Vai Alūksnē būs iespēja mācīties citādāk?

2016. gada 9. decembris 00:00

166

Šonedēļ Alūksnē viesojās Anita Mitriķe un Raimonds Celms no Rīgas, kuri Alūksnes novadā vēlas izveidot alternatīvo izglītības iestādi. Viņi savu ideju prezentēja Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītājai Guntai Kupčai, kura atzina - jau tagad pie viņas ir vērsušies vecāki, jautājot par alternatīvo skolu pieejamību Alūksnes novadā.

Grib prom no haotiskās Rīgas
Alūksnes novadā šādas skolas šobrīd nav - Anita un Raimonds vēlas tādu izveidot. Viņi nāk no Rīgas, taču drīzumā vēlas uzsākt dzīvi Alūksnē. “Nolēmām, ka vēlamies dzīvot ārpus Rīgas, un tā nu lūkojāmies uz Vidzemes pusi, līdz nonācām līdz Alūksnei. Mūs abus jau kādu laiku interesē pedagoģija, līdz ar to arī jau kādu laiku mums ir sapnis par savas skolas izveidošanu,” stāsta Anita.
Viņai un Raimondam Rīgā ir savs bizness – akustisko (skaņu izolējošo) paneļu veidošana, Raimonds nodarbojas arī ar metālapstrādi un kokapstrādi. Tā kā dzīve Rīgā ir diezgan haotiska un nav piemērota bērniem, Raimonds ar Anitu nolēmuši domāt par nākotni gan sev, gan saviem bērniem kādā attālākā vietā no Rīgas, kur varētu just tuvumu dabai. Lai arī nevienam no viņiem šeit nav ne radinieku, ne draugu, tieši Alūksne ir piesaistījusi viņu interesi. Raimonds vēlētos izveidot Alūksnē arī darbnīcu un sniegt iespēju strādāt citiem. Dzīvojot Rīgā, viņš un Anita atskārtuši, cik svarīga ir neformālā izglītība un kādi trūkumi ir šobrīd pastāvošajai izglītības sistēmai. “Mēs redzam un saprotam, ka mūsdienu izglītības sistēma ir novecojusi,” secina Anita.

Atvērti ikvienai kultūrai
Alternatīvās skolas ideja nebūt nav jaunums - daudzās pasaules vietās jau ir pieņemti dažādi alternatīvās izglītības modeļi. Jāuzsver, ka Anitas un Raimonda ideja nav izveidot Valdorfa skolu, bet gan veidot cita veida alternatīvo izglītības iestādi. “Pašreiz vēl plānojam, kādu tieši - pirmsskolas izglītības iestādi vai arī tādu, kura paredzēta citai vecuma grupai. Ja šobrīd alternatīvās izglītības iestādes ir balstītas uz latvisko dzīvesziņu, tad mēs vēlētos no tā izvairīties, būt atvērti ikvienai kultūrai un parādīt bērniem, ka pasaulē ir dažādi cilvēki, dažādas kultūras. Tā ir tā lielākā atšķirība no šābrīža alternatīvajām skolām,” tikšanās laikā pastāstīja Anita.
Viņa arī uzsvēra, ka svarīgi šādā skolā būtu mācīt plašāku pasaules skatījumu, kas nozīmētu apgūt priekšmetus ar holistisku pieeju. “Piemēram, svarīgi būtu mācīt, kas katrā gadsimtā notika vairākās nozarēs. Piemēram, kādi 15.gadsimtā atklājumi bija matemātikā, vēsturē, fizikā, ķīmijā, mākslā un mūzikā. Šādi bērniem rastos plašāks ieskats un viņi iemācītos domāt kritiskāk,” teic Anita. Tam piekrīt arī Raimonds un uzsver, ka bērniem ir jādod iespēja skatīties plašāk, tādēļ būtu svarīgi aicināt arī ārzemju lektorus, mācīt bērniem organizatoriskās spējas. Piemēram, ja bērni vēlētos, lai skolā viesojas kāds konkrēts cilvēks, viņiem būtu jāuzraksta šai personai e-pasts, kā arī jāsazinās citādā veidā. Kā jau daudzās alternatīvajās skolās ierasts, arī šajā iestādē būtu pieejama meditācijas un jogas prakse.

