Demogrāfiskā situācija Latvijā: realitāte un nākotnes vīzijas

2016. gada 30. decembris 00:00

Jau vairākus gadus Latvijas demogrāfiskā situācija ir kritiskā stāvoklī – mirušo skaits arvien pārsniedz dzimušo skaitu. Iedzīvotāju skaits nerūk tikai pa gadiem, bet jau pa mēnešiem. Līdz ar aizbraucējiem – pārsvarā gados jauniem Latvijas iedzīvotājiem – zūd cerības uzlabot kopējo demogrāfisko stāvokli valstī. Tieši jaunie cilvēki un viņu radītās ģimenes būtu mūsu valsts nākotne, taču viņi savu nākotni izvēlas saistīt ar citām, perspektīvākām un ģimenei draudzīgākām, valstīm. Vai tiešām valsts veidotā politika ir graujošais elements demogrāfisko rādītāju uzlabošanā vai tomēr vaina ir iedzīvotāju dzīvesstila izvēlē?

Statistika – nepielūdzama
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datubāzē atrodamie dati liecina, ka pēdējos divdesmitos gados iedzīvotāju dabiskais pieaugums rakstāms ar mīnusa zīmi – mirušo skaits krietni pārsniedz dzimušo skaitu. Tā, piemēram, dati par 1995. gada decembri atklāj gana šokējošu ainu – šajā periodā jaundzimušo skaits bijis 1581, bet mirušo – 3720. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums bijis mīnus 2139. Šis pēdējo divdesmit gadu laikā bijis zemākais iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītājs. Diemžēl ar gadiem situācija uzlabojusies vien nedaudz. Lai gan tik zemu rādītāju pēc 1995. gada nav bijis, tomēr ar plusa zīmi iedzīvotāju dabiskais pieaugums nav rakstāms nevienu reizi visu 20 gadu laikā. Vislabākais rādītājs vērojams 2014. gada jūnijā, kad dabiskais pieaugums bija mīnus 222.
Aktuāla problēma ir ne vien dzimstības un mirstības rādītāji, bet arī iedzīvotāju skaita sarukums. To lielā mērā ietekmē tieši cilvēku izceļošana no valsts labākas dzīves meklējumos. No 1995. gada līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits pārsniedza divus miljonus iedzīvotāju, taču pēdējo divu gadu laikā arī šis rādītājs ir krietni pasliktinājies un iedzīvotāju skaits Latvijā ir zem diviem miljoniem. Kā liecina statistika, pēdējo 20 gadu laiku Latvija zaudējusi vairāk nekā 500 tūkstošus iedzīvotāju. Situācija ir gana skarba un kritiska, tādēļ