Valsts policija atskatijās uz 2009.gadā paveikto

2010. gada 1. februāris 14:33

601

Piektdien Limbažos notika Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes 2009. gada darba rezultātu pārskata sanāksme. Tajā piedalījās septiņu Vidzemes reģiona teritorijā esošo iecirkņu priekšnieki un vietnieki un Vidzemes reģiona vadība.

Jau informējām, ka pēc reformas 2009. gada 1. septembrī Vidzemes reģionā izveidoti 7 policijas iecirkņi – Valmieras, Cēsu, Limbažu, Valkas, Madonas, Gulbenes un Alūksnes policijas iecirkņi. Reģiona priekšnieks Imants Mitrošenko informēja par aizvadītā gada darba rezultātiem un par situāciju reģionā kopumā pēc tā izveides 2009. gada 1. septembrī. Galvenais akcents likts uz atziņu, ka strikts iedalījums iecirkņu teritorijās pieder pagātnei. Reģiona izveide nozīmē policijas spēku apvienošanu un resursu arvien efektīvāku izmantošanu.

Par aktualitātēm saistībā ar kriminogēno situāciju reģionā informēja Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Runcis. 2009.gada 12 mēnešos Vidzemes reģiona struktūrvienībās reģistrēti 5885(2008. gadā 6568) noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 683 mazāk kā iepriekšējā periodā jeb samazinājums par -10,4% no tiem reģistrēti sevišķi smagi 153 (114), kas ir par 39 vairāk nekā iepriekšējā periodā. Reģistrēti smagi noziedzīgi nodarījumi 2049 (2114), kas ir par 65 mazāk nekā iepriekšējā periodā. Mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi reģistrēti 1678 (1987), kas ir par 309 mazāk nekā iepriekšējā periodā. Reģistrēti 1514 (1869) kriminālpārkāpumi, kas ir par 355 mazāk nekā iepriekšējā periodā.

Tiek prognozēts, ka sakarā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos pieaugs laupīšanas, krāpšanas gadījumi, kā arī vasarnīcu, dārza māju, dārzu un pagrabu apzagšanas gadījumi. Prognozējams, ka pieaugs arī mājlopu un pārtikas produktu zādzības. Pieaugot kokmateriālu iepirkuma cenām, palielinās nelikumīgas meža izciršanas un kokmateriālu zādzību skaits.

Ir tendence pieaugt ekonomisko noziedzīgo nodarījumu jomā reģistrētiem noziegumiem pēc Krimināllikuma 210.panta, kas saistīts ar kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Īpaši pieaugums manāms Cēsu iecirknī un Valmieras iecirknī, kas saistīts ar banku un citu kredītizsniegšanas iestāžu lielo skaitu Cēsu un Valmieras pilsētās.
Paredzams, ka arvien biežāk civiltiesisko strīdu rezultātā personas iesniegs iesniegumus par it kā viltotiem parakstiem, dokumentiem vai citām pretlikumībām, kuras saistītas ar īpašumu pārdošanu, mantošanu un citiem civiltiesiskiem darījumiem.

Vidzemes reģionā nav novērojams automašīnu zādzību skaita pieaugums, kas iespējams saistīts ar to, ka sakarā ar slikto ekonomisko situāciju samazinājies pieprasījums pēc luksusa klases automašīnām, kā arī nav šādu automašīnu rezerves daļu pieprasījums.

Novērojama tendence pieaugt nelegālā un bez akcīzes alkohola un tabakas izstrādājumu apritei, kas saistīta ar slikto ekonomisko stāvokli valstī un to, ka Alūksnes iecirknis robežojas ar Krieviju.
Apkopotas tendences, kas vairāk izteiktas un iezīmējas katrā atsevišķā iecirkņa teritorijā:
Valmieras iecirknī vērojams smago un mazāk smago noziedzīgo nodarījumu samazinājums, kas tiek saistīts ar ieguldītajiem resursiem preventīvā darba veikšanā, nodrošinot regulāras patruļas pilsētā un iecirkņa teritorijā esošajos novados. Veicot izmeklēšanas darbu kriminālprocesos, aizturētas vairākas personas, kas veica noziedzīgus nodarījumus – zādzības, laupīšanas. Samazinājies iedzīvotāju skaits, jo personas, kuras agrāk reģistrētas kā noziedzīgu nodarījumu izdarītāji un atradušies policijas redzeslokā ir izbraukušas no Latvijas. Darba apstākļus ievērojami pasliktina Valmieras iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietas slēgšana, līdz ar ko reģiona darbinieki papildus tērē darba laiku, degvielu, lai nodrošinātu darbu ar aizturētām personām, kas aizturēšanas gadījumā tiek nogādātas īslaicīgās aizturēšanas vietās Gulbenē, Cēsīs, Limbažos vai Valkā.

