Īsteno sapni par savu briežu dārzu

2016. gada 23. decembris 00:00

1874

Tēlainās pasakās un filmās par Ziemassvētkiem Ziemassvētku vecīša kamanas velk deviņi uzticamie palīgi - lidojošie ziemeļbrieži. Katra bērna sapņu piepildījums ir reiz redzēt īstu briedi, paglāstīt un pabarot to. Ziemera pagasta “Rateniekos” jau septiņus gadus briežus savam, ģimenes un draugu priekam audzē Artis Skaistkalns. Tie gan nav svētkiem raksturīgie ziemeļbrieži, bet dambrieži, tomēr, tos redzot, uz mirkli ikviens notic stāstam par Ziemassvētku vecīša palīgiem.

Ideja savā saimniecībā uzsākt dambriežu audzēšanu A.Skaistkalnam radās pēc kādas viesošanās briežu dārzā. Brieži viņam tik ļoti iepatikās, ka izlēma pamēģināt tos audzēt arī savā saimniecībā.

Cīņa ar lūšiem
“Pirms septiņiem gadiem uzcēlām sētu un atvedām trīs briežus. Diemžēl no viņiem palicis tikai viens, kuru mēs mīļi esam iesaukuši par Āzīti. Jau pirmajā gadā lūši uzbruka divām mātītēm, kuras gāja bojā. Tobrīd biju izvēles priekšā – turpināt iesākto vai mest mieru: ja jau apstākļi nav piemēroti, tad varbūt nevajag, jo tas bija gan finansiāls zaudējums, gan arī dzīvnieku bija žēl. Izvēlējos turpināt un nopirku divas mātītes. Atkal nāvējoši uzbruka lūši - zaudēju vienu mātīti un bērnu, kas bija nesen dzimis. Sapratu - ja vēlos turpināt audzēt briežus, jāmaina vieta. Pārcēlu aploku citā vietā. No lūšu uzbrukuma vairs neviens briedis nav cietis,” stāsta A.Skaistkalns. Līdz ar vietas maiņu, kas ir tuvāk ceļam, arī plašākam cilvēku lokam kļuvis zināms par viņa aizraušanos. Garāmbraucēji labprāt piestāj paskatīties, kā brieži dzīvojas, savukārt potenciālie audzētāji interesējas, kā veicas, un lūdz padomus. “Nebaidos teikt, ka biju pirmais briežu audzētājs Alūksnes novadā. Tikai neviens par to nezināja. Tagad zinu novadā vēl divus audzētājus,” stāsta saimnieks.

Cieņā āboli, burkāni un maize
Lai gan pati briežu uzturēšana neizmaksā dārgi, lielākie finanšu ieguldījumi jāveic sākumā – viens dambriedis maksā vidēji 400 eiro. “Dambriežu uzturēšana nemaksā dārgi. Trīs suņu uzturēšana lauku sētā izmaksā tikpat, cik man desmit dambrieži. Baroju ar sienu, graudiem. Ar barošanu nepārspīlējam, jo briežus nedrīkst pārbarot. Vidēji tie ir divi spaiņi dienā ar graudiem. Lai gan viņiem nevajag nojumi, mēs esam tādu uzcēluši, lai varētu paslēpties no lietus,” stāsta A.Skaistkalns.
Dambriežu audzēšana neprasa daudz darba, un tieši tas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc A.Skaistkalns izvēlējies audzēt tieši šos dzīvniekus. “Gribēju saimniekot un meklēju veidus, ko labāk darīt. Audzēju kartupeļus – neizauga, burkānus – arī nepadevās laba raža. Pie tam vajadzēja ieguldīt daudz darba. Izlēmu audzēt briežus. Vienīgais, kas jādara – jābaro. Brieži neprasa daudz darba,” saka viņš. Tā kā šis bija varens ābolu gads, tad arī “Ratenieku” brieži tikuši pie krietna daudzuma šo našķu. “Vedu ābolus no visām pusēm. Āboli viņiem ļoti garšo. Cieņā ir arī burkāni un maize. Ik nedēļas nogali kā minimums izbaroju desmit baltmaizes kukulīšus,” stāsta A.Skaistkalns. Īpašs svētku našķis briežiem ir aveņu zari, arī kārklu slotiņas.
Biznesa vietā - hobijs
A.Skaistkalns atzīst, ka briežu audzēšanu bija iecerējis kā veiksmīgu biznesu, taču rezultātā tas ir kļuvis par dārgu hobiju. Viņš nenoliedz iespēju, ka kādreiz no briežu dārza varētu sanākt bizness, tomēr ne tāds, kā sākumā iecerēts. “Sākotnēji briežus bija doma audzēt gaļai. Kad pirku briežus, pētīju, cik vērtīga ir gaļa. Izlasīju, ka gaļa ir piemērota bērniem, un man tieši tobrīd bērni bija mazi. Tomēr nevienu neesmu nogalinājis, jo žēl. Esmu iemīlējis katru no viņiem gluži kā mājdzīvnieku. Pieļauju, ka briežus varētu pārdot gabalā, lai tie nonāktu citās saimniecībās, tomēr šobrīd vēl apjoms ir par mazu, lai to darītu. Iespējams, kādreiz te varētu būt briežu dārzs tūristu apskatei,” prāto viņš. Tā kā A.Skaistkalns ir mednieks, tad neveiksmīgu medību gadījumā biedri viņu zobojuši, ka jādodas medībās uz viņa briežu dārzu – tur medījums garantēts. To, cik viņam brieži ir svarīgi, pierāda arī iecere veidot nomesto briežu ragu izstādi.
Savā saimniecībā viņam vēl gribētos arī balto dambriedi. “Tas ir liels retums, un parasti neviens viņus nepārdod. Ja arī pārdod – tad ļoti dārgi. Balti dambrieži dzimst ļoti reti - vairākos gados vienu reizi. Pie tam baltiem dambriežiem pēc tam nedzimst balti bērni, tādēļ nesaskatu jēgu dārgi pirkt. Mērķis ir tikt pie balta brieža,” viņš saka.

