Vakcinēšanās pret gripu – attieksme pret sevi un citiem

2016. gada 17. novembris 00:00

Sliktā ziņa – ir sākusies gripas sezona, labā ziņa – ir risinājums: iespēja vakcinēties, lai pasargātu sevi un apkārtējos no saslimšanas. Lai arī ik gadu, sākoties gripas sezonai, mediķi mudina vakcinēties, iedzīvotāji šo iespēju izmanto kūtri. Speciālisti gan norāda: «Vakcinējoties tu apliecini, cik ļoti mīli un cieni pats sevi un cilvēkus sev apkārt - nesaslimsi tu, nesaslims līdzcilvēki!»
Izvēloties nevakcinēties pret gripu, cilvēki bieži vien nemaz nenojauš, cik lielu ļaunumu spēj nodarīt šī slimība. Gripa tiek pielīdzināta vienkāršai saaukstēšanās slimībai, ko var ārstēt ar tautā zināmām metodēm – ēdot ķiplokus un medu. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats. Gripa ir daudz nopietnāka slimība, kas var izraisīt smagas komplikācijas vai pat cilvēka nāvi. Līdzēt var tikai zinātne, speciālas zāles vai vakcīna, nevis ķiploki un medus. «Attiecībā uz medikamentiem līmeņi ir dažādi, piemēram, daudzus gadus varējām lepoties ar Latvijā izveidoto remantadīnu un dažādiem šī preparāta paveidiem, kas ārkārtīgi labi ietekmēja vīrusa vairošanos jeb precīzāk – neļaujot tam vairoties. Diemžēl šobrīd remantadīns un tā saistītie preparāti pret pēdējo gadu vīrusiem nestrādā nemaz. Vīruss ir mainījies, tāpēc remantadīns šobrīd nespēj palīdzēt. Varam pagaidīt, līdz vīruss atkal mainīsies un šīs zāles varēs palīdzēt. Remantadīns ir daudz lētāks par citiem mūsdienu preparātiem, kas ir ļoti svarīgi. Taču negribētos, lai lētuma dēļ cilvēki nopērk zāles, kas neder šīs gripas sakarā,» atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna.

Nozīme ir tradīcijām
Gripa ir pasaules mēroga slimība. Diemžēl citur cilvēki ir apzinīgāki un daudz biežāk izdara izvēli par labu vakcīnai. Labi piemēri ir Amerikā un Austrumu valstīs. «Ja tradīcijas ir būt likuma un ieteikumu paklausīgiem, tad cilvēki vakcinējas. Ja veselības speciālists saka – tad dara. Otra lieta – veselības aprūpes apdrošināšana. Ja apdrošināšanas paketē ir iekļauta gripas vakcīna, tad cilvēki šo iespēju izmanto, jo pretī stāv ne tikai ļoti nopietni aprēķini, ka neslimosiet un mazāk iztērēsiet ārstēšanai, bet būsiet darbā. Amerikā cilvēki nevēlas slimot, jo baidās zaudēt darbu – ja neesi darbā un kāds tevi var aizvietot, tad bez tevis varbūt var iztikt. Savukārt, piemēram, Maskavā apkārt braukā vakcinācijas mikroautobusi un vakcinēties var pat centrālajā stacijā. Tas ir gluži tāpat kā mums apkārt braukā donoru busi,» stāsta L.Vīksna.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne piebilst, ka sliktākie vakcinācijas rādītāji ir tieši Austrumeiropas valstīs, bet Rietumeiropā tie ir labāki.

Vakcinējas darbavietā
Būtu vērtīgi saprast, ka vislabākā iedarbība ir tieši kolektīvai imunitātei. «Ja cilvēki ir vakcinēti, būs pasargāti arī citi, kuri nav vakcinēti. Ja kolektīvā ir vakcinēti darbinieki, pasargāti būs arī klienti. Darba devējam izdevīgāki ir vakcinēti darbinieki, jo cilvēki, slimojot ar gripu, kavē darbu, kas rada zaudējumus. Slimo arī bērni, kas nozīmē, ka vecāki ir spiesti neapmeklēt darbu. Ir uzņēmumi, kuri vakcināciju nodrošina turpat darbavietā, paaicinot nepieciešamo speciālistu,» saka Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā profesore Dace Rezeberga akcentē, ka darba devēji arvien vairāk saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises, kas nozīmē, ka gripas vakcīna šiem cilvēkiem ir bez maksas. Viņa informē, ka gripas vakcīna šogad maksā apmēram piecus eiro. «Ja paskatāmies, cik maksā ārstēšanās ar pretvīrusu līdzekļiem, tad tas būs desmitkārtīgi dārgāk nekā vienas vakcīnas cena,» norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, vakcinācijas speciāliste Dace Zavadska. Maldīgi ir domāt, ka vakcinācija ir farmācijas biznesa lobēšana, jo vakcīna ir daudzkārt lētāka par medikamentiem, kurus lieto gripas ārstēšanai.