Cēsu iecirknī pieaudzis reģistrēto mantiska rakstura noziedzīgo nodarījumu skaits (noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu – zādzības, tai skaitā zādzības no dzīvokļiem), kā arī ir pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits pret īpašumu, pielietojot vardarbību (laupīšanas). Samazinājies ir sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu skaits un nepilngadīgo personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi.

Valkas iecirknī (salīdzinājumā ar 2008.gadu) palielinājies izdarīto zādzību skaits no dzīvokļiem, privātmājām, tirdzniecības vietām, degvielas zādzības no kravas automašīnām un traktortehnikas. Palielinās noziedzīgo nodarījumu skaits, ko izdarījušas agrāk nesodītas personas. Samazinājies atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits, ko izdarījuši Igaunijas Republikas iedzīvotāji, bet palielinājies to skaits, ko izdarījuši iedzīvotāji no blakus esošajiem novadiem. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai palielinās ekonomiska rakstura noziegumu skaits – piesavināšanās, maksātnespējas. Nākotnē paredzams to noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums, kas saistīti ar zādzību izdarīšanu no viensētām, pagrabiem, tirdzniecības vietām, nelikumīgi mežu ciršanas gadījumi, krāpšanu, laupīšanu gadījumi. Tas saistīts ar to, ka iedzīvotājiem ziemas periodā nav iespējams iegūt papildus iztikas līdzekļus izdzīvošanai. Pastāv riski, kas saistīti ar pārrobežu noziedzību, jo personu kontrole uz Valsts robežas starp Igauniju un Latviju nenotiek un ekonomiskā situācija pasliktinās abās valstīs.

Madonas iecirknī pieaudzis noziedzīgu nodarījumu skaits pret īpašumu un ekonomikas jomā. Lauku apvidos pieaug cinisku uzbrukumu gadījumi viensētās dzīvojošiem gados veciem ļaudīm, sērijveida zādzības ( tai skaitā zādzības no mājām, krāsainie metāli, elektrības vadi); krāpšanas. Ziemas periodā prognozējama nelikumīgu meža ciršanu skaita palielināšanās. Lielāko daļu no sērijveida noziedzīgos nodarījumus izdara ”iebraucēji” ( citu novadu iedzīvotāji). Vērojamas tendences uz agrāk neraksturīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ( Lubānas policijas ēkas ļaunprātīga dedzināšana, bankomāta spridzināšanas mēģinājums Varakļānos un citi).

Limbažu iecirknī palielinājies zādzību skaits no transporta līdzekļiem un lauku mājām. Bieži tiek apzagtas vasarnīcu kooperatīvos esošās vasaras mājas. Pieaudzis laupīšanu skaits, kas izskaidrojams ar krīzi valstī, jo iedzīvotāju vidū valda negatīvisms, kā dēļ pieaug vardarbība. Lielākā daļa no veiktajām laupīšanām nav organizētas un iepriekš sagatavotas, bet tiek veiktas pēkšņi. Policijas redzeslokā nonāk personas, kuras iepriekš nav izdarījušas kriminālpārkāpumus.

Gulbenes iecirknī lielākais pieaugums ir noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, konkrēti zādzības (no automašīnām, tirdzniecības vietām un personu īpašumiem). 2010.gadam galvenās prioritātes Gulbenes iecirknī ir noteiktas noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu un narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošana. Lai īstenotu noteiktās prioritātes, materiāli tehnisko un cilvēkresursu iespēju robežās tiks veikti profilaktiskie reidi, izmantojot masu saziņas līdzekļus, tiks informēta sabiedrība par pasākumiem, kādi ir jāveic, lai nodrošinātu savu personīgo un savu īpašumu drošību, tiks veikti operatīvās darbības pasākumi, lai īstenotu noteiktās prioritātes.

Alūksnes iecirknī samazinājies reģistrēto sevišķi smago, smago noziedzīgo nodarījumu skaits un reģistrēto kriminālpārkāpumu skaits. Samazinājums tiek saistīts ar iedzīvotāju izbraukšanu uz citiem novadiem, kā arī izbraukšana uz ārvalstīm. Sliktais ekonomiskais stāvoklis valstī veicinājis pārrobežu noziedzību – kontrabandu sakarā ar slikto ekonomisko stāvokli valstī. Prognozējams, ka palielināsies kontrabandas preču ievešanas apjoms valstī no Krievijas.

Neatlaidīgi un ar panākumiem tiek strādāts narkotiku apkarošanas jomā. Tiek darīts viss, lai Vidzemes reģionu nosargātu no patstāvīgu narkodīleru darbības aktivizēšanās. Tiek pārtraukti visi mēģinājumi reģiona teritorijā izveidot marihuānas audzētavas, kā arī uzsākt plašu narkotisko vielu tirdzniecību. Vidēji mēnesī tiek uzsākti četri kriminālprocesi, kas saistīti ar narkotisko vielu lietošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu un tirdzniecību.

