Raksts izraisa rezonansi - vērtē Alūksnes novada bāriņtiesas darbu
Kāpēc bērnu deva adopcijai, kurš ir atbildīgs par notikušo, kā šobrīd
jūtas bērns - ir jautājumi, kurus mums lasītāji uzdod pēc “Alūksnes
Ziņās” 25.novembrī publicētā raksta “Trauksme, kuras varēja nebūt...”.
Tajā mēs stāstījām par gadījumu, kad no Alūksnes pirmsskolas izglītības
iestādes bērnu aizveda viņa adoptētāji jeb jaunie vecāki. Diemžēl
aizvešana bija trauksmaina.
Pēc raksta publicēšanas paust publiski
viedokli par notikušo piekrita bērna adoptētāji, arī Valsts Bērnu
tiesību aizsardzības inspekcija un Bāriņtiesas darbinieku asociācija.
Lai būtu vislabākā aprūpe
Bērna
adoptētāji neslēpj, ka situācijas atspoguļošana laikrakstā viņiem
nebija patīkama. “Mums ir nepieņemama audžumātes sniegtā informācija par
mūsu tikšanās reizēm ar bērnu. Jau pirmajā tikšanās reizē, ienākot
telpā, redzējām, ka viņa bērnu cieši tur klēpī, ar naidīgu attieksmi un
ledainu skatienu skatoties uz mums. Mēģinājām sākt kontaktu ar bērnu,
bet audžumāte jau skarbā balsī paskaidroja, ka bērns raudās, jo viņam ir
skarba adopcijas pieredze. Bērniņa viedoklis nesakrita ar audžumātes
viedokli, jo bērniņš smaidīja un centās visu laiku uztvert acu kontaktu
ar mums. Audžumāte uz jautājumiem atbildēja skopi, visu informāciju
pārsvarā sniedza bāriņtiesa, kurai pateicoties mums pirmais pozitīvais
kontakts ar bērnu izveidojās, bet pareizāk būtu, ja arī audžumāte būtu
bērnu atbalstījusi un iedrošinājusi.
Ne jau audžumāte, bet
bāriņtiesas darbiniece bija tā, kura centās mūsu komunikāciju ar bērnu
veicināt, kopā ar mums skatīties mūsu atvesto ģimenes albumu, zīmēt,
darboties ar uzlīmju grāmatiņu, skatīties lasāmo grāmatu,” norāda
adoptētāji. Tieši tādēļ otrā tikšanās reize notika bērnudārzā. “Tikāmies
bērnudārzā, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par bērnu,
uzklausītu speciālistus, uzdotu viņiem jautājumus, lai varētu piemeklēt
bērna vajadzībām atbilstošāko bērnudārzu, speciālistus, mediķus un
plānotu bērna dzīvi tā, lai viņam būtu vislabākā aprūpe. Bērniņam
tikšanās reizē bija pozitīvas emocijas un viņš labprāt ar mums
rotaļājās,” pauž adoptētāji.
Bērns ir iejuties ģimenē
Aizskaroši
viņiem ir Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītājas Ārijas
Martukānes izteikumi laikrakstā. “Izteikumus par mums kā adoptētājiem
uzskatām par aizskarošiem, jo šī kundze zina tikai vienu viedokli -
audžumātes stāstus. Bāriņtiesa centās nomierināt bērnu, kurš, skaidri
redzams, bija ietekmēts no audžuvecākiem. Galu galā, iespējams, ka bērns
atreaģēja dusmas par audžumātes teikto, ka viņa bērnam uz bērnudārzu
pakaļ nebrauks, to darīs jaunie vecāki, un audžumāte pat nezina pateikt,
kā bērns to saprata. Un viņa vēl uzdrošinās apgalvot, ka ir darījusi
visu, lai sagatavotu bērnu šim notikumam. Tas drīzāk no audžumātes puses
izskatās pēc emocionālas vardarbības pret bērnu. Bāriņtiesa bija kopā
ar mums, līdz bērniņš bija pilnīgi mierīgs. Iekāpjot mašīnā, bērns mūs
atpazina, viņam patika sarūpētās rotaļlietas. Mēs bērnu neaizvedām pret
viņa gribu. Mums ir foto, kas uzņemts pēc neilga brīža pēc
aizbraukšanas, kurā bērns redzams mierīgs un smaidīgs, ir citi foto un
video, kādas bija bērniņa izjūtas pirmajā vakarā mūsu ģimenē. Ar mierīgu
sirdi varam teikt, ka tās bija ļoti pozitīvas,” teic adoptētāji.
