmā kumelīšu tējas pagatavošana, tikpat labi – parasts, verdošs ūdens. Siltie garaiņi ir tie, kuri palīdz atbrīvot deguna elpceļus.
“Telpas jāvēdina, to ieteicams darīt pēc iespējas regulārāk, lai vīrusiem nebūtu iespējas izdzīvot,” papildina daktere. “Un vispār cilvēkiem šajā laikā ir jābūt saprātīgiem – aukstā laikā galvā jābūt cepurei, ap kaklu – šallei, bet rokās jāuzvelk cimdi. Nevajadzētu iet plāni apģērbtiem un likt aiz auss – tas viss veselības labā!” piekodina I. Cēbere. ◆

◆ Deguna gļotādas pienākums ir attīrīt gaisu, sasildīt aukstu gaisu, atvēsināt karstu gaisu, kas ienāk ķermenī. Ja līdzsvars ir traucēts, deguna gļotāda paliek sausa vai – tieši otrādi – mitra, tūkst, pampst, un tur veidojas mikroorganismi.
◆ Ar iesnu palīdzību organisms cenšas ātrāk atbrīvoties no infekcijas izraisītājiem.
◆ Ilgstoši neārstētas akūtas iesnas var kļūt par hroniskām, kā arī, laikus neārstējot iesnas, var rasties dažādas bīstamas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, bronhu iekaisums, konjunktivīts jeb asaru maisiņu iekaisums u.c.
◆ Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas (putekļi, dažādu augu ziedputekšņi, medikamenti u.c.).

Saslimšanu ar iesnām var veicināt:
◆ organisma imunitātes vājināšanās, ko izraisa ķermeņa atdzišana, nepilnvērtīgs miegs, neveselīga pārtika, stress utt.;
◆ laika apstākļu maiņa, temperatūras vai gaisa mitruma svārstības;
◆ apkures sezonas izraisītā sausā gaisa deguna gļotādas kairinājums;
◆ kairinātāji (piem. ķīmiskas vielas un alergēni);
◆ deguna polipi vai šķība deguna starpsiena;
◆ hormonālas izmaiņas menstruāciju vai hormonterapijas laikā;
◆ sistēmas saslimšanas u.c. faktori.

Inga, Lauras
(5 gadi) māmiņa
Meita iesnas saaukstēšanās laikā panes ļoti grūti, jo izdalījumi uzkrājas, ārā dabiskā veidā bez palīdzēšanas nenāk gandrīz vispār un līdz ar to paaugstinās arī ķermeņa temperatūra. Iesnas ir pilnīgi caurspīdīgas, bet ļoti daudz. Lietojam jūras ūdens deguna pilienus un iesnas arī atsūcam ar speciālu, bērniem paredzētu ierīci, ko var nopirkt aptiekās. Ārstiem viedoklis par to – vajag šādu metodi ar atsūkšanu vai nevajag – ļoti atšķiras. Ģimenes ārsts teic, ka nevajag, bērnu ārsts – vajag. Man liekas, ka bērnam tā ir vieglāk – deguns paliek brīvs un vieglāk elpot.
Lietojam arī homeopātisko līdzekli “Sinupret”, kas iesnas un gļotas šķidrina un vispār stiprina arī imunitāti. Tirgū pērkam dažādus imunitāti stiprinošus līdzekļus – vietējās ogas, augļus, dārzeņus. Iesnu laikā ļoti labi palīdz citrona un ingvera tēja, ķiploki. Lietojam arī pieaugušie, tad kaut kā pārvaram to slimošanas laiku.

Zane (29 gadi),
biroja darbiniece
Pirms trim gadiem saķēru parastas iesnas, bet jutu, ka laika gaitā tā kā velk un smeldzīgi sāp zem acs. Gāju pie ģimenes ārsta, kurš ieteica doties pie “lora”. Atklājās, ka iesnas ļoti uzkrājušās, strauji radies iekaisums un tas aizgājis jau tālāk. Deguna blakusdobumi, paldies Dievam, nebija skarti. Degunā no iesnām bija izveidojusies infekcija. Tagad iesnām pievēršu pastiprinātu uzmanību, ārstēju un ievēroju profilaksi. Pirms tam man likās – gan jau pāries!

Kategorijas