Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izstāde par pagasta vēsturi

Agita Bērziņa

2016. gada 11. novembris 00:00

582

Jaunalūksnes pagasta Bejā Lāčplēša dienā 11.novembrī atklās pasākumu ciklu “Solis pretī Latvijas simtgadei”. Tas sāksies ar  divu ekspozīciju atklāšanu Bejas novadpētniecības centrā, informatīvā stenda par Babeckas kauju atklāšanu un lāpu gājienu uz Somu karavīru brāļu kapiem.
Pulksten 15.00 Bejas novadpētniecības centrā atklās pastāvīgo ekspozīciju “Jaunalūksnes pagasta vēsture līdz 1945.gadam” un digitālo ekspozīciju “Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē”. Izstāde par Jaunalūksnes pagasta vēsturi tapusi kopā ar vēsturnieci Astrīdu Ievednieci. “Bejas novadpētniecības centram ir ļoti bagātīgs krājums - gan sadzīves un darba priekšmeti, gan tekstilijas. Jaunā klētiņa ir vispiemērotākā vieta šo priekšmetu eksponēšanai. Ikkatrs priekšmets ir kā saikne starp pagātni un mūsdienām, līdzi nesot kādu vēstījumu jeb stāstu. Tieši šo stāstu dēļ priekšmeti jāņem ārā no krātuves un jāliek ekspozīcijā, lai cilvēki redzot un dzirdot zinātu savas vietas vēsturi. Šādas ekspozīcijas liek aizdomāties par to, kas ir mūsu senči un kur mēs dzīvojam. Latvija nav liela valsts, tādēļ vēl jo vairāk jāzina un arī jāciena tās vēsture,” saka A.Ievedniece.

Iedzīvotāji ziedo ekspozīcijai
Klēts sevī glabā lielas bagātības. Izstādē apskatāma pūralāde, kas atspoguļo pagastā dzīvojošo igauņu kopienas vēsturi, ir liecības par muižu sadzīvi. Mazā skolēnu gultiņa norāda uz senajām izglītības tradīcijām pagastā. Daudz ir rokdarbu, skaistu izšuvumu, kas arī atspoguļo laikmeta notikumus. “Katrs no vairāk nekā 300 priekšmetiem ir ar savu stāstu,” norāda A.Ievedniece.
Bejas novadpētniecības centra pārzine Jolanta Baldiņa izsaka pateicību visiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri novadpētniecības centram dāvinājuši kādu vēsturisku priekšmetu no savu senču krājumiem. “Šī vasara ir bijusi bagāta ar ziedojumiem. Īpaši jāpateicas Ineses Incenbergas ģimenei un Ezīšu ģimenei, kuras ziedoja ļoti lielu priekšmetu daudzumu. Bez iedzīvotāju aktīva atbalsta mēs nevarētu tik labi atspoguļot pagasta vēsturi. Katrs senais priekšmets mūsdienās ir lielāka vai mazāka vērtība. Cilvēka dāvinājums savam pagastam ar domu, ka tādā veidā viņš var pastāstīt citiem par savu senču vēsturi, ir liels ieguldījums un solis pretī Latvijas simtgadei,” saka J.Baldiņa.
Līdz muzeja 30 gadu jubilejai, kas būs nākamvasar, ir plānots izveidot pastāvīgās ekspozīcijas par pēckara periodu, Atmodas laiku. Atsevišķa pastāvīgā ekspozīcija tiks izveidota, sagaidot Bejas skolas 150 gadu jubileju, jo tieši skolā meklējami novadpētniecības centra aizsākumi.

