Tūristus piesaistīs interaktīvi

2016. gada 9. decembris 00:00

602

Meža jeb dabas mājiņas bez ērtībām, ainaviska un interaktīva vide, miers un klusums – šādus “burkānus” Alūksnes novada pašvaldība grasās piedāvāt tūristiem, lai attīstītu un popularizētu aizsargājamo ainavu apvidu (AAA) “Veclaicene”. Šāda piedāvājuma šobrīd nav tuvākajā apkārtnē.

Par projekta “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās* slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai” ieceri Alūksnes novada domē diskutēja gan novembrī, gan šonedēļ. Projekts pašvaldībā ir jau gandrīz gatavs – tas jāiesniedz līdz janvārim. Sadarbības partneris ir arī Apes novada pašvaldība, ar kuru noslēgs sadarbības līgumu. Alūksnes novads cer projektam piesaistīt 500 000 eiro no Eiropas fondiem, gūstot maksimāli iespējamo. Ja projekts gūs atbalstu, tas ļaus ne tikai Alūksnes novadā, bet arī tuvākajā apkārtnē radīt ko inovatīvu. Projekts ir apjomīgs un prasīs arī pašvaldības līdzfinansējumu, tādēļ deputātu viedokļi ir dažādi, tomēr vairākums ieceri atbalsta.

Piecas meža mājas un ne tikai
Projekta būtība ir AAA “Veclaicene” teritorijā radīt plašu maršrutu, kas ainaviskajā vidē savieno nozīmīgus apskates objektus un vietējos mājražotājus, kuriem paredzēta būtiska loma projekta īstenošanā, sniedzot savus pakalpojumus, piemēram, naktsmītnes, ēdināšanu, tirgojot savu produkciju. Tiesa, šo mājražotāju nav daudz, bet ir. Teritorijā izvietos vairākus informācijas punktus – Apē, pie Vidzemes šosejas, Romeškalna skolas ēkā un Kornetos, kas būs aprīkoti ar “Wi-Fi” bezvadu internetu. Teritorijā izvietos informatīvas norādes. Radīs arī jaunus apskates objektus – piemēram, tādu pašu skatu torni kā Kornetos uzbūvēs arī Dēliņkalnā, no kura paveras ļoti gleznaina ainava. Kornetu centrā, pretim Veclaicenes pagasta pārvaldes ēkai, veidos kemperu laukumu ar pieslēgumu elektrībai, ūdenim un kanalizācijai.
Jaunums būs arī piecas meža mājas, kuras izvietos pa visu teritoriju. Piemēram, pie Vaidavas ezera un Raipala ezera meža mājiņas uzstādīs “Latvijas valsts mežu” teritorijā. Mazajos namiņos tūristiem būs iespēja nakšņot. “Tajos nebūs nekāda servisa – tikai jumts virs galvas. Bez elektrības pieslēguma, tikai vieta, kur izritināt savu guļammaisu, primitīva, ar sauso tualeti. Tie būs slēdzami, kurus atvērs, ievadot kodu. Meža mājiņas varēs iznomāt par nelielu samaksu. No šīs summas varēs gūt līdzekļus to apsaimniekošanai. Būs vismaz viens darbinieks, kas būs atbildīgs par visas teritorijas uzturēšanu, regulāri to apskatīs. Tāpat arī ceram, ka nākotnē ieņēmumi būs no skatu torņiem – Kornetu un Dēliņkalna,” klāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.

Atslēgvārds – interaktīva vide
Šonedēļ tautsaimniecības komitejā deputāti diskutēja par projekta izmaksām, savukārt par projekta tehniskajiem risinājumiem un meža māju lietošanu stāstīja SIA “Tomega” tirdzniecības direktors Lauris Voselis. Aptuvenās izmaksas ir 619 000 eiro, bet digitālajam aprīkojumam vajag vēl 169 000 eiro.
Lai sistēma darbotos, teritorijā vajag interaktīvu vidi, kas būs atslēga uz visu pārējo. “Būs digitāls skārienjutīgs stends, kurā būs interaktīva karte. Tajā varēs redzēt arī meža māju izvietojumu, cenu un iegādāties biļeti jeb kodu mājiņas apmeklējumam. Lai iegādātos biļetes, vajadzēs arī termināli, kas apkalpos banku kartes – doma ir par bezkontakta karšu termināli, kas Latvijā kļūst arvien populārāks. Uz tās pašas biļetes varētu arī izdrukāt, piemēram, makšķerēšanas atļauju, kas tūristam būtu ļoti ērti. Uz biļetes būs kods namiņa durvju atvēršanai – nokļūstot pie meža mājiņas, būs jāievada kods, lai atvērtu durvis. Durvis tiks veidotas nevis uz elektromagnēta, bet sprūda sistēmas, lai samazinātu energoresursu patēriņu, jo namiņos elektrības pieslēguma nebūs, izmantos saules bateriju saražoto enerģiju. Tiesa, ja ilgāk nekā divas dienas būs apmācies laiks, radīsies problēmas ar saules baterijām – pietrūks enerģijas, un būs jāmaina baterijas. Signālu par to, ka kādā no namiņiem ir zems bateriju uzlādes līmenis, varēs saņemt attālināti. Ja nepietiks jaudas, sprūds nenostrādās un durvis atvērt nevarēs,” stāsta L.Voselis. Galvenā datu pārraides sistēma tiks izvietota uz Alūksnes novada pašvaldības ēkas Alūksnē - uz jau esošās sistēmas bāzes, lai neradītu papildu izmaksas. Sistēma, kas apkalpo maksājumus, būs jāsertificē Valsts ieņēmumu dienestā. AAA “Veclaicene” veiks videouzraudzību. Taps arī mobilā aplikācija.
“Kopumā šis projekts sākumā prasīs lielus ieguldījumus, bet ilgtermiņā izmaksas vairs nebūs tik lielas un būs pienesums. Katrs projekts ir unikāls – arī šis. Tikai skopais maksā visu laiku,” pauda L.Voselis. Viņš rosināja veidot apmaksātu rezervāciju sistēmu namiņu izmantošanai, ko ikviens tūrists varētu izmantot attālināti.

