Ciemiņi vēderā – parazitējošie tārpi

2016. gada 16. decembris 00:00

507

“Vēdera parazīti vairs nav tik izplatīta saslimšana kā kādreiz, tagad tie ir salīdzinoši retāk nekā pirms dažiem gadiem,” saka ģimenes ārste Vija Stepanova. Taču vienlaikus gan V. Stepanova, gan arī citi mediķi norāda, ka parazīti, no kuriem izplatītākie ir spalīši un cērmes, joprojām analīzēs parādās, visbiežāk bērniem. “Tādēļ joprojām ir aktuāli stāstīt par personīgās higiēnas ievērošanu un svaigās pārtikas mazgāšanu un apstrādi,” saka V. Stepanova.

Rada nespēku un mazasinību
Parazīti, tāpat kā jebkura saslimšana, rada diskomfortu, jo cilvēka iekšienē mājo dzīvība, kas rada dažādas neērtības pilnvērtīgai dzīvošanai. “Parazīts ir organisms, kas dzīvo uz sava saimnieka rēķina. Parazīti dzīvo mūsu organismā paralēlu dzīvi, pārtiek no mūsu enerģijas, no mūsu šūnām, no mūsu pārtikas. Cilvēka organismā var dzīvot vairāk nekā 100 dažāda veida parazītu – sākot ar mikroskopiskām amēbām un beidzot ar lenteņiem. Parazīti dzīvo ne tikai kuņģa zarnu traktā, tos var atrast jebkurā ķermeņa daļā – aknās, plaušās, muskuļos, smadzenēs, asinīs, ādā un pat acīs,” teikts veselības salona “888” mājaslapā.
Medicīnas zinātņu kandidāte medicīniskajā virusoloģijā Ilzīte Eglīte pastāsta, ka cilvēks ar parazītiem inficējas fekāli orālā ceļā, visbiežāk apēdot kādu nemazgātu pārtikas produktu vai iebāžot mutē netīrus pirkstus. “Parazīti vairojas, izdalot oliņas. Tie uz mūsu rokām var nokļūt gan no dzīvniekiem, gan netīrām virsmām, gan ar pārtikas produktiem, gan vienkārši kontaktējot ar cilvēku, kuram uz rokām vai aiz nagiem varētu būt parazītu oliņas,” skaidro I. Eglīte. “Ļoti bieži pirmās pazīmes, kas liecina par parazītu nokļūšanu organismā, ir vispārīgi simptomi, kuri nevedina uz domām par parazītu klātbūtni organismā. Visbiežāk tie ir nogurums, galvassāpes vai reiboņi, nervozitāte, miega traucējumi, nelaba dūša, ādas izsitumi, apetītes trūkums vai – gluži otrādi – pastiprināta ēstgriba, svara izmaiņas, vēdergraizes, īpaši nabas rajonā,” teic virusoloģe. V. Stepanova papildina: “Bērns, kuram ir spalīši vēderā, bieži rāda mammai, ka viņam sāp vēderiņš, rāda uz nabiņu, jo tieši tur visizteiktāk sāp. Tas var raisīt aizdomas uz tārpiem vēderā.” Pie spalīšu simptomiem bērniem tiek arī pieminēta nieze anālās atveres rajonā, īpaši vakaros un naktīs, tādēļ mazulis guļ nemierīgi.
Ģimenes ārste V. Stepanova vēl piebilst, ka pie parazītu esamības novērojami tā saucamie zilie riņķi zem acīm, ādas sausums, alerģijai līdzīgas pumpas. “Lielākas parazītu invāzijas gadījumā cilvēks var saslimt arī ar anēmiju jeb mazasinību,” viņa brīdina. Tas tādēļ, ka šie tārpi parazitē uz cilvēka organisma rēķina, patērējot viņa uzņemtās barības vielas, līdz ar to arī uzturvielas, vitamīnus. Ar to arī skaidrojami visi pārējie simptomi.
Parazītu dēļ var rasties arī aizcietējumi vai arī bieža caureja, kas visbiežāk cilvēkam var norādīt par parazītu esamību, kā arī vēdera pūšanās un pastiprinātu vēdera gāzu izdalīšanās var liecināt par parazītu izraisītu iekaisumu. Līdz ar cērmju esamību organisma iekšienē var iekaist arī elpceļi, jo šo tārpu vairošanās procesā iesaistītas ar plaušas un limfātiskā sistēma.