Veido digitālu ekspozīciju
Digitālā ekspozīcija “Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē” tapusi ar Valmieras novada fonda un Kultūras ministrijas projektu konkursa “Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei” finansējumu. “Projekts ir nozīmīgs ne tikai mums, bet arī mūsu sadarbības partneriem. Jau pirmās brīvvalsts laikā te ir bijušas spēcīgas Brīvības cīņu piemiņas kopšanas tradīcijas. Brīvības cīņās no mūsu pagasta piedalījās daudzi vīri, to starpā ir arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, arī karavīri, kuri cieši saistīti ar 7. Siguldas kājnieku pulku. Pēc Brīvības cīņām Bejā tika izveidoti Somu karavīru brāļu kapi somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” astoņiem kritušajiem karavīriem. Šeit regulāri notiek piemiņas pasākumi. Projekta mērķis bija izveidot digitālu ekspozīciju, izmantojot ilgu gadu darba procesā apkopotu, daudzveidīgu materiālu par Latvijas Brīvības cīņām Alūksnes pusē un to atceri; eksponēt un popularizēt plašo materiālu kompaktā, sabiedrībai ērti pieejamā, mūsdienīgā formā vairākās valodās; nodrošināt visu vēsturisko materiālu pieejamību vienuviet; atbalstīt vietējās kopienas un Somijas sadarbības partneru interesi vēsturisko notikumu atspoguļošanā,” stāsta J.Baldiņa.

Atbalsta somu vēsturnieks
Nepieciešamās aparatūras iegāde izmaksāja 1280 eiro, taču materiāla apkopošana, sakārtošana, tulkošana, digitalizēšana, prezentācijas izveidošana veikta, piesaistot brīvprātīgos. J.Baldiņa saka paldies Alūksnes pašvaldības IT nodaļas darbiniekiem, kuri snieguši būtisku atbalstu prezentācijas programmas izveidē, tekstu tulkotājiem, satura konsultantiem, pagasta pārvaldei, biedrībai “Jaunalūksnes Dālderi”. Somu vēsturnieks Tuomo Juntunens vairāk nekā 40 gadus pēta kara vēsturi par somu karavīru dalību Igaunijas un Latvijas Brīvības cīņās. Babeckas kaujas vēsturi viņš izzina kopš 1992.gada, pētot arhīva materiālus, kara dalībnieku liecības. Mums, šīs vietas cilvēkiem, ir svarīgi zināt, ka kraujā starp skolu un muzeju ir notikusi kauja pirms 100 gadiem, kā veidojās valsts un kā juku laikā jutās cilvēki, jo neziņa bija liela. Karaspēks un vara mainījās pa dienām,” saka Jolanta Baldiņa.
T.Juntunena darbs kaujas izpētē un ciešā sadarbība ar Bejas cilvēkiem vainagojusies ar informatīva stenda par Babeckas kauju izveidi. Tas novietots kraujā starp skolu un muzeju, kur dzīvību zaudēja desmit somu karavīri un daudzi tika ievainoti. Atklāšanas brīdī klāt būs arī pētnieciskā darba autors T.Juntunens. Diena noslēgsies ar lāpu gājienu uz Somu karavīru brāļu kapiem, kas kļuvis jau par tradīciju vairāk nekā 15 gadu garumā.

Svētki mudina ieskatīties vēsturē
J.Baldiņa norāda, ka 11.novembrī paredzētie pasākumi ir tikai viena daļa no plašā pasākuma cikla, kas ved pretim Latvijas simtgadei. Nākamie lielākie notikumi būs Bejas bibliotēkas 70 gadu jubileja, tai sekos skaistā 150 gadu jubileja Bejas pamatskolai un 30 gadu jubileja Bejas novadpētniecības centram. Latvijas simtgades gaidīšanas svētku cikls turpināsies līdz pat 2018.gada 18.novembrim. Gaidot šos svētkus, bejenieši izveidojuši pat īpašu logo un simbolisku suvenīru “Gaismas pēdu”. “Svētku reizes, kā šobrīd Latvijas simtgade, mobilizē cilvēkus un liek ieskatīties ciešāk vēsturē. Šie 100 gadi Latvijai ir bijuši sarežģīti un arī notikumiem bagāti. Parādām to visu cilvēkiem, lai viņi izjūt, ka dzīvo pagastā ar bagātu vēsturi,” ir pārliecināta A.Ievedniece. ◆

Kategorijas