Izslēgšana no sabiedrības nepalīdz

2016. gada 16. decembris 00:00

247

Noziedzības mazināšanā liela nozīme ir ikvienam sabiedrības loceklim, ne tikai atbildīgajiem dienestiem, un aizvien biežāk pierādās fakts, ka represīvās metodes strādā sliktāk par atbalstošajām. Jau nākamgad būs pieejamas vairākas programmas brīvprātīgajiem, kurās varēs iesaistīties ikviens interesents.
Par to diskutēja konferencē “Brīvprātīgi par drošāku sabiedrību”, kurā piedalījās arī Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības pārstāvji, runājot par brīvprātīgā darba nozīmi dienesta darbībā.

Sabiedrībai jākļūst gudrai
Alūksni konferencē pārstāvēja Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Anita Romanova un izlīguma procesu brīvprātīgā Viola Lāce. Tieši brīvprātīgo kustība var paveikt daudz svarīgu lietu arī probācijas dienesta darbā. Brīvprātīgie var pieteikties probācijas dienestā, lai kļūtu vai nu par līdzgaitniekiem, vai izlīguma procesa vidutājiem, kā arī tā saucamo apļu dalībniekiem. Visos šajos procesos iesaistītie brīvprātīgie sadarbojas un palīdz tādiem cilvēkiem, kuri savas dzīves laikā izdarījuši mazākus vai lielākus noziedzīgus nodarījumus. Konferences laikā gan tapa skaidrs arī izteikts sabiedrības viedoklis, ka šādiem cilvēkiem sabiedrībai nav jāpalīdz.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs konferencē uzsvēra, ka sabiedrībai ir jākļūst gudrai un tai ir jādomā reāli. Viņš atklāja, ka pat zinātniski pētījumi apstiprina - līdz 25 gadu vecumam jaunietim ir diezgan normāli izdarīt ko tādu, kas ir ārpus likuma. Diemžēl nereti cietumsods var pilnībā salauzt cilvēka dzīvi, tādēļ ir jāmeklē alternatīvas soda sankcijas un sabiedrībai ir jāmācās pārstāt domāt, ka visefektīvākais sods ir brīvības atņemšana vai izslēgšana no sabiedrības. Tieši līdzcilvēku atbalsts var palīdzēt šiem jauniešiem mainīt savu dzīvi un vairs neatgriezties uz noziedzības ceļa. Sabiedrībā valda uzskats, ka noziedznieki ir jāizolē no sabiedrības, taču, izciešot sodu, viņi nokļūst atpakaļ sabiedrībā. Tieši šajā posmā viņiem ir vajadzīgs atbalsts, nevis novēršanās, un tieši šādā veidā var mazināt atkārtotu nozieguma veikšanu jeb recidīvu.

Dzimumnoziegumi - vieni no smagākajiem
Dzimumnoziegumi ir tabu tēma sabiedrībā, un tie ir vieni no smagākajiem noziegumiem. Tā dēvētās apļu atbalsta grupas strādā tieši ar šo nodarījumu veicējiem, tajā skaitā arī pedofiliem dažādā vecumā. Konferences laikā apļu brīvprātīgie dalījās pieredzē un atzina, ka tieši šādās tikšanās reizēs cilvēki pastāsta, ka viņiem atkal rodas tieksmes, un šādos brīžos ir svarīgi, ka ar šiem cilvēkiem kāds runā, tādā veidā mazinot atkārtotu noziegumu veikšanu. Reti kurš vēlas strādāt ar šādiem cilvēkiem, un arī probācijas dienesta darbinieki dažreiz nav ticējuši, ka, piemēram, kādam pedofilam varēs nodrošināt atbalsta apli, kurā ir gan brīvprātīgie, gan arī profesionālā palīdzība – ārsti un citu iestāžu darbinieki.
Izrādās, ka sabiedrība Latvijā nebūt nav tik neatvērta, un, lai arī šādi noziegumi ir nosodāmi, tieši apļu sistēma palīdz mazināt atkārtotu dzimumnoziegumu veikšanu. “Protams, iesākumā bija bail iesaistīties, taču tas ir neaprakstāmi, kad cilvēki stāsta, kā cīnās ar savām tieksmēm, un varam apspriest, kā cilvēkam tām nepakļauties. Šādā veidā mēs palīdzam vairāk mazināt šādu noziegumu atkārtošanos, nekā vienkārši novēršoties no šiem cilvēkiem,” uzsvēra apļu brīvprātīgā.