Visbiežāk – bērniem
“Manā 35 gadu mediķes praksē lenteņi bijuši tikai vienai manai pacientei, bet, kopumā ņemot, pēdējo gadu laikā ar vēderā parazitējošiem tārpiem cilvēki saslimst salīdzinoši retāk. Spalīši un cērmes ir izplatītas, taču ne tik ļoti kā agrāk,” salīdzina ģimenes ārste. Daktere to skaidro ar informācijas pieejamību. “Arī es saviem pacientiem, īpaši mammām, stāstu par to, kā parazītus var dabūt, un arī to, ko darīt, ja ir spalīši, kā rīkoties, ja tiek atklātas cērmes. Prieks, ka cilvēki ņem vērā šo informāciju. Īpaši tas ir svarīgi attiecībā uz bērniem – ja viņiem tiek taisītas analīzes un visbiežāk tieši viņiem atklāj parazītu esamību, ir svarīgi domāt jau laikus par pasākumiem, kā tārpus organismā neielaist vai izdzīt,” teic V. Stepanova.
Lai atklātu parazītus, jāveic ir fēču analīzes. Visbiežāk tās taisa tad, kad bērns sāk iet pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā. Asinsanalīzes tomēr nav tik drošs izmeklējuma veids, jo tās var uzrādīt palielinātu eozinofilo leikocītu daudzumu, kas var arī norādīt uz kādām alerģijām, norāda V. Stepanova. “Mazākajiem bērniem parazīti biežāk ir tādēļ, ka viņi parasti pasauli iepazīst caur muti – kas rokā, tas mutē tiek iebāzts, vai roka netīra, nav mazgāta, bērns to ieliek mutē un parazītu oliņa nonāk labvēlīgos apstākļos, lai no tās attīstītos parazīta tārps.”
Daktere stāsta, ka no visiem parazītiem visbīstamākie ir spalīši, jo ar tiem var inficēties visi apkārtējie cilvēki, kuri bijuši kontaktā ar spalīšu īpašnieku. “Ja bērnam atklāj spalīšus, tad attārpošanas līdzekļi būs jālieto visai ģimenei un tiem, ar kuriem nācies biežāk saskarties,” brīdina ģimenes ārste. “Tas skaidrojams ar to, ka spalīši oliņas izdalījuši pie anālās atveres. Piemēram, māmiņa mazgā bērna bikses, saklāj viņa gultiņu, brālis vai māsa, vai arī bērnudārza grupiņas biedrs paņem spalīša saimnieka rotaļlietas,” infekcijas attīstības ceļu apraksta V. Stepanova. Savukārt cērmes salīdzinoši retāk nekā spalīši tiek novērotas, jo tām ir citāds attīstības ceļš. “Ja uz lauka tiek izvesti cūku mēsli, kuros mīt cērmes oliņa, pavasarī šajā zemē tiek iestādīti, teiksim, burkāni. Rudenī burkāns nemazgāts tiek apēsts ar visu parazīta oliņu. Tad kāpurs nonāk plaušās, bronhos, izdēj oliņas. Kairinājuma rezultātā cilvēks klepo. Bērni parasti šo kunkuli, kas patiesībā ir parazītu oliņa, norij, un notiek tālākās parazīta attīstības un dzīves stadijas, savukārt pieaugušie krēpas izspļauj. Tādēļ tas ir arī skaidrojums, kāpēc bērni ar cērmēm slimo biežāk,” norāda ģimenes ārste.