Grib pārcelties uz dzimto pusi
Artis ir koka grīdu meistars. Ikdienā viņš ar sievu Lauru un bērniem Aleksi (7) un Karlīnu (6) dzīvo Rīgā, taču gandrīz katru nedēļas nogali ģimene dodas uz lauku mājām “Rateniekos”. Laikā, kamēr Artis ir Rīgā, rūpes par saimniecību pārņem viņa vecāki un tēta brālis, kuram uzticēts katru dienu barot briežus. “Kad atbraucam uz laukiem, pirmais, ko bērni dara - skrien barot briežus, lai gan viņiem tā ir ikdiena un viņi tik ļoti nespēj priecāties kā draugu bērni, kuri atbrauc reizi gadā. Patiesībā visi, kuri atbrauc uz šejieni, priecājas un baro briežus ar lielu sajūsmu,” viņš atklāj.
A.Skaistkalns saimniecības izveidei nav piesaistījis Eiropas fondu finansējumu. Viss, kas viņam ir, ir paša radīts. “Cik var, tik darām. Protams, attīstība ir lēna, ar Eiropas naudām būtu ātrāk. Taču tas viss pieder man un neviens neatnāks un kādā dienā neatņems, ja nespēšu maksāt kārtējo maksājumu. Valstī situācija ir tāda, ka tu nezini, kas notiks rīt, tādēļ lieku risku neuzņemos, bet cīnos pats,” stāsta A.Skaistkalns un atzīst, ka reiz gribētos atgriezties uz dzīvi dzimtajā Alūksnē un, lai tas veiksmīgāk notiktu – šobrīd tiek sagatavota vide un saimniecība, lai varētu pārcelties.

Ja gribēsi, tad būs!
Ziemassvētkus Skaistkalni svin ģimeniski. Iedibināta tradīcija ik gadu svinēt citā vietā. “Vienā gadā svinam pie mums, otrā – pie maniem vecākiem, trešajā – pie sievas mammas, ceturtajā – pie māsas. Katru gadu vietu mainām, lai pašiem būtu interesantāk un arī visas svētku gatavošanas rūpes nav jāuzņemas tikai vienam. Sievas vecāki mūsu bērniem ir iedibinājuši tradīciju Ziemassvētku rītā doties mežā dāvanu meklējumos. Iedod karti, pēc kuras jāatrod noslēptās dāvanas. Bērniem ļoti patīk. Svarīgs ir process, ne tik ļoti dāvanu lielums un nozīmīgums. Pēc dāvanu meklēšanas cepam ugunskurā desiņas,” stāsta A.Skaistkalns.
Svētku laikā viņš visiem novēl mīlestību un labestību. “Ja ir labas domas, tad viss ir labi. Nevajag iespringt par to, kā dzīvosim. Dzīvosim! Ja pats gribēsi, tad arī viss būs! Gribēju zvērus un tiku pie viņiem,” ir pārliecināts viņš. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Īsteno sapni par savu briežu dārzu

Kategorijas