Kad cilvēki spēj palūgt
piedošanu
Probācijas dienests piedāvā brīvprātīgajiem iesaistīties arī izlīguma procesos. Viola Lāce no Strautiņiem uzsver, ka izlīguma procesu būtība ir būt klātesošam reizēs, kad starp divām pusēm notiek konflikta risināšana. Agrāk šo funkciju dēvēja par mediatora funkciju. “Ir prieks, kad cilvēki beidzot apsēžas pie galda un izrunājas. Dažreiz tie ir kaimiņi, dažreiz kāds mazgadīgais, kurš kādam ko nozadzis vai nodarījis kaitējumu. Lai neiesāktu kriminālprocesu, tiek piedāvāta izlīguma iespēja. Ir bezgalīgs gandarījums, kad cilvēki spēj palūgt piedošanu un to arī pieņemt! Ir gadījumi, kad cilvēkiem ilgstoši ir kāds konflikts, bet viņi nekad nav par to runājuši. Šis ir svētīgs darbs,” atzīst V.Lāce.
Protams, ne visi izlīgumi ir ar pozitīvu rezultātu, un reizēm cilvēki tā arī nenonāk pie risinājuma, taču izlīguma iespējas pieejamība ir tikai apsveicama. Izlīguma procesā svarīgi ir sniegt atbalstu ne tikai pāridarītājam, bet arī cietušajai pusei. Tā ir iespēja izstāstīt savas izjūtas, saņemt atvainošanos un iegūt zināmu iekšējo mieru. V.Lāce izlīguma procesus vada jau vairākus gadus un teic, ka ne reizi nav nožēlojusi savu izvēli. Brīvprātīgie izlīguma procesu vadītāji apgūst arī īpašas iemaņas apmācību laikā, jo viņiem ir jāspēj palikt neitrāliem arī asu konfliktu brīžos. Latvijā pašreiz ir 19 izlīguma procesu brīvprātīgie.

Trūkst vīriešu un arī senioru brīvprātīgo
Trešais virziens, kurā var iesaistīties brīvprātīgie, ir līdzgaitniecība. Tās iespēju Valsts probācijas dienests piedāvā kopš pērnā gada, kad uzsākās pilotprojekts, un jau nākamgad tiek aicināti jauni brīvprātīgie. Šī projekta mērķis ir brīvprātīgo līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem, kuri ir nonākuši dienesta redzeslokā.
Līdzgaitniecības programmas koordinators Jānis Nicmanis uzsver - ir svarīgi, lai līdzgaitnieki nav tikai gados jauni cilvēki. “Mums trūkst vīriešu un arī senioru brīvprātīgo. Šie cilvēki var sniegt lielu atbalstu problemātiskiem jauniešiem. Pašreiz par līdzgaitniekiem piesakās pārsvarā cilvēki līdz 30 gadu vecumam vai arī mazliet vecāki,” teic J.Nicmanis. Daudziem jauniešiem dzīves laikā ir trūcis izteiktas tēva figūras, un tieši vīrieši padomdevēji var palīdzēt ieviest šo cilvēku dzīvēs pozitīvas pārmaiņas. Līdzgaitnieki ar probācijas dienesta klientiem var kopīgi apmeklēt dažādas aktivitātes, apgūt jaunus hobijus, palīdzēt sakārtot darba situāciju, kā arī ir sniegt atbalstu dzīvē.
“Kad man bija 18 gadi, es nebiju labā kompānijā un biju kriminālās aprindās. Man bija draugs, ārzemju latvietis, un viņa tēvs mani pirmo reizi aizveda uz teātri, kā arī pirmo reizi aizgāju uz dziesmu svētkiem. Tā bija iespēja pirmo reizi ieraudzīt paralēlo pasauli, kura man līdz tam bija sveša. Es zināju, ka gribu mainīties, bet nezināju, kā,” konferences laikā pastāstīja restorāna “Vairāk saules” īpašnieks Endijs Bērziņš. Tieši līdzcilvēka rūpes un labais piemērs palīdzēja viņam mainīties.
Latvijā 2015.gadā līdzgaitniecības projektam pieteicās 120 cilvēki, un programmā ir pieņemti 85 brīvprātīgie. Līdz šim līdzgaitniecībā strādājuši 48 brīvprātīgie, tajā skaitā divi līdzgaitnieki no Alūksnes novada. Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās struktūrvienības darbinieki aicina ikvienu interesentu vērsties dienestā pēc plašākas informācijas par iespēju pieteikties par brīvprātīgo kādā no šīm trīs atbalsta grupām. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izslēgšana no sabiedrības nepalīdz

Kategorijas