Autosportā – kā cimds ar roku
(Turpinās no 1.lappuses)
Lauksaimnieks, veiksmīgs autosportists,
ģimenes galva, dvīņu puiku tētis – tās ir lomas, kas ik dienu jāsavieno
Zigurdam Kalniņam no Virešu pagasta. Viņš ir pārliecināts, ka darot var
visu izdarīt, savukārt, tikai gaužoties un neko nedarot, nekas arī
nenotiks. Tam piekrīt arī viņa draudzene Alise Valaine, kura ir
lielākais atbalsts jebkurā situācijā.
Zigurds Kalniņš autosportā
ienāca septiņu gadu vecumā, kad startēja Gulbenes ralliju autora
Vilhelma Sniedzāna rīkotajos amatieru ledus braucienos. Oficiālo debiju
sportā Zigurds aizvadīja 2001.gadā. Tad arī kļuva skaidrs, ka viņš ir
ļoti talantīgs. “Talants man ir no tēta, kurš arī brauca rallijā. Var
teikt, ka esmu izaudzis kopā ar ralliju,” saka Zigurds.
- Tikko beigusies autosporta sezona. Kāda tā bija?
Zigurds:
- Aizvadītā sezona bija ļoti laba - tieši tāda, kāda bija iecerēta.
Gājām uz to, lai izcīnītu čempionu titulu, un to arī ieguvām. Paldies
komandas biedram, pilotam Renāram Salakam! Paldies ģimenei, visiem
atbalstītājiem un sponsoriem, draugiem, kuri palīdzēja! Nevaru teikt, ka
uzvara nāca viegli - bija jāpacīnās. Pierādījām, ka esam ātri, un
izpildījām sev doto solījumu. Paldies mehāniķim, ļoti labam draugam
Edgaram Kļaviņam, kurš nepieļauj, ka trasē mašīnai atgadās kādas
ķibeles. Viņa pārliecība – mašīna pilnā kārtībā jāsataisa mājās un
sacensībās tikai jābrauc. Kurzemē sacensībās bija pat kuriozs: mums
jautā, kāpēc mēs mašīnā atpūšamies un nerosāmies, mehāniķis atbild –
atbraucām uzvarēt, nevis mašīnu taisīt. Mehāniķis var baudīt ralliju,
nevis satraukties par tehniku. Diemžēl nākamgad ieturēšu pauzi un
sacensībās nestartēšu. Tas gan nenozīmē, ka pametīšu autosportu pavisam.
Autosports man ir asinīs. Tas būs slikts salīdzinājums, bet autosports
man ir gluži kā narkotikas - esmu tajā iekšā, viss labi sanāk un vaļā
tikt nevar.
- Kā sākās sadarbība ar stūrmani Renāru Salaku?
Zigurds:
- Pazinām viens otru ļoti sen. Kad vecais labais stūrmanis Ģirts
Dombrovskis nolēma neturpināt braukt rallijā, meklēju jaunu partneri.
Piedāvāju Renāram, un viņš nespēja man atteikt. Mums ir izveidojusies
ļoti laba sadarbība. Viņš ir atbildīgs, prātīgs, akurāts – tieši šīm
īpašībām jāpiemīt stūrmanim. Renārs ir pilnībā atdevies rallijam,
vienmēr atbildīgi gatavojas, visu noorganizē, saplāno laiku. Viņa
pārliecība – viss jāizdara nevainojami. Tādēļ arī rezultāti neizpaliek.
Abi kopā jūtamies kā cimds ar roku. Rallijā puse panākumu atkarīga no
pilota, otra – no stūrmaņa. Viens bez otra nevaram braukt.
- Pieļauju, ka tava lielākā fane ir ģimene. Kā tevi atbalsta?
Zigurds:
- Jā, ģimene ir lielākais atbalsts. Visi mani atbalsta un jūt līdzi. Ne
vienmēr viņiem ir iespēja būt līdzi sacensībās. Ja nav atbraukuši
līdzjutējos līdzi, tad sēž mājās un seko rezultātiem tiešsaistē. No
sākta gala lielākā fane un līdzjutēja ir mamma Sarmīte, viņa kopā ar
draudzeni Alisi seko līdzi rezultātiem un noziņo mums, kā veicies, jo
mēs jau nezinām, kā nobraucām. Savukārt tētis Ivars principā vienmēr ir
līdzi sacensībās.
- Dvīņu puikas rallijā jau bijuši?
Zigurds: -
Puiši rallijā vēl nav bijuši, bet interese par mašīnām un ralliju
virtuālā vidē ir. Viņiem ir saprašana, kas tas ir. Izaugs, tad redzēsim,
vai viņi vēlēsies iet tēta un arī vectēva pēdās. Spiestā kārtā nelikšu
braukt rallijā. Ja gribēs – palīdzēšu un darīšu visu, lai izdodas. Būtu
jau ļoti ērti – viens pilots un otrs stūrmanis. Protams, sirds dziļumos
gribētos, lai dēli būtu autosportisti. Ne velti viņiem tādi vārdi –
Marko un Sebastians. Abi par godu slaveniem autobraucējiem – Sebastianam
Ožjē, arī Sebastianam Lēbam un Marko Martinam. To, ka manam dēlam būs
vārds Sebastians, biju izdomājis jau savā bērnībā.
Alise: - Pie tam
arī man patika šis vārds, un, vēl nezinot Ziga izvēli, biju izvēlējusies
dēlam vārdu Sebastians. Sakrita domas, nemaz skaļi nepasakot. Kad
uzzinājām, ka gaidāmi divi puikas, izvēlējāmies otram vārdu Marko. Vārds
atnāca pie mums dabiski un nebija ilgi jādomā. Manuprāt, puikām piestāv
šie vārdi. Nemaz nevaru iedomāties, ka viņus sauktu citādāk. Izvēloties
vārdus, neskatījāmies kalendārā, kad būs vārdadienas, bet rezultātā –
abiem vārdadienas ir novembrī. Vai puiši brauks rallijā? Tēviem jau tas
patīk, bet mātēm tās ir lielas raizes.