Satrauktos
notikuma aculieciniekus adoptētāji mierina, sakot, ka bērns ģimenē ir
iejuties un jūtas labi. “Atbildību par to, kas šobrīd notiek ar bērnu,
esam uzņēmušies mēs, Alūksnes novada bāriņtiesa un mūsu dzīvesvietas
bāriņtiesa. Bērns ir iejuties mūsu ģimenē, ar prieku apmeklē savām
vajadzībām atbilstošu bērnudārzu, logopēdu, tiek konsultēts pie
labākajiem medicīnas speciālistiem, lai efektīvāk risinātu veselības
problēmu, adaptācijas veicināšanai kopā ar bērnu apmeklējam psihologu.
Bērnam ir laba apetīte un miegs, komunikācija ar vienaudžiem bērnudārzā
un cilvēkiem, kas dzīvo mums kaimiņos. Šie fakti ir pierādāmi un
kompetentām iestādēm pārbaudāmi.
Mūsu vienīgā vēlme ir nodrošināt
visu labāko bērniņam – mīlestību, rūpes, atbalstu ģimenē, veselību un
mierīgu dzīvi,” saka adoptētāji.
Inspekcija izvērtē notikušo
Valsts
bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā mums norāda, ka ir izprasīti
attiecīgās lietas materiāli, pēc kuru izvērtēšanas būs iespējams plašāks
redzējums par šo situāciju. “Pēc pašreiz rīcībā esošās informācijas
varu teikt, ka, protams, šādas un līdzīgas situācijas ir emocionāli ļoti
smagas visām tajās iesaistītajām pusēm un katrs no pieaugušajiem ir
atbildīgs par to, lai bērns ienāktu jaunajā ģimenē ar pozitīvām
emocijām, jo adopcija – tātad iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu ģimeni,
ir patiesās bērna interesēs. Tomēr atbildību par to, kādā veidā bērns
tika nodots pirmsadopcijas aprūpē, novelt tikai un vienīgi uz
bāriņtiesas pleciem nebūtu godīgi. Audžuģimene bija pirmā ģimene, kurai
bija tiesības izteikt viedokli par savu vēlmi un iespēju bērnu, kurš
kļuvis juridiski brīvs, adoptēt, un viedoklis arī tika izteikts,
respektīvi, kā nevēlēšanās šo bērnu adoptēt. Savukārt bāriņtiesai
saskaņā ar normatīvo regulējumu šādos gadījumos ir pienākums informēt
Labklājības ministriju, lai bērnu varētu iekļaut adoptējamo bērnu
sarakstā, ko bāriņtiesa arī izdarīja,” norāda Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcija Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore
Valentīna Gluščenko.
Viņa atzīst, ka nozīmīga loma šajā procesā
bija audžuģimenei. “Ne velti audžuģimenes, iegūstot statusu, iziet īpašu
apmācību, kurā ir iekļautas arī tēmas par adopciju, par bērna
sagatavošanu adopcijas procesam, par pašas audžuģimenes emocionālo
pozīciju šajā periodā. Tas, ar ko jebkurai audžuģimenei būtu jātiek
galā, ir spēja emocionāli palaist bērnu, saprast, ka adopcija patiesi ir
bērna interesēs, un attiecīgi arī spēt ar bērnu par to atbilstoši viņa
vecumam un briedumam sarunāties un paskaidrot. Saskaņā ar sākotnēji
saņemto informāciju no bāriņtiesas, situācija bija izveidojusies tāda,
ka audžumamma uzstāja uz to (kas ir fiksēts arī dokumentāli), lai bērns
adoptētāju aprūpē netiktu nodots no viņas mājām, kā arī nevēlējās šajā
procesā piedalīties pati, kas noteikti bērnam būtu bijis daudz
pazīstamāk, mierīgāk un draudzīgāk,” ir pārliecināta V.Gluščenko.
Speciālisti vērš uzmanību, ka audžuģimenei ir tiesības pārsūdzēt jebkuru
bāriņtiesas lēmumu, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna tiesību un
interešu aizsardzību.
Kāpēc deva adopcijai?
Jautājums, ko pēc
raksta izlasīšanas mums uzdod lasītāji – kāpēc bērns vispār tika dots
adopcijai, ja atradās audžuģimenē? Alūksnes novada bāriņtiesā
noskaidrojām, ka ir trīs ārpusģimenes aprūpes formas – aizbildnība,
audžuģimene, bērnu sociālās aprūpes institūcija (vienkāršāk runājot –
bērnunams). “Ārpusģimenes aprūpei ir jābūt pēc iespējas īslaicīgākai.