Skatās uz likvidēto skolu ēkām
Anitas un Raimonda vēlme ir izveidot šādu izglītības iestādi kādā ēkā, kurā Alūksnes novadā ir likvidēta skola, jo viņi abi vēlas atdzīvināt ēku, kurai nu vairs nav pielietojuma. G.Kupča tikšanās laikā uzsvēra, ka šī ir apsveicama ideja, jo ir vecāki, kuri jau izteikuši vēlmi savus bērnus izglītot alternatīvajās skolās. Ja šāda skola taptu Alūksnes novadā, tas būtu atbalsts gan šiem vecākiem, gan arī iespēja nākotnē piesaistīt šai iestādei citus vecākus. “Mēs zinām, ka daži no mūsu draugiem Rīgā arī vēlas pārcelties uz Alūksni un palīdzēt šādas izglītības iestādes tapšanā,” teic Anita.
Lai izlemtu, kurā ēkā šādu iestādi varētu atvērt, alternatīvās skolas iniciatori drīzumā atkal tiksies ar G.Kupču, kā arī aplūkos dažādus variantus. “Galvenais - esam saņēmuši atbalstu un zinām, ka šāda skola arī šeit ir nepieciešama,” atzīst Raimonds. Viņš un Anita aicina ikvienu interesentu atsaukties un veidot arī atbalsta grupu šai idejai. ◆

Ir dažādi alternatīvās izglītības virzieni, daži no tiem:

Valdorfa skolas – var sākt apmeklēt, kad bērns ir gandrīz septiņu gadu vecumā. Pamatskolā mācību priekšmeti galvenokārt balstās uz daudznozaru mākslas mācību programmu, kas ietver vizuālo mākslu, teātri, mūziku un amatniecību. Tiek apgūtas arī divas svešvalodas. Pamatmācību priekšmeti (ķīmija, fizika, matemātika) ir obligāti. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai rastos vēlme mācīties, ir raisīt interesi ne tikai par katru konkrēto mācību priekšmetu, bet par pasauli un tās norisēm kopumā. Viena no atšķirībām, valdorfa skolu salīdzinot ar klasiskajām skolām, ir galvenā stunda, ar kuru sākas katra diena. Katru rītu, apmēram mēnesi, galvenās stundas ietvaros tiek apgūts viens mācību priekšmets. Šajā laikā skolēni paspēj gan iedziļināties mācību vielas saturā, gan patstāvīgi pētīt un izstrādāt dažādus projektus.
Montesori skolas - Montesori pedagoģija ir virziens, kurā uzmanība tiek vērsta uz bērnu un kurā tiek ņemtas vērā bērna vajadzības. Montesori pedagoģija tiek pielietota bērnudārzos un skolās gandrīz visās pasaules valstīs. Jau daudzus gadu desmitus tā tiek pielietota arī kā efektīva metode bērnu audzināšanā. Montesori pedagoģijas pamatprincipi ir uztvert bērnu kā personību un pilnvērtīgu cilvēku, kā arī palīdzēt attīstīties bērna vajadzībām. Bērniem tiek dota telpa brīvai izvēlei, skolotāji palīdz bērnam patstāvīgi domāt.
Tautskolas - tautskola ir neformāla mācību iestāde, kas pulcē visdažādāko vecumu un tautību studentus. Tās galvenie mērķi ir sniegt studentiem iespēju nelielā laika posmā pilnveidot, izzināt un attīstīt sevi. Tautskolās nav kontroldarbu un eksāmenu, jo tiek uzskatīts, ka labākie mācību rezultāti var tikt sasniegti tad, kad skolēns jūtas brīvi.
Avots: www.tavaskola.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai Alūksnē būs iespēja mācīties citādāk?

Kategorijas