Kā viena no darba prioritātēm 2010. gadā tiek minēta sadarbības uzlabošana ar Kārtības policijas dienestiem nolūkā samazināt izdarīto sevišķi smago un smago noziegumu skaitu. Pilnveidot un uzlabot informācijas apmaiņas mehānismu, risinot jautājumus saistībā ar posteņu izvietošanu atsevišķās pilsētu vietās. Operatīvās darbības jomā lielāka uzmanība tiks pievērsta darbam ar personām, kas agrāk saistītas ar organizēto noziedzību, tiesātas vai aizturētas par smagiem un sevišķi smagiem, kā arī sērijveida noziegumiem pret personām un īpašumu.

Reģiona Kārtības policijas biroja priekšnieks Ansis Pumpurs informēja par jautājumiem, kas saistīti ar paveikto Kārtības policijas jomā, izmaiņām pēc reģiona izveides un turpmākajām prioritātēm policijas darbā, kas saistītas ar aktualitātēm sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā reģiona teritorijā. Kā uzsvēra A.Pumpurs, tiek apzināta iecirkņu slodze un plānota tālāka līdzekļu efektīva izlietošana. Iespējams, tuvākajā laikā vairākos iecirkņos tiks likvidētas Operatīvās vadības nodaļas ( dežūrdaļas) un izveidota spēcīga Vidzemes reģiona pārvaldes dežūrdaļa, kas apkalpos, pieņems informāciju un organizēs policijas darbu iecirkņu teritorijās. Līdzīga sistēma jau sen darbojas Igaunijā un ir ieviesta arī Kurzemes reģiona pārvaldē. Tāpat plānotas izmaiņas Satiksmes uzraudzības rotas ( ceļu policijas) darbā. Apvienojot spēkus, jānodrošina, lai uz negadījumu izbrauktu nevis attiecīgajam iecirknim piekritīgā ceļu policijas ekipāža, bet ekipāža, kas atrodas iespējami tuvāk notikuma vietai. Tiks daudz vairāk laika un enerģijas veltīts preventīvā darba padziļināšanai, lai Kārtības policijas biroja darbinieki iespējami vairāk un efektīvāk veiktu savas pamatfunkcijas – sniegtu servisa pakalpojumu iedzīvotājiem, uzraudzītu sabiedrisko kārtību un drošību. Daudz vairāk tiks rīkoti dažādi profilaktiskie reidi, kuru efektivitāti apliecina statistika. Jo vairāk tiek strādāts prevencijas jomā, t.i.- strādāts līdz brīdim, kad noticis noziedzīgs nodarījums, jo zemāki ir noziedzības rādītāji un iedzīvotāji var justies daudz drošāki par sevi un savu īpašumu.

Saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tiek aktualizēts jautājums par policijas un pašvaldību arvien ciešāku sadarbību. Aktuāls ir jautājums par nepieciešamajām izmaiņām likumos, lai pašvaldībām radītu iespēju oficiāli sniegt finansiālu atbalstu valsts policijas struktūrvienībām. Atbalstu izmaiņām likumos pauž arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome un tās priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Pašvaldības policijas izveide prasa lielus līdzekļus un ne vienmēr attaisno lielos tēriņus. Lai efektīvi spētu pildīt tai uzliktās funkcijas, tāpat ir nepieciešama cieša sadarbība ar Valsts policiju. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome atbalsta spēcīgas un materiāli nodrošinātas Valsts policijas darbību reģiona teritorijā un arī pašvaldības ir gatavas materiāli atbalstīt Valsts policiju. Kā sanāksmes laikā uzsvēra Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Dzenis, ieinteresētajām pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda un jārosina nepieciešamās izmaiņas likumos. Viņš arī norādīja, ka Vidzeme citu iecirkņu starpā var lepoties ar visaugstākajiem rādītājiem Valsts policijas veiktajā aptaujā par iedzīvotāju uzticību policijai un iedzīvotāju informētību par policijas darbu. Sanāksmes laikā tika apliecināta sen zināma patiesība – bez iedzīvotāju atbalsta un uzticēšanās policijai savus pienākumus veikt ir daudz grūtāk.

Vidzemes reģiona pārvaldes vadība izsaka vislielāko paldies plašsaziņas līdzekļiem par veiksmīgi uzsākto sadarbību iedzīvotāju informēšanas jomā un iedzīvotājiem par izteikto atbalstu policijas darbam.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Valsts policija atskatijās uz 2009.gadā paveikto

Kategorijas