Nāc, sakārtosim mantas!

2016. gada 9. decembris 00:00

135

No lielās Visuma kārtības, domu, uzskatu un iekšējās pasaules struktūras līdz sakārtotai apkārtējai videi, mājai un bērnistabai. Tik plašs ir kārtības jēdziens, kas ieskanas no jauna ar ikvienu jaunu ģimeni un bērnu. Diemžēl kārtības izpratne, kas katram cilvēkam un pārim ir sava, nav ne akmenī iecirsta, ne šūpulī ielikta, bet pacietīgi un pamazām ieaudzināma. Tomēr tā arī nav neiespējamā misija un sniega tīrīšana putenī, iedrošina pirmsskolas izglītības psiholoģe Aiga Jankevica.

Spēja pieņemt otra izpratni
«Kārtības izpratne ir ļoti individuāla. Kādam ir ļoti būtiski nolikt visas krūzītes ar osiņām uz vienu pusi, bet citam krūzes var būt pa visu māju. Jautājums, kā tie, kas uzturas vienā vidē, par to vienojas,» ilustrē psiholoģe.
Viņa min, ka viena no spilgtākajām kārtības izpratņu sadursmēm notiek, izveidojot pāra attiecības, kurās katrs ieradies ar savas bērnības ģimenes ieradumu un uzskatu bagāžu. Te svarīgas kompromisu un pieslīpēšanās prasmes. Tomēr bieži tas nevedas gludi, jo katrs turas pie saviem principiem un nemitīgi pārmet otram, kā viņš atkal nepareizi nolicis krūzīti!
Tāpat jāņem vērā dzimumatšķirības. «Vīriešiem vairāk raksturīga fokusētā redze – par ko domāju, to arī redzu! Viņam tajā brīdī nav svarīgi, kāda papīru kaudze ir uz darbagalda un cik ilgi uz tā stāv kafijas krūze ar piekaltušiem biezumiem. Savukārt sievietes palaiž riņķī acis, un viedoklis par visu gatavs! Viņas pamana detaļas, un tas arī ietekmē kārtības izpratni,» skaidro Aiga, tomēr piekrītot uzskatam, ka cilvēka apkārtējās dzīves kārtība liecina par viņa iekšējo sakārtotību.

Katrai lietai sava vieta
Lai gan, ienākot mazulim ģimenē, viņš pieprasa savu režīmu un dienas kārtību, bērniņš drīz vien sastapsies ar vecāku apzināto vai neapzināto «kārtības rāmi». Īpaši, kad sāks celties kājās, spēlēties ar rotaļlietām, tās jaukt un mētāt. Tieši šis ir īstais brīdis, kad sākt kārtības mācības skolu.
«Lai pēc tam, kad mazais aizgājis gulēt, vēl divas stundas nevajadzētu šķirot un kārtot samētāto mantu kaudzi, bērniem un vecākiem draudzīgākais princips ir – katrai lietai sava vieta! Turklāt pieaugušajam ir jāaicina uz šo kārtošanu – kad esi paspēlējies ar klučiem, nāc, noliksim vietā! – un nemitīgi jābūt līdzās. Bērns pats vietā nenoliks. Viņš arī nesaprot, ko nozīmē vispārināts aicinājums, piemēram, iet sakārtot mantas. Vai zīmuļi arī ir mantas?» bērna uztverē ļauj ieskatīties psiholoģe.
Respektēt bērna vecuma īpatnības būs nozīmīgi visā kārtības audzināšanas procesā. Arī kad pusaudzis gribēs savā istabā pielīmēt pie sienas plakātu, labi zinot, ka pēc laika viņam apniks un tad, ņemot nost, iespējams, tiks norautas arī tapetes.

Attiecību veidošanas māksla
Taču vēl svarīgāk kārtības izpratnes veidošanā ir izvirzīt skaidrus noteikumus un nemainīt prasības. «Cilvēka personības kodols veidojas pirmsskolas vecumā. Ļaujot līdz pieciem gadiem bērnam attīstīties, kā viņš vēlas – bez robežām un prasībām –, piecarpus gados būs par vēlu pēkšņi mācīt kārtību. Taču arī desmitgadniekam un pusaudzim vēl būs jāatgādina, ka izdzertā krūzīte jāaiznes līdz izlietnei, netīrajām drēbēm vieta veļaskastē, bet tīrās salocītas jāieliek skapī,» pārliecināta A.Jankevica, piebilstot, ka tā, protams, ir attiecību veidošanas māksla. Policista attieksme un komandēšana radīs tikai atklātu vai slēptu, bet pretestību. Savukārt vēlamo rezultātu nesīs prasme sarunāt – izlasi draudzenes īsziņu, bet tad neaizmirsti netīro krūzīti!