Riska grupa - grūtnieces
Ir vairākas iedzīvotāju grupas, kuras šo vakcīnu var saņemt ar atlaidi. Viena no šīm grupām ir grūtnieces, kuras var vakcinēties ar 50 procentu atlaidi. Diemžēl grūtnieces uzskata, ka lieki medikamenti grūtniecības laikā nav nepieciešami, kur nu vēl vakcinācija. «Tas ir pilnīgi nepareizi. Grūtniecēm vajadzētu vakcinēties, jo tieši grūtnieces ir riska grupā un var saslimt ar gripu ļoti smagā formā, kam diemžēl var būt slikts iznākums. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā no gripas radītām komplikācijām ir nomirušas piecas grūtnieces. Labā prakse būtu vakcinēt visas grūtnieces, kurām grūtniecība ir gripas sezonā. Vakcinēties var jebkurā grūtniecības laikā. Gripas vakcīna ir pietiekami droša ar ļoti zemu blakusparādību profilu. Pie tam imunitāti saņems ne vien grūtniece, bet arī pusgadu pēc dzimšanas būs aizsargāts jaundzimušais bērns,» norāda D.Rezeberga.
Jaunākus par pusgadu bērnus pret gripu nevakcinē. «Gripa maziem bērniem ir daudzkārt bīstamāka. Forma var būt smaga un iznākums – letāls. Bērna pretošanās spējas šim vīrusam ir ierobežotas – jo mazāks bērns, jo sliktāk to var izdarīt,» norāda D.Zavadska. Pasargāt bērnu no gripas var pārējo ģimenes locekļu vakcinēšanās, radot kokonam līdzīgu efektu.

Vakcinētam slimnīcā drošāk
Vēl viena cilvēku grupa, kurai vakcinācija var lieti noderēt, ir cilvēki, kuriem plānota kāda operācija vai izmeklējumi. «Labā prakse būtu, ierodoties slimnīcā, pacientam būt vakcinētam. Divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lai neienestu gripu slimnīcā, ja jau ir inficēts, bet simptomu vēl nav; otrkārt, neinficētos, jo ir skaidrs, ka slimnīcā slimu cilvēku ir vairāk. Lai neiznāk tā, ka, piemēram, slimnīcā iestājas saistībā ar gūžas operāciju, bet nomirst no gripas. Vakcinēties vajadzētu vismaz divas nedēļas pirms plānotā slimnīcas apmeklējuma. Vakcīna nevar saasināt kādas citas slimības, taču, saslimstot ar gripu, pacientam tik tiešām var aktivizēties tās hroniskās vainas, kuras ir bijušas pirms tam, bet nav izpaudušās. Ja pacientu izoperē un viņš vēl inficējas ar gripu, tad gan viņa stāvoklis ir daudz sliktāks nekā operētam vakcinētam cilvēkam,» skaidro L.Vīksna.
Ērču encefalīts – tikai pašam
Vakcinācijas skapī vakcīnas ir pret daudzām slimībām, taču kādēļ tieši gripa tiek uzskatīta par nopietnu sabiedrības veselības problēmu? «Gripa ir ārkārtīgi neprognozējama. Vīruss ir virulents jeb mainīties spējīgs, un ar to var ātri un vienkārši inficēties. Zinām no vēstures, ka šie gripas uzliesmojumi un epidēmijas ir bijušas ar ārkārtīgi smagām sekām. Pandēmijā Pirmā pasaules kara laikā mira miljoniem cilvēku. Gripa var izvērsties par postošu slimību, kas paņem cilvēku dzīvības, nezinot robežas,» skaidro A.Rūrāne.
Ja vakcīna pret gripu spēj pasargāt vakcinēto personu un cilvēkus sev apkārt, tad pavisam cita situācija ir ērču encefalīta vakcīnas gadījumā. «Ērču encefalīts no gripas vakcinācijas izpratnē atšķiras principiāli. Varbūt izklausīsies ciniski, bet, vakcinējoties pret gripu, pasargājas ne vien pats indivīds, bet arī apkārtējie, bet pret ērču encefalītu – tikai viens cilvēks. Pats izlem, vakcinēties vai ne, iet uz mežu vai ne, kļūt par invalīdu vai ne. Nomirt reti izdodas. Citiem no tā nekas, ja vien neskaita pārējos radiniekus, kuriem turpmāk jādzīvo ar invalīdu. Gripai ir cits apjoms, cita mirstība. Tā ir attieksme pret sevi un cilvēkiem sev apkārt,» skarbi atzīst L.Vīksna. ◆

Statistika
Katru gadu gripu pārslimo aptuveni 10 procenti iedzīvotāju. Lai gan lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām sekām. To pierāda arī ikgadējā SPKC veiktā gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti. 2015./2016. gada gripas sezonā monitoringā saņemta informācija par 2082 stacionētiem pacientiem gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. 2015./2016. gada gripas sezonā SPKC saņemta informācija par 70 gripas izraisītiem nāves gadījumiem.
Gripas simptomi:
◆ augsta temperatūra;
◆ auksti sviedri, drebuļi;
◆ galvassāpes;
◆ sāpes locītavās, sāpes ekstremitātēs;
◆ nogurums, nespēks;
◆ šogad raksturīgas arī kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, slikta dūša, vemšana un caureja.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vakcinēšanās pret gripu – attieksme pret sevi un citiem

Kategorijas