Sarežģītā aklā zarna

2016. gada 2. decembris 00:00

288

“Ja sāp vēders, jāiet pie ārsta!” lakonisku atbildi par apendicīta jeb aklās zarnas konstatēšanu laikus sniedz ķirurgs Viesturs Rozītis. Laikus iešana pie ārsta vēdersāpju gadījumā palīdzēs tikpat ātri mediķiem saprast, vai tiešām cilvēkam ir apendicīts. Lai arī medicīnā ienākušas modernās tehnoloģijas un ārsti ir zinoši par iekšķīgajām veselības problēmām, tomēr, kā atklāj ķirurgs, joprojām pilnīgi precīza jeb simtprocentīga diagnostika aklās zarnas sāpju atklāšanā nav.

Ne vienmēr apendicīts
Aklās zarnas piedēklis, ko medicīnā sauc par apendiksu, ir tievs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Viens gals apendiksa veidojumam ir slēgts jeb akls, bet otrs veido savienojumu ar resno zarnu. Medicīnas literatūrā lasāms, ka aklās zarnas piedēklis ir svarīgs imunoloģisks orgāns, kas cīnās ar vīrusu un bakteriālajām infekcijām vēdera dobumā.
“Sāpes vēderā ir nopietna lieta, un jebkurā gadījumā ir jāvēršas pie ārsta, lai uzzinātu to iemeslus. Bet ne vienmēr vajag domāt, ka sāp aklā zarna. Jo apendicīts katram var sākties ļoti dažādi – vienam var būt slikta dūša, vemšana, citam – caureja, var parādīties arī temperatūra. Sāpes visbiežāk ir visā vēderā un pāriet uz labo pusi. Cilvēki bieži nezina, kur atrodas kādi orgāni, tādēļ sāpes vēderā uzreiz saistīt ar apendicītu ir aplami,” teic ķirurgs.
Medicīnā, lai konstatētu apendicītu, izmanto speciālas tehnoloģijas, taču to precizitāte ir vidēji 95 līdz 98 procenti. Ārsti ir zinoši, taču apendicītu ne vienmēr var atklāt uzreiz arī viņi ar savām zināšanām. Aklās zarnas iekaisumu nav viegli noteikt. Simtprocentīgi pareizi – jā, tā noteikti ir aklā zarna! – vienmēr domā tie cilvēki, kuri paši sev nosaka diagnozes, norāda dakteris. “Apendicīta atklāšanas problēma pastāv medicīnā visā pasaulē, un domāju, ka arī pastāvēs, kamēr būs cilvēce. Tādēļ nav arī vienmēr jāpārmet ārstiem, ka viņi kādreiz ir kļūdījušies aklās zarnas iekaisuma atrašanā uzreiz, jo cilvēks pats par sevi ir ļoti sarežģīts mehānisms. Cilvēkam pašam par savu veselību arī jāuzņemas atbildība. Tā ka, ja ir vēdersāpes, tad labāk doties uz slimnīcu, kur ārsti noteikti veiks izmeklējumus,” aicina ārsts, atkārtoti uzsverot – to darīt jo ātrāk, jo labāk.

Operācija vai zāles?
Jautāts, vai tā ir taisnība, ka iekaisumu aklās zarnas piedēkļa nosprostojuma dēļ var izraisīt olu čaumalas vai saulespuķu sēklu čauliņas gabaliņi, ķiršu kauliņi vai košļenes, šo apgalvojumu ķirurgs noraida.
“Droši noteikta iemesla, kas ierosina apendicītu, nav. Tas jau vairāk ir saistīts ar neregulāru ēšanu, diētām, pareiza uztura neievērošanu, kūtru vēdera darbību, asinsrites traucējumiem,” iekaisuma rašanās iemeslus uzskaita mediķis. “No apendicīta izvairīties nevar. Ja tas ir konstatēts, mūsdienās to ārstēt var divējādi. Agrāk par vienīgo ārstēšanas metodi uzskatīja tikai operāciju, izņemot ārā aklās zarnas piedēkli, tagad vēl viena iespēja ir apendicītu ārstēt ar zālēm. Par otro variantu zinātnē un medicīnā joprojām strīdas. Ārstēšanu ar antibiotikām gan var piemērot tikai vieglākos iekaisuma gadījumos, un garantijas, ka ar šādu metodi iekaisums pāries, nav, tas pēc tam var arī atkārtoties,” brīdina dakteris. Ārstēšana ar zālēm notiek ārsta uzraudzībā. Esot gadījumi, kad cilvēks atnāk ar ielaistu iekaisumu – aklā zarna ir plīsusi vai sastrutojusi un skarta jau vēdera plēve. Tad operācija ir sarežģītāka, ilgāks ir atveseļošanās process un laiks, kas jāpavada slimnīcā.

Biežāk – jauniem cilvēkiem
“Kopumā ņemot, apendicīts nav mūsdienu problēma. Skatoties statistiku, pērn Latvijā neviens cilvēks nav nomiris no aklās zarnas. Vidēji gadā Latvijā tiek veiktas 130 līdz 150 operācijas uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju,” pastāsta V. Rozītis. Agrāk ielaists apendicīts – aklās zarnas piedēkļa plīsums vai nopietns sastrutojums – ticis novērots kā nāves cēlonis.
Ķirurgs stāsta, ka apendicīts visretāk tiek novērots zīdaiņiem. “Protams, ir gadījumi, kad arī viņiem tiek atklāts aklās zarnas iekaisums, taču ne tik bieži kā jauniešiem un gados jaunākiem cilvēkiem. Pārsvarā apendicīta pacienti ir pusaudži. Arī gados vecākiem un veciem cilvēkiem, bet salīdzinoši retāk, rodas aklās zarnas iekaisums,” pieredzē un zināšanās dalās dakteris. Visbiežāk infekciju aklajā zarnā novēro bērniem vecumā no trīs, četriem līdz 14 gadiem un jauniešiem, kuriem ir jau pāri 20 gadiem.
Lūgts paskaidrot, ar ko šo faktu varētu izskaidrot, V. Rozītis atbild: “Jaunu cilvēku organisms ļoti krasi reaģē uz dažādām izmaiņām – ārējiem apstākļiem, emocionāliem pārdzīvojumiem, stresu, kas ietekmē organisma darbības procesus. Vecākiem cilvēkiem organisms jau ir salīdzinoši pieredzējis.” ◆

◆ Apendicītu 1886. gadā pirmo reizi zinātniski aprakstīja amerikāņu ārsts Redžinalds Fics.
◆ Aklās zarnas piedēklis atrodas vēdera lejasdaļas labajā pusē. Iekaisuma gadījumā sāpes var izstarot gan nabas rajonā, gan kreisajā vēdera pusē.
◆ Profesors Anatolijs Danilāns: “Aklās zarnas piedēkli esam mantojuši no tāliem senčiem, kuri pārtika galvenokārt no augu valsts barības – tas palīdzēja sagremot apēsto. Atgremotājdzīvniekam, zālēdājam šis orgāns joprojām nepieciešams, cilvēkam gan ne. Tomēr nevar teikt, ka apendikss būtu pilnīgi nevajadzīgs – tādu datu medicīnā nav.”
◆ Apendikss jeb aklās zarnas piedēklis uzskatāms par vienu no imunoloģiskajiem orgāniem, kas piedalās cīņā ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā. Šā iemesla dēļ to pat mēdz dēvēt par vēdera mandeli.
◆ Bērniem pirmie akūta apendicīta simptomi atgādina saindēšanās pazīmes: paaugstinās temperatūra, sāp un uzpūšas vēders, rodas caureja vai aizcietējums, ir sausa mute. Pieaugušajiem sāpes ir pēkšņas, asas un lokalizējas labajā apakšējā vēdera daļā vai ap nabu, citkārt tās ir velkošas, izstaro pa visu vēderu un pēc 2–6 stundām mēdz pastiprināties, klepojot vai kustoties.
◆ Parasti apendicītam raksturīgs akūts aizcietējums, jo zarnas negrib vairs strādāt un uz priekšu stumt tajās esošo saturu uz priekšu.
Lai izvairītos no apendicīta un paātrinātu ēdiena pārvietošanos zarnu traktā, un uzlabotu asiņu pieplūdumu vēdera dobuma orgāniem, nevajag kautrēties pēc maltītes ar apļveida kustībām pamasēt sev vēderu pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Ne velti māmiņas tā glauda puncīti saviem mazuļiem.
◆ Vēdera sāpes tā lejasdaļā vairāk uz labo pusi var būt ne tikai rādītājs par apendicītu, bet arī, piemēram, zarnu samešanos, kuņģa čūlu, žultsakmeņu lēkmēm, sievietēm – ginekoloģiskām vainām vai kādām citām akūtām problēmām.
◆ Ķirurgs Pēteris Gerke: “Sāpošo vēderu un sāpju apvidu nedrīkst sildīt – tas veicinās un paātrinās iekaisumu. Ja ir apendicīta simptomi, pirms došanās pie ārsta nevajadzētu dzert pretsāpju zāles un vispār jebkādus medikamentus, jo citādi būs grūtāk noteikt sāpju cēloni. Nevajadzētu arī neko ēst un dzert.”
◆ Apendicīta gadījumā bērniem ķermeņa temperatūra var būt augstāka, bet sāpes vēderā – mazākas. Veciem cilvēkiem situācija mēdz būt pretēja – ne vienmēr paaugstinās temperatūra, bet sāpes ir daudz izteiktākas.
Sagatavots pēc portālu www.la.lv un www.neslimo.lv materiāliem

Janeks, 28 gadi
Aklo zarnu man izoperēja divpadsmit gadu vecumā. Pēc sporta stundas pēkšņi ļoti stipri sāka sāpēt vēders. Pēc pretsāpju zāļu iedošanas man sākās vemšana, sāpes turpinājās, cēlās temperatūra. Skolas medmāsa un skolotāji izsauca uz skolu ātro medicīnisko palīdzību, kas mani aizveda uz slimnīcu. Pēc izmeklējumiem mediķi norādīja, ka, iespējams, iekaisusi aklā zarna. Tas nozīmēja operāciju – tā bija jāveic arī drošības pēc.
Izoperēja aklās zarnas piedēkli, izrādījās, ka tiešām aklā zarna bija stipri iekaisusi. Operācija atstāja nedaudz šķērsenisku rētu labajā vēdera pusē. Cik esmu novērojis, ka cilvēki, ieraugot šādu rētu, uzreiz saprot – operēta aklā zarna.

Egita, Līvas (15 gadi) mamma
Meitai apendicītu konstatēja trīs gadu vecumā – viņa bija nesen kā sākusi iet bērnudārzā. Bērns pa naktīm negulēja, ļoti raudāja. Domājām, ka tie visi ir pārdzīvojumi, tādēļ meita tāda nemierīga. Labi bija, ka bērns tik daudz varēja pateikt, ka sāpot vēderiņš. Tā kā papildus sāpēm bija arī temperatūra, vedām uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ķirurgs operatīvi izmeklēja un teica, ka vislabāk būtu veikt operāciju, jo tā visticamāk ir aklā zarna. Pēc operācijas tas periods bija ļoti grūts, jo meitai brūce dzija, gribējās kasīt, taču sāpēt vēders vairs nesāpēja. Pēc tam kad runājām ar ģimenes ārstu, viņš atzina, ka konstatēt aklās zarnas iekaisumu kā sāpju iemeslu ir tāda kā laimes spēle – vispār to atklāt un konstatēt šo faktu laikus.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sarežģītā aklā zarna

Kategorijas