Mamma un dēls uz vienas skatuves

2016. gada 2. decembris 00:00

1766

Jau gadu Virešu pagasta iedzīvotājus un viesus svētku reizēs priecē vietējā teātra “Vireši” jestrās un arī pamācošās teātra izrādes. Teātris “Vireši” kļuvis par ģimenisku amatierkolektīvu, jo tajā uz skatuves tiekas vīri un sievas, bērni un vecāki, arī vecvecāki. Teātris kļuvis arī par Jogitas Kazakas un viņas dēla Ralfa kopīgu vaļasprieku. Ikdienā Jogita ir skolotāja Vidagas Sikšņu pamatskolā, bet Ralfs strādā “Jautrajā odā” Smiltenē.
Jogita un Ralfs teātrī darbojas kopš pirmās dienas un bija kopā ar tautas nama vadītāju Santu Sāri-Geržu tā tapšanas laikā. Ralfs dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā “Virši”, un tieši tur kādā mēģinājumā tautas nama vadītāja izstāstīja savu ieceri pulcināt uz skatuves tos, kuri grib un var spēlēt teātri. Pirmā kolektīva izrāde bija “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas tapa ļoti īsā laikā. Gada laikā kolektīvs iestudēja vēl četras izrādes, un visās galveno lomu spēlēja Ralfs.
“Vidagā jau kādreiz skolotājas Vijas Būdas vadībā darbojās teātris, kurā es spēlēju. Vēlāk spēlēju teātrī Grundzālē. Patika tur spēlēt, taču nejutos īsti piederīga. Tagad, kad mums ir aktīva un atraktīva saieta nama vadītāja Santa, pagastā atkal ir teātra kolektīvs. Santai patīk radīt interesantus pasākumus. Tie ir nevis tikai koncerti, bet koncerti ar pievienoto vērtību, kur iesaistīti visi pašdarbības kolektīvi un aktīvie pagasta cilvēki. Pirmajā izrādē “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” piedzīvojām lielu skatītāju sajūsmu. Tas arī bija stimuls turpināt labi iesākto,” stāsta Jogita.

Skatītāju rindas - pilnas
Nākamā bija valsts svētkiem veltītā izrāde “Sprīdītis”, kas aizkustināja skatītājus ar tās vēstījumu – katram no mums ārzemēs ir kāds radinieks, kurš devies laimi meklēt. “Nepārspīlēšu sakot, ka izrāde tapa četrās nedēļās. Tie bija trīs mēģinājumi, taču izdevās iespaidīgi. Satraukušies bijām visi, taču mums vienmēr viss ir kārtībā. Varbūt pārlieku slavējam sevi, bet mūsu nospraustā latiņa ir augsta,” stāsta Jogita.
Trakākā diena teātra pastāvēšanas laikā bija, kad kolektīvs sniedza trīs izrādes vienā dienā – Trapenē, Apē un Jaunlaicenē. “Izrādēs iesaistām visus pagasta kolektīvus, tādēļ mums ir grūti doties viesizrādēs. Vienreiz to mēģinājām, un tā bija trakākā diena teātra mūžā. Pēdējo izrādi spēlējot, jau bijām pārguruši. Dejojot pēdējo deju, likās, ka nespēkā nokritīšu. Tomēr mums pašiem tas ļoti patika. Ir forši, ka skatītāju rindas ir pilnas un viņiem patīk tas, ko mēs darām un rādām. Kad viss nospēlēts un redzi, ka visiem patīk, ir ļoti liels gandarījums. Mūsu izrādes gaida,” stāsta Ralfs.

Īsteno trakas idejas
Teātra dalībnieki visi kopā ir ļoti radoši – spēj izfantazēt un arī īsteno visneiedomājamākās idejas. Tā izrādē “Dāvana vientuļai sievietei” uz estrādes skatuves atradās automašīna “Volga”. “Santai ir ļoti labas idejas. Jau pats izrāžu gatavošanas process ir ļoti interesants, un tas ir tas, kas mums patīk šajā kolektīvā. Mēs visi esam atvērti vistrakākajām idejām. Arī paši iesaistāmies ideju ģenerēšanā,” saka Jogita.
Ralfs stingri piebilst – ja nebūtu Santas un viņu ideju, teātra nebūtu! “Ja mēs, cilvēki, būtu neatsaucīgi un neietu ārā no mājām, tad Santai būtu grūti. Sākums nebija viegls, jo Santa ir ienācēja, un mums vajadzēja laiku, lai viņu pieņemtu kā savējo. Saieta nams bez cilvēkiem nav nekas,” norāda Jogita. Viņi aicina ikvienu pagasta iedzīvotāju iesaistīties teātra pulciņā. “Nāciet, ir interesanti! Mēs jau tā pagastā esam maz, tādēļ pašiem jārada svētki,” teic Jogita.

Lepojas ar dēlu
Uz jautājumu, vai ir grūti mammai un dēlam atrasties uz vienas skatuves, abi atsmej, ka tas nekad nav traucējis, jo uz skatuves katrs spēlē pavisam citu lomu. “Ļoti lepojos ar dēla talantu! Kad man pēc izrādēm nāk klāt cilvēki un stāsta, cik ļoti viņiem paticis, kā Ralfs tēlo, jūtos gandarīta,” teic Jogita. Arī pašam Ralfam ir patīkami dzirdēt labas atsauksmes par padarīto darbu, kas viņam ne tikai labi padodas, bet arī patīk. “Man patīk atrasties uz skatuves. Man nav grūti iziet un norunāt tekstu. Nejūtos samulsis vai neērti. Esmu komunikabls un, iespējams, tādēļ arī šobrīd strādāju par bārmeni un oficiantu, jo man padodas sarunāties ar cilvēkiem. Vai es gribētu būt uz lielās skatuves? Jā! Gribētu, lai varētu vadīt pasākumus, spēlēt teātri un par to saņemt naudu,” teic Ralfs.
Runājot par teātra tālāku nākotni, Jogita un Ralfs atzīst, ka labi iesāktajam tikpat labi jāturpinās. “Gribētos, lai turamies kopā un nāktu klāt jauni aktieri. Teātris nedrīkstētu izputēt. Cilvēki gaida mūsu izrādes. Viņi mums nepiedotu, ja mēs pārtrauktu rādīt izrādes,” saka Jogita. Savukārt Ralfam gribētos, lai teātrim būtu atvēlēts lielāks finansējums, kas ļautu radīt vēl interesantākas izrādes, un teātris kļūtu vēl populārāks. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mamma un dēls uz vienas skatuves

Kategorijas