Alūksnes slimnīcai būt!

2016. gada 4. novembris 00:00

1259

Vakar aptuveni 250 ļaužu pulcējās pie Saeimas ēkas Rīgā, lai piketā paustu viedokli par to, kāpēc Alūksnes slimnīcai ir jāpastāv.
Pret Alūksnes slimnīcas slēgšanu pašreiz jau ir savākti 8000 parakstu, taču parakstu vācēji cer kopumā savākt 10 000 parakstu. Parakstu vākšana turpināsies arī nākamnedēļ. Alūksnes novadnieki un arī daudzi citi labvēļi cīnās par slimnīcas pastāvēšanu ne tikai ar parakstu vākšanu, bet arī aktīvu darbību.
Kopumā mītiņā piedalījās vairāk nekā 200 cilvēki no Alūksnes novada, kā arī aptuveni 50 Rīgā dzīvojošie novadnieki. Ceturtdienas agrā rītā divi lielie autobusi un viens mikroautobuss devās no Alūksnes uz Rīgu. Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars uzsvēra, ka sen nav jutis tādu cilvēku vienotību. “Mēs devāmies mierīgā protestā, sava veida mazā dziesmotā revolūcijā. Mums pievienojās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, kā arī Jaunlaicenes folkloras kopa,” par mītiņa norisi pastāstīja E.F.Svars.
Alūksnes slimnīcas liktenis rūp daudziem cilvēkiem, un par tās pastāvēšanu cīnās visu paaudžu cilvēki. Jau trešdienas vakarā Alūksnes jaunieši Klāss Stāvausis, Roberts Jakovļevs un Ēriks Plūšs ar aizrautību veidoja plakātus mītiņam pie Saeimas ēkas. Jaunieši mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, un šis ir viņu pirmais šāda mēroga mītiņš. Jaunieši uz sava plakāta bija uzrakstījuši saukli “Rokat kapu? Vai zārkus dāvināsiet?”. Teksta autors Niks Stāvausis un viņa brālis Klāss uzsvēra, ka viņiem ir būtiski, lai Alūksnē būtu slimnīca. “Manuprāt, valdība šobrīd rok mums kapu,” teic K.Stāvausis.

(Turpinās ni 1.lappuses)
Piketa dalībniekiem, kuri devās no Alūksnes novada, bija noorganizēti arī īpaši kārtības sargi. Tie bija cilvēki no pašu piketētāju loka, un viņu uzdevums bija lūkot, lai mītiņš neievirzās agresīvā un nekonstruktīvā gultnē.

Orķestris spēlē bēru
melodijas
Viens no šādiem sargiem bija arī SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” izpilddirektors Rolands Puriņš. Pirms ierašanās mītiņa norises vietā viņš uzsvēra, ka ikviens mītiņa dalībnieks ir apņēmības pilns cīnīties, lai tiktu uzklausīts. “Gribam panākt deputātu sapratni. Ja veselības iestāde nestrādā 24 stundas, tad cilvēku vedīs tālāk par 110 kilometriem, lai atrastu slimnīcu, kura strādā visu diennakti. Veselības problēmas nerodas pēc pasūtījuma – tikai darbdienās un darba laikā. Nevajadzētu arī būt tā, ka cilvēkam, nokļūstot slimnīcā, jāsatraucas, kā viņam tikt atpakaļ uz savām mājām,” uzsvēra R.Puriņš. Viņš atzīst, ka ģimenes ārstiem ir grūtāk strādāt, ja tuvumā nav pieejama medicīnas iestāde, kura var nodrošināt pakalpojumus visu diennakti. “Mums bija līdzi plakāti, kurus palīgi kopā ar Alūksnes Mākslas skolas direktoru Ojāru Vēliņu veidoja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Orķestris uzņēmās spēlēt bēru melodijas, un uz mītiņu noteikti nedevāmies agresīvi noskaņoti. Protams, tikai mītiņa gaita norādīs, kādā gultnē tas virzīsies,” pirms mītiņa pauda R.Puriņš.