Tava istaba – dari, ko gribi!
Skaidrāki kārtības noteikumi ģimenē parasti ir, ja bērns darbojas dzīvojamā istabā, kas vienlaikus ir atpūtas un ēdamtelpa. Taču daudziem ir sava jeb bērnistaba, kuru arī nevajadzētu palaist savā vaļā.
«Protams, bērnam tajā ir jāļauj brīvība, bet neder arī attieksme: «Tava istaba, dari, ko gribi! Pats slauki putekļus, tīri un maini gultas veļu!» Tas ir par traku ne tikai sākumskolas vecuma bērnam, bet arī pusaudzim,» teic Aiga, paužot pārliecību, ka vecākiem, iepriekš brīdinot, bērnistabā tomēr vajadzētu ienākt biežāk nekā reizi nedēļā. Turklāt svarīgs ir novērtējums, kas izdevies un patīk, ne tikai norādījumi, kas atkal jāpaceļ, jāsakārto un jānotīra. Tāpat būtiski atcerēties – ja kārtības prasības bijušas objektīvas un konsekventas, atvasīte tās pārmantos un turpinās arī savā dzīves ceļā. ◆

Pieredze
Neesam ilgstoša haosa piekritēji

Ansis Bogustovs, četru bērnu tēvs, žurnālists

Māju kārtojam visu laiku, tomēr vienīgais brīdis, kad tā patiešām kārtībā, ir, kamēr bērni guļ. Haoss ir lieliska darba procesa sastāvdaļa, taču, tiklīdz tas ir pabeigts, pāri palikušo haosu droši var saukt par nekārtību. Mūsu ģimenē labais piemērs ir ēdamgalds, jo to pēc maltītes vienmēr uzreiz notīrām. Tāpat ir skaidri atrunāti pienākumi – patlaban ir dežurantu sistēma. Kalendārā ir saplānots, kurā dienā kurš bērns palīdz vecākiem. Ģimenē esam vienojušies, ka nedz koptelpās, nedz savās istabās mantas uz grīdas nemētājas. Regulāri uzturam kārtībā rakstāmgaldu, jo ar sievu neesam ilgstoša haosa piekritēji – domu skaidrībai nepieciešama brīva un organizēta telpa. Tomēr saprāta robežās cenšamies respektēt bērnu atšķirīgo kārtības izjūtu.

Ieteikumi vecākiem
• Palīdzi uzsākt kādu konkrētu darbu. Piemēram, laistīt puķes, noslaucīt putekļus, saklāt gultu.
• Organizē darbu! Rādi bērnam, ka vispirms jāpaveic viens darbs, tad var ķerties pie nākamā.
• Ievies rituālu – pirms gulētiešanas sakārtojiet mantas, nolieciet gulēt visas lelles un mašīnas.
• Maini ieradumus, sistēmu, ja pastāvīgi neizdodas ieviest kārtību. Piemēram, sašķiro mantas pa kastēm, nevis turi visu vienā. Radi spēles elementus!
• Izrunā emocijas! Uzklausi, kā bērns jūtas un pārrunā, kādas izjūtas rodas pēc istabas sakārtošanas.

Nekārtība mājās

Zane Avotiņa, Mazo ekspertu skolas
un centra «Skalbes» psiholoģe

PAR
Nekārtībai ikdienā ir sava pietiekami nozīmīga loma – bērniem patīk spēlēties ar vairākām rotaļlietām vienlaicīgi, iesaistīt tās lomu spēlēs vai izbērt pilnīgi visus klucīšus uz grīdas. Tas palīdz attīstīt radošumu, meklēt dažādus risinājumus un veicina domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Nav piemērotāka laika, kad radīt haosu un nekārtību kā bērnībā. Tāpat paturi prātā, ka bērniem mēdz būt pavisam cita izpratne par kārtību. Tādēļ laiku pa laikam pieļauj atkāpes no savām normām viņa istabā – tā bērnam radīsies iespaids, ka pats kontrolē savu istabu un spēļu laukumu. Lai neveidotos pārpratumi, skaidri definē, kas tev šķiet pieņemami, un reizē neierobežo bērnu.

PRET
Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības. Izmētātas mantas – radīt satraukumu un grūtības koncentrēties. Haoss var radīt papildu stresa situācijas gan ģimenei, gan ciemiņiem. Savukārt apzināta mantu plēšana un izmētāšana liecināt par slēptu agresivitāti vai uzmanības trūkumu. Jāņem gan vērā, ka arī pārmērīga tīrība pēcāk var radīt problēmas. Piemēram, augstu trauksmes līmeni, neizreaģētas emocijas un uzmācīgus traucējumus, kurus nereti nākas risināt ar psihologa palīdzību. Bērnam neveselīga un neizprotama ir fanātiska, pārspīlēta attieksme pret kārtību.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nāc, sakārtosim mantas!

Kategorijas