- Vai atceries, kā sākās tavas autosportista gaitas?
Zigurds:
- Tēvs Ivars ir divkārtējs Latvijas čempions savā auto klasē. Vēl mazs
būdams, skatījos ralliju un jutu līdzi viņam. Vienmēr braucu līdzi uz
sacensībām. Netiku tikai uz vienu ralliju, kad mani tādā veidā sodīja
par mašīnas sasišanu piecu gadu vecumā. Tas bija liels pārdzīvojums. Ar
Ģirtu Dombrovski, tēva stūrmaņa dēlu, bērnībā norunājām, ka brauksim
rallijā. Lai cik smieklīgi liktos, tā arī notika – mēs trasē nomainījām
tēvus. Sacensībās pirmo reizi braucu septiņos gados, tā arī viss
aizsākās. 2001.gadā sāku braukt autokrosā. Paldies tētim, kurš mani
vienmēr ir atbalstījis. Tēva ieguldījums ir mērāms 200 procentos!
- Vecāku atbalsts ir nenovērtējams. Vai tevi nebiedēja tas, ka pats uzreiz kļuvi par divu dēlu tēti?
Zigurds:
- Man nekad nav bijis bailes no bērniem. Patika kādreiz un patīk
joprojām. Dvīņu piedzimšana ir likumsakarīga, jo vecmamma ir dvīne. Viss
notiek kā pēc grāmatas – dvīņi dzimst trešajā paaudzē. Arī māsai
piedzima dvīņu meitenes. Lielāks pārsteigums tas drīzāk bija Alisei.
Esam ļoti priecīgi, ka mums ir dvīņu puikas. Pašiem šķiet, ka audzināt
ir vieglāk. Mēs gan nezinām, kā ir tad, kad ir viens bērns, bet esam
pilnīgi apmierināti ar šādu modeli un ar visu lieliski tiekam galā.
Viņiem ir pašiem savas nodarbošanās, spēlējas viens ar otru.
Alise: -
Augot lielākiem, ir forši, ka viņi ir divi. Vienmēr ir abi kopā, abi
jūtas drošāk. Nav arī tā, ka būtu pilnīgi nešķirami. Viņi jūtas ļoti
labi arī šķirti. Savukārt lielākā grupā uzmana viens otru – kur otrs
palika. Izskatā puiši ir pilnīgi atšķirīgi, arī asinsgrupas ir
atšķirīgas. Marko ir līdzīgs Zigim, bet Sebastians man, savukārt
asinsgrupas ir attiecīgi pretējas. Raksturi ir salīdzinoši līdzīgi, lai
gan dvīņi mainās – sākumā viens bija mierīgāks, tagad, savukārt,
otrādāk. Ir ļoti interesanti vērot, kā mainās raksturi.
- Kāda ir jūsu ģimenes ikdiena?
Zigurds:
- Esmu lauksaimnieks! Apsaimniekoju mūsu tēvzemi. Uzskatu, ka nav jēgas
braukt strādāt uz ārzemēm, ja tepat mūsu zemē ir diezgan daudz ko
darīt. Nopelnīt var, arī strādājot Latvijā. Protams, lauksaimnieku dzīve
nav viens vienīgs rožu dārzs, bet ir jāstrādā. Nav variantu! Bez darba
un darīšanas nekā nebūs. Darbs ir, un nevarētu sūdzēties, ka klājas ļoti
slikti. Ko cilvēki darītu, ja likvidētos saimniecības laukos?
Interesanti, ka Vidagā ir ļoti maz cilvēku, kuri būtu emigrējuši uz
ārzemēm. Viņiem tepat ir, ko darīt.
Alise: - Pilsētas dzīve mūs
nekad nav vilinājusi. Var likties, ka sievietēm dzīve laukos ir grūtāka,
bet man gribas tieši dzīvot laukos. Dzīve šeit bērniem ir liels
ieguvums. Var izskrieties pēc sirds patikas. Svaiga gaisa nekad
netrūkst. Laukos dzīves ritms ir mierīgāks, un tas nekad nav man
traucējis. Mācos Rīgā pilna laika studiju programmā par podologu jeb
pēdu aprūpes speciālistu. Tā ir profesija, par kuru cilvēki ļoti maz
zina, bet kura ir ļoti, ļoti nepieciešama. Man nav visas dienas nedēļā
jābūt skolā, tādēļ brīvās dienas pavadu mājās ar bērniem. Grundzālē
maziem bērniem mācu dejot. Dienās, kad esmu skolā, bērnus pieskata
Zigis.
- Kāds jūsu ģimenē ir pats svētku un svētku gaidīšanas laiks?
Alise:
- Tie mums ir ģimenes svētki, kad sanāk visi kopā. Tie ir gada
svarīgākie svētki. Tagad, kad ģimenē aug mazi bērni, svētki ir kļuvuši
interesantāki. Svētku sajūta ir lielāka, jo zini, ka bērniem svētki ir
daudz svarīgāki. Visiem ikdienas dzīve ir piepildīta, ir jāskrien un
jāstrādā, bet svētki ir laiks, kad veltīt laiku ģimenei. To novēlam
ikvienam – atrast laiku tuviniekiem!
- Ko novēli lauksaimniekiem?
Zigurds: - Ziema ir miera periods! Tādēļ ir jāatpūšas, jāuzkrāj spēki, lai jaunajā sezonā sāktu strādāt ar pilnu jaudu!
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"