Patiks ekstrēmu izjūtu
cienītājiem
Skatot šo jautājumu novembra tautsaimniecības komitejās, deputātiem bija dažādi viedokļi. Laimonis Sīpols bija nobažījies, kas šo visu infrastruktūru un interaktīvo sistēmu pēc tam uzturēs. “Es piekrītu, ka ir jārada labas lietas kā šajā gadījumā, tikai jārēķina, cik tas vēlāk maksās,” uzskata L.Sīpols. Modris Lazdekalns pauda – ja nevar atļauties mājiņas labiekārtot, tad varbūt pietiek ar telšu laukumu, bet tie, kuri vēlas labiekārtotas naktsmītnes, lai izmanto vietējo iedzīvotāju piedāvājumu. Viņš rosināja ieklausīties L.Sīpola jautājumos.
Andis Zariņš uzskata, ka tieši šādas meža mājiņas būtu ar savu burvību, jo atrastos “kaut kur”, turklāt ainaviskā vidē. “Ekstrēmu izjūtu cienītāju nav maz, tas viņiem varētu patikt, un Alūksnes novads varētu ar kaut ko izcelties. Projekts ir ambiciozs, bet uz tādiem jāiet. Jau tagad Veclaicenē ir daudz cilvēku, kas veic gan kājāmgājēju maršrutus, gan velomaršrutus – tur plūst labi situēti cilvēki. Uzturēšanas izdevumi ir jebkam,” sacīja A.Zariņš. Ainars Melders domā, ka meža mājas būtu jānodod apsaimniekot privātai personai. “Lai nav kā ar SIA “Alūksnes nami”, kas sniedz arī naktsmītņu pakalpojumus un noņem klientus naktsmītņu uzņēmumiem,” sacīja A.Melders.
Dz.Adlers atzina, ka mērķis ir projektu īstenot līdz Latvijas simtgadei. “Ļoti ceram, ka šis projekts nesīs augļus un piesaistīs Alūksnes novadam tūristus. Tūrisms ir Alūksnes novada perspektīva. Ir dzirdēts sakām, ka šis mūsu Veclaicenes projekts ir tik inovatīvs, kādus parasti īsteno kaimiņi igauņi,” pauda Dz.Adlers.

Vai padomāts par vietējiem?
Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine atzina, ka veclaiceniešiem ir interese par šo projektu, jo tas piedāvā kaut ko inovatīvu, tomēr ar iedzīvotājiem vēl notiekot diskusijas par projekta aktivitātēm.
Vidzemes augstskolas tūrisma pasniedzējai Ivetai Druvai-Druvaskalnei AAA “Veclaicene” pieder īpašums. Viņa uzskata, ka projektā ir vairākas nepilnības. “Nesen apstiprināja AAA “Veclaicene” dabas aizsardzības plānu - jau tajā nav skaidri attēlots, ko AAA nākotnē veidos tūrismā, bet šis plāns ņemts par pamatu jaunajam projektam, kurā izmantos dabas resursus. Šobrīd ir projekts, kurā kaut ko iebaksta vienā teritorijā. Plāna tapšanas gaitā Alūksnes novada pašvaldībā iesniedzu savus priekšlikumus par tūrismu, kas daļēji ņemti vērā. Jā, projektā ir arī gudras un dziļas domas, tomēr pietrūkst ilgtermiņa domāšanas. Projekta nosaukumā ietverts termins par antropogēnās slodzes mazināšanu, bet līdz ar projekta aktivitātēm cilvēku plūsma šajā teritorijā tieši tiks palielināta,” pārdomās dalās I.Druva-Druvaskalne.
Viņa arī vērš uzmanību, ka visu kartēto teritoriju nenoklāj kājāmgājēju un velosipēdistu maršrutu tīkls, jo, piemēram, Māriņkalna apkārtnē nav nevienas takas. “Vislielākās iebildes man ir par dabas jeb meža mājām. Ir iziets uz vienkāršāko. Ir atrastas vietas, kur mājas izvietot, bet tās izmaksās ļoti dārgi - 48 000 eiro viena māja! Piemēram, arī igauņiem ir līdzīgas mājas, bet tās ir daudz pieticīgākas, pēc iespējas dziļāk mežā, kur blakus nav citu piedāvājumu. Savukārt Gaujas Nacionālajā parkā ir tikai nojumītes un blakus ugunskura vieta. Veclaicenē trīs mājas tiks uzceltas trīs kilometru attālumā – tuvu cita citai,” saka I.Druva-Druvaskalne. Viņa pauž arī bažas: ja kāds iedzīvotājs gribēs piedāvāt, piemēram, telšu vietas vai kaut ko velotūristiem, viņiem šis bizness būs apdraudēts, jo pašvaldība jau nodarbosies ar biznesu, kas tai nav jādara. “Jā, forši, ka attīstās, bet vai ir padomāts par vietējiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem?” viņa retoriski jautā. ◆
Antropogēnā slodze - tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.). Pārmērīga antropogēnā slodze var novest pie teritorijas dabisko īpašību zaudēšanas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tūristus piesaistīs interaktīvi

Kategorijas