Dažkārt audžuģimenes vēlas mainīt vienu ārpusģimenes formu (bērna
uzturēšanos audžuģimenē) pret citu, piemēram, aizbildnību, bet bērns
vienalga turpina atrasties ārpusģimenes aprūpē. Bet ar adopcijas procesu
bērns juridiski pilnībā iekļaujas adoptētāju ģimenē tā, it kā būtu tajā
piedzimis, nomainot uzvārdu, radniecisko piederību un izrietošās
mantošanas tiesības. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Adopcijas
kārtība”, adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem
bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku
dzīves vidi ilgtermiņā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta pirmā
daļa paredz - lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek
atbalstīta adopcija. Uzturēšanās audžuģimenē ir uz laiku. Ja bērnam,
īpaši mazam, ir iespēja tikt adoptētam, tas viennozīmīgi ir bērna
interesēs. Audžuģimenes apmācības procesā ir informētas par šo procesu
likumisko kārtību, savām tiesībām un pienākumiem tajā, bet dzīvē diemžēl
dažkārt notiek citādi,” mums skaidro bāriņtiesa.
Vērtē bāriņtiesas darbu
Saistībā
ar notikušo situāciju šobrīd tiek vērtēta Alūksnes novada bāriņtiesas
darbība. Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba
Meldere laikrakstam atzīst, ka bāriņtiesa ir rīkojusies savas
kompetences robežās, nodrošinot bērna vislabākās intereses ilgtermiņā.
“Bāriņtiesa šajā konkrētajā gadījumā ir darījusi visu iespējamo, lai
bērnam turpmākajā dzīvē būtu stabila ģimene, kura spētu nodrošināt visas
bērna vajadzības, tajā skaitā īpašu aprūpi un gādību bērnam invalīdam.
Lai arī ir bijis garš šis ceļš līdz adoptētājiem, kuri ir izteikuši
vēlmi būt par mīlošiem vecākiem bērnam ar veselības traucējumiem, nav
šaubu, ka tieši šis apstāklis pie rūpīga Alūksnes novada bāriņtiesas
darba ir devis vislabāko rezultātu, nenoliedzot, ka ir radījis
neizpratni iedzīvotāju vidū par stresa pilno situāciju bērna nodošanas
procesā no audžuģimenes adoptētājiem,” norāda B.Meldere. Bāriņtiesu
darbinieku asociācija pilnībā norobežojas no profesionālo audžuģimeņu
apvienības “Terēze” vadītājas Ārijas Martukānes paustā viedokļa, ka
bērna interesēs būtu palikt audžuģimenē, un paustajiem izteikumiem par
bāriņtiesas vardarbīgo rīcību. “Ir izdarīti vienpusīgi secinājumi un
maldināta sabiedrība. Mūsuprāt, būtu vēršama daudz lielāka uzmanība
audžuģimeņu apmācībai, misijai un mērķiem, sagatavojot ikvienu bērnu
adopcijai - stabilas ģimenes iegūšanai,” skaidro B.Meldere.
Pārkāpumus nesaskata
Bāriņtiesas
darbu tieši uzraugošā institūcija - Alūksnes novada pašvaldība -
bāriņtiesas darbībā nesaskata pārkāpumus. “Daudzi novada iedzīvotāji
novērtē un ir teikuši atzinīgus vārdus par Alūksnes novada bāriņtiesas
sniegto palīdzību. Pēdējo gadu laikā Alūksnes novada bāriņtiesas
kolektīvs ir izveidojies par saliedētu un profesionālu komandu, kas
priekšsēdētājas Ingas Ozoliņas vadībā savus pienākumus veic godprātīgi
un atbildīgi. Iestādes darbinieku pieņemtie lēmumi vienmēr ir
apliecinājuši darbinieku kompetenci un rūpes par bērnu un viņa
labklājību. Par iestādes darbības novērtējumu ir uzskatāms arī
Labklājības ministrijas apbalvojums - valsts sekretāra Atzinības raksts,
kas I.Ozoliņai pasniegts par ilggadēju, pašaizliedzīgu un nesavtīgu
darbu bāriņtiesā. Arī Alūksnes novada pašvaldība, novērtējot
ieguldījumu, bāriņtiesas priekšsēdētājai I.Ozoliņai 2016.gadā ir
piešķīrusi apbalvojumu “Gada balva “Zelta bite””, kas tiek pasniegts
pašvaldības darbiniekiem,” saka Alūksnes novada pašvaldības
izpilddirektore Janīna Čugunova.
“Alūksnes Ziņām” ir informācija, ka I.Ozoliņai kopš 25.novembra ir darbnespējas lapa.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"