Izdzīšana un profilakse
I. Eglīte norāda, cik svarīgi ir no parazītiem tikt vaļā jo ātrāk, jo labāk: “Parazītu klātbūtne organismā rada intoksikāciju, kas var novest pie jebkura orgāna jeb sistēmas darbības traucējumiem, alerģijām, dažādām ādas problēmām un vispārēja noguruma un darba spēju mazināšanās.” Arī ģimenes ārste V. Stepanova uzsver, ka no vēderā parazitējošajiem tārpiem ir jātiek vaļā. “To var izdarīt ar medikamentiem. Bērniem ir garšīgi sīrupi, pieaugušajiem ir tabletes, kas jālieto kursa veidā,” stāsta V. Stepanova. Tā kā parazītu vairošanos veicina zarnu trakta ilgstošs piesārņojums, par zāļu lietošanu ir jākonsultējas vai nu aptiekā, vai pie ģimenes ārsta.
Savukārt I. Eglīte norāda uz tradicionālo un dabas līdzekļu efektivitāti: “Cīņai ar parazītiem tiek izmantoti dabas izcelsmes preparāti, kuri satur augus jeb augu kompleksus, kas attīra organismu no parazītu klātbūtnes.” Viņa norāda, ka dabas līdzekļu pielietošanā metodes parazītu izdzīšanai bērniem un pieaugušajiem īpaši neatšķiras, atšķiras pielietojamo preparātu devas.
Gan V. Stepanova, gan I. Eglīte ir vienisprātis, ka cīņā ar vēdera parazītiem svarīgi ir vispār nepieļaut to nonākšanu organismā. “Lai neinficētos ar parazītiem, ir regulāri jāmazgā rokas, noteikti pirms ēšanas, rūpīgi jāmazgā augļi, dārzeņi. Zivi, gaļu vēlams lietot termiski apstrādātu. Censties pārāk cieši nekontaktēt ar suņiem un kaķiem. Nekontaktēt ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Regulāri attārpot savus mājdzīvniekus. Uzturā lietot fitoncīdu saturošus dārzeņus, piemēram, ķiploku,” uzskaita I. Eglīte. Savukārt ģimenes ārste V. Stepanova norāda uz citiem personīgās higiēnas pasākumiem: “Lai nav gari, netīri nagi, aiz kuriem parazītu oliņai viegli turēties un nonākt ātri vien mutē”. ◆

TAUTAS METODES VĒDERA PARAZĪTU IZDZĪŠANAI
◆ Pazīstamākie tautas līdzekļi pret zarnu parazītiem ir svaigas vai kaltētas ķirbja sēklas.
◆ Biškrēsliņa ziedus kopā ar vērmeles lakstiem un kumelīšu ziediem izmanto uzlējumam, ko lieto klizmām.
◆ Spalīšiem nelabvēlīgu vidi rada ķiploki, ko ēd svaigus, kā arī vienu daiviņu ievietojot anālajā atverē. Agrāk mazuļiem tur uz nakti ievietoja vates pikucīti, lai spalīšu mātītes netiktu sadēt oliņas.
No www.la.lv

UZZIŅAI
◆ Inficēšanos ar spalīšiem vai cērmēm medicīnā un anatomijā sauc par enterobiozi.
◆ Askaridoze – cērmju izraisīta slimība.
◆ Spalīši ir sīki, apaļi, kustīgi balti tārpiņi, kuru garums parasti ir no 2 līdz 12 mm, dzīves ilgums – vidēji mēnesis un kuri parazitē cilvēka resnās zarnas sākuma daļā. Katra mātīte diennaktī saražo aptuveni 12 tūkstošus olu.
◆ Cērmes – iedzelteni, sārti vai tumšsarkani 12–40 cm gari tārpi. Tās parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu, kā arī ar gļotādas epitēliju.
◆ Lentenis – parazīts, ko var iegūt, ēdot neapstrādātas zivis. Tas sastāv no galviņas, kakla un vairākiem tūkstošiem posmiņu. Lenteņa garums var būt pat līdz 20 m, un tas var dzīvot cilvēka zarnu traktā pat līdz 30 gadiem.
◆ Iegādājoties sev mājdzīvnieku, svarīgi noskaidrot, vai viņš ir attārpots, kas neļauj veidoties toksokariozei jeb tā sauktajiem suņu kāpuriem, kas visai viegli var nokļūt arī cilvēka organismā.
No tvnet.apollo.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ciemiņi vēderā – parazitējošie tārpi

Kategorijas