Mītiņš ir tikai sākums
Alūksnietis un pūtēju orķestra dalībnieks Jānis Amantovs uzsver, ka ir ļoti priecīgs par notikušā mītiņa gaitu un Saeimā nu alūksnieši paliks atmiņā kā spilgtas personības. “Alūksnieši sevi pieteica skanīgi un spilgti. Arī folkloras kopa radīja atmiņā paliekošu iespaidu,” pauž J.Amantovs, lai gan atzīst, ka deputāti izklausījušies pozitīvi arī tāpēc, ka izteikt solījumus vienmēr ir viegli. Nav zināms, vai no tā situācija mainīsies.
Pie mītiņa dalībniekiem aprunāties nāca arī vairāki Saeimas deputāti. Pret Alūksnes slimnīcas slēgšanu iestājās Augusts Brigmanis, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics, kā arī citi deputāti. Sanākušos atbalstīt ieradās arī politiķe un bijusī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. “Pie mums pienāca daudzi deputāti, visi izteica atbalstu mūsu iniciatīvai. Politiķi atzina, ka arī Latvijas nomalēs vajag pienācīgu medicīnisko aprūpi. Mums uzteica to, ka esam sākuši zvanīt skaļāk šos zvanus un noteikti turpināsim cīnīties,” pauž E.F.Svars. Viņš uzsver, ka parakstu vākšana un mītiņš ir tikai sākums. Piketa laikā tika savākti vēl 66 paraksti pret Alūksnes slimnīcas slēgšanu - 15 no tiem bija Saeimas deputātu paraksti. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atzina, ka ar piketētājiem nāca runāties daudzi deputāti, kuri pauda savu atbalstu. “Tiesa, deputāts Raimonds Bergmanis paslepus ieslīdēja Saeimas ēkā. Ceru, ka viņam tam bija citi iemesli, nevis vienkārša nevēlēšanās ar mums runāt. Tā nu mūsu valsts Lāčplēsis no mums nobijās,” pauž A.Fomins.

Kam tas ir izdevīgi?
SIA „Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa atzina – veselības ministrei apmeklējot slimnīcu, konstruktīva saruna neizdevās, jo ministre aizbildinājās ar laika trūkumu. “Ministre neuzklausīja detalizētu izklāstu par slimnīcas datiem, kuri atspoguļo reālo Alūksnes slimnīcas situāciju. Ministre uzsvēra, ka ģimenes ārsti pārāk daudz cilvēkus hospitalizē nepamatoti, taču šis arguments ir nevietā,” tikšanas laikā uzsvēra M.Kauliņa.
Alūksniete Anda Treija dzīvo Rīgā, taču uzskata, ka šāda situācija ir absurda. Viņai radusies sajūta, ka neviens neredz tālāk par degungalu. “Ir jau pilsētai arī žēl, ka slimnīcu pārprofilē, bet kam tas ir izdevīgi? “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai” (kontrolpakete privātajiem) - garantēts klientu pieplūdums. Veselības ministrijas izsūtītajā informācijā tiek pārmests, ka par daudz cilvēki tiek vesti uz slimnīcu, bet neiedziļinās, cik procenti no šiem cilvēkiem ir Alūksnes un Apes novadu pacienti un cik ir no Gulbenes un Balvu novadiem. Tur nespēj nodrošināt pietiekamu medicīnisko aprūpi, tāpēc ved uz Alūksni,” uzsver A.Treija un norāda uz to, ka pašā būtībā arguments par nepamatoti lielu skaitu hospitalizēto ir jāizskata detalizētāk, nevis vienkārši akli jābalstās uz skaitļiem.

Nesagaidīja konkrētu atbildi
“Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapa piedāvā pārbaudīt, vai uzņēmumiem ir problēmas ar nodokļiem. “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai” nodokļu parādi pārsniedz 100 000 eiro, tāpēc viņiem lieti noderētu pacienti un finanšu līdzekļi, lai izlīstu no problēmām,” secina A.Treija. Tieši šī netaisnība ir viens no lielākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki spēj būt saliedēti, lai cīnītos pret šo nejēdzību un cīnītos par Alūksnes slimnīcas pastāvēšanu. Arī R.Puriņš uzsvēra, ka mītiņa laikā vēlējās, lai Saeimā kāds sadzirdētu to, ka veselības ministres padomniecei ir savas biznesa intereses, lai Alūksnes slimnīcu slēgtu. Mītiņa laikā skaļi izskanēja arī šis jautājums, taču neviens nesagaidīja konkrētu atbildi.
Lai arī mītiņa laikā konkrētas atbildes netika saņemtas, šī bija laba iespēja būt pamanītiem un ar savu klātbūtni pierādīt, ka alūksnieši var iestāties par savu pilsētu un neatstās sev svarīgo jautājumu risināšanu vien Latvijas valdības rokās. Kāds alūksnietis, kurš studē starptautiskās attiecības, atzina, ka šis bijis labāk organizētais pikets Latvijas vēsturē. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes slimnīcai būt!

Kategorijas