Raksts izraisa rezonansi - vērtē Alūksnes novada bāriņtiesas darbu

2016. gada 9. decembris 00:00

Kāpēc bērnu deva adopcijai, kurš ir atbildīgs par notikušo, kā šobrīd jūtas bērns - ir jautājumi, kurus mums lasītāji uzdod pēc “Alūksnes Ziņās” 25.novembrī publicētā raksta “Trauksme, kuras varēja nebūt...”. Tajā mēs stāstījām par gadījumu, kad no Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes bērnu aizveda viņa adoptētāji jeb jaunie vecāki. Diemžēl aizvešana bija trauksmaina.
Pēc raksta publicēšanas paust publiski viedokli par notikušo piekrita bērna adoptētāji, arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Bāriņtiesas darbinieku asociācija.

Lai būtu vislabākā aprūpe
Bērna adoptētāji neslēpj, ka situācijas atspoguļošana laikrakstā viņiem nebija patīkama. “Mums ir nepieņemama audžumātes sniegtā informācija par mūsu tikšanās reizēm ar bērnu. Jau pirmajā tikšanās reizē, ienākot telpā, redzējām, ka viņa bērnu cieši tur klēpī, ar naidīgu attieksmi un ledainu skatienu skatoties uz mums. Mēģinājām sākt kontaktu ar bērnu, bet audžumāte jau skarbā balsī paskaidroja, ka bērns raudās, jo viņam ir skarba adopcijas pieredze. Bērniņa viedoklis nesakrita ar audžumātes viedokli, jo bērniņš smaidīja un centās visu laiku uztvert acu kontaktu ar mums. Audžumāte uz jautājumiem atbildēja skopi, visu informāciju pārsvarā sniedza bāriņtiesa, kurai pateicoties mums pirmais pozitīvais kontakts ar bērnu izveidojās, bet pareizāk būtu, ja arī audžumāte būtu bērnu atbalstījusi un iedrošinājusi.
Ne jau audžumāte, bet bāriņtiesas darbiniece bija tā, kura centās mūsu komunikāciju ar bērnu veicināt, kopā ar mums skatīties mūsu atvesto ģimenes albumu, zīmēt, darboties ar uzlīmju grāmatiņu, skatīties lasāmo grāmatu,” norāda adoptētāji. Tieši tādēļ otrā tikšanās reize notika bērnudārzā. “Tikāmies bērnudārzā, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par bērnu, uzklausītu speciālistus, uzdotu viņiem jautājumus, lai varētu piemeklēt bērna vajadzībām atbilstošāko bērnudārzu, speciālistus, mediķus un plānotu bērna dzīvi tā, lai viņam būtu vislabākā aprūpe. Bērniņam tikšanās reizē bija pozitīvas emocijas un viņš labprāt ar mums rotaļājās,” pauž adoptētāji.

Bērns ir iejuties ģimenē
Aizskaroši viņiem ir Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītājas Ārijas Martukānes izteikumi laikrakstā. “Izteikumus par mums kā adoptētājiem uzskatām par aizskarošiem, jo šī kundze zina tikai vienu viedokli - audžumātes stāstus. Bāriņtiesa centās nomierināt bērnu, kurš, skaidri redzams, bija ietekmēts no audžuvecākiem. Galu galā, iespējams, ka bērns atreaģēja dusmas par audžumātes teikto, ka viņa bērnam uz bērnudārzu pakaļ nebrauks, to darīs jaunie vecāki, un audžumāte pat nezina pateikt, kā bērns to saprata. Un viņa vēl uzdrošinās apgalvot, ka ir darījusi visu, lai sagatavotu bērnu šim notikumam. Tas drīzāk no audžumātes puses izskatās pēc emocionālas vardarbības pret bērnu. Bāriņtiesa bija kopā ar mums, līdz bērniņš bija pilnīgi mierīgs. Iekāpjot mašīnā, bērns mūs atpazina, viņam patika sarūpētās rotaļlietas. Mēs bērnu neaizvedām pret viņa gribu. Mums ir foto, kas uzņemts pēc neilga brīža pēc aizbraukšanas, kurā bērns redzams mierīgs un smaidīgs, ir citi foto un video, kādas bija bērniņa izjūtas pirmajā vakarā mūsu ģimenē. Ar mierīgu sirdi varam teikt, ka tās bija ļoti pozitīvas,” teic adoptētāji.
Satrauktos notikuma aculieciniekus adoptētāji mierina, sakot, ka bērns ģimenē ir iejuties un jūtas labi. “Atbildību par to, kas šobrīd notiek ar bērnu, esam uzņēmušies mēs, Alūksnes novada bāriņtiesa un mūsu dzīvesvietas bāriņtiesa. Bērns ir iejuties mūsu ģimenē, ar prieku apmeklē savām vajadzībām atbilstošu bērnudārzu, logopēdu, tiek konsultēts pie labākajiem medicīnas speciālistiem, lai efektīvāk risinātu veselības problēmu, adaptācijas veicināšanai kopā ar bērnu apmeklējam psihologu. Bērnam ir laba apetīte un miegs, komunikācija ar vienaudžiem bērnudārzā un cilvēkiem, kas dzīvo mums kaimiņos. Šie fakti ir pierādāmi un kompetentām iestādēm pārbaudāmi.
Mūsu vienīgā vēlme ir nodrošināt visu labāko bērniņam – mīlestību, rūpes, atbalstu ģimenē, veselību un mierīgu dzīvi,” saka adoptētāji.

Inspekcija izvērtē notikušo
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā mums norāda, ka ir izprasīti attiecīgās lietas materiāli, pēc kuru izvērtēšanas būs iespējams plašāks redzējums par šo situāciju. “Pēc pašreiz rīcībā esošās informācijas varu teikt, ka, protams, šādas un līdzīgas situācijas ir emocionāli ļoti smagas visām tajās iesaistītajām pusēm un katrs no pieaugušajiem ir atbildīgs par to, lai bērns ienāktu jaunajā ģimenē ar pozitīvām emocijām, jo adopcija – tātad iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu ģimeni, ir patiesās bērna interesēs. Tomēr atbildību par to, kādā veidā bērns tika nodots pirmsadopcijas aprūpē, novelt tikai un vienīgi uz bāriņtiesas pleciem nebūtu godīgi. Audžuģimene bija pirmā ģimene, kurai bija tiesības izteikt viedokli par savu vēlmi un iespēju bērnu, kurš kļuvis juridiski brīvs, adoptēt, un viedoklis arī tika izteikts, respektīvi, kā nevēlēšanās šo bērnu adoptēt. Savukārt bāriņtiesai saskaņā ar normatīvo regulējumu šādos gadījumos ir pienākums informēt Labklājības ministriju, lai bērnu varētu iekļaut adoptējamo bērnu sarakstā, ko bāriņtiesa arī izdarīja,” norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.
Viņa atzīst, ka nozīmīga loma šajā procesā bija audžuģimenei. “Ne velti audžuģimenes, iegūstot statusu, iziet īpašu apmācību, kurā ir iekļautas arī tēmas par adopciju, par bērna sagatavošanu adopcijas procesam, par pašas audžuģimenes emocionālo pozīciju šajā periodā. Tas, ar ko jebkurai audžuģimenei būtu jātiek galā, ir spēja emocionāli palaist bērnu, saprast, ka adopcija patiesi ir bērna interesēs, un attiecīgi arī spēt ar bērnu par to atbilstoši viņa vecumam un briedumam sarunāties un paskaidrot. Saskaņā ar sākotnēji saņemto informāciju no bāriņtiesas, situācija bija izveidojusies tāda, ka audžumamma uzstāja uz to (kas ir fiksēts arī dokumentāli), lai bērns adoptētāju aprūpē netiktu nodots no viņas mājām, kā arī nevēlējās šajā procesā piedalīties pati, kas noteikti bērnam būtu bijis daudz pazīstamāk, mierīgāk un draudzīgāk,” ir pārliecināta V.Gluščenko. Speciālisti vērš uzmanību, ka audžuģimenei ir tiesības pārsūdzēt jebkuru bāriņtiesas lēmumu, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna tiesību un interešu aizsardzību.

Kāpēc deva adopcijai?
Jautājums, ko pēc raksta izlasīšanas mums uzdod lasītāji – kāpēc bērns vispār tika dots adopcijai, ja atradās audžuģimenē? Alūksnes novada bāriņtiesā noskaidrojām, ka ir trīs ārpusģimenes aprūpes formas – aizbildnība, audžuģimene, bērnu sociālās aprūpes institūcija (vienkāršāk runājot – bērnunams). “Ārpusģimenes aprūpei ir jābūt pēc iespējas īslaicīgākai. Dažkārt audžuģimenes vēlas mainīt vienu ārpusģimenes formu (bērna uzturēšanos audžuģimenē) pret citu, piemēram, aizbildnību, bet bērns vienalga turpina atrasties ārpusģimenes aprūpē. Bet ar adopcijas procesu bērns juridiski pilnībā iekļaujas adoptētāju ģimenē tā, it kā būtu tajā piedzimis, nomainot uzvārdu, radniecisko piederību un izrietošās mantošanas tiesības. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Adopcijas kārtība”, adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi ilgtermiņā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta pirmā daļa paredz - lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija. Uzturēšanās audžuģimenē ir uz laiku. Ja bērnam, īpaši mazam, ir iespēja tikt adoptētam, tas viennozīmīgi ir bērna interesēs. Audžuģimenes apmācības procesā ir informētas par šo procesu likumisko kārtību, savām tiesībām un pienākumiem tajā, bet dzīvē diemžēl dažkārt notiek citādi,” mums skaidro bāriņtiesa.

Vērtē bāriņtiesas darbu
Saistībā ar notikušo situāciju šobrīd tiek vērtēta Alūksnes novada bāriņtiesas darbība. Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere laikrakstam atzīst, ka bāriņtiesa ir rīkojusies savas kompetences robežās, nodrošinot bērna vislabākās intereses ilgtermiņā. “Bāriņtiesa šajā konkrētajā gadījumā ir darījusi visu iespējamo, lai bērnam turpmākajā dzīvē būtu stabila ģimene, kura spētu nodrošināt visas bērna vajadzības, tajā skaitā īpašu aprūpi un gādību bērnam invalīdam. Lai arī ir bijis garš šis ceļš līdz adoptētājiem, kuri ir izteikuši vēlmi būt par mīlošiem vecākiem bērnam ar veselības traucējumiem, nav šaubu, ka tieši šis apstāklis pie rūpīga Alūksnes novada bāriņtiesas darba ir devis vislabāko rezultātu, nenoliedzot, ka ir radījis neizpratni iedzīvotāju vidū par stresa pilno situāciju bērna nodošanas procesā no audžuģimenes adoptētājiem,” norāda B.Meldere. Bāriņtiesu darbinieku asociācija pilnībā norobežojas no profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītājas Ārijas Martukānes paustā viedokļa, ka bērna interesēs būtu palikt audžuģimenē, un paustajiem izteikumiem par bāriņtiesas vardarbīgo rīcību. “Ir izdarīti vienpusīgi secinājumi un maldināta sabiedrība. Mūsuprāt, būtu vēršama daudz lielāka uzmanība audžuģimeņu apmācībai, misijai un mērķiem, sagatavojot ikvienu bērnu adopcijai - stabilas ģimenes iegūšanai,” skaidro B.Meldere.

Pārkāpumus nesaskata
Bāriņtiesas darbu tieši uzraugošā institūcija - Alūksnes novada pašvaldība - bāriņtiesas darbībā nesaskata pārkāpumus. “Daudzi novada iedzīvotāji novērtē un ir teikuši atzinīgus vārdus par Alūksnes novada bāriņtiesas sniegto palīdzību. Pēdējo gadu laikā Alūksnes novada bāriņtiesas kolektīvs ir izveidojies par saliedētu un profesionālu komandu, kas priekšsēdētājas Ingas Ozoliņas vadībā savus pienākumus veic godprātīgi un atbildīgi. Iestādes darbinieku pieņemtie lēmumi vienmēr ir apliecinājuši darbinieku kompetenci un rūpes par bērnu un viņa labklājību. Par iestādes darbības novērtējumu ir uzskatāms arī Labklājības ministrijas apbalvojums - valsts sekretāra Atzinības raksts, kas I.Ozoliņai pasniegts par ilggadēju, pašaizliedzīgu un nesavtīgu darbu bāriņtiesā. Arī Alūksnes novada pašvaldība, novērtējot ieguldījumu, bāriņtiesas priekšsēdētājai I.Ozoliņai 2016.gadā ir piešķīrusi apbalvojumu “Gada balva “Zelta bite””, kas tiek pasniegts pašvaldības darbiniekiem,” saka Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova.
“Alūksnes Ziņām” ir informācija, ka I.Ozoliņai kopš 25.novembra ir darbnespējas lapa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Raksts izraisa rezonansi - vērtē Alūksnes novada bāriņtiesas darbu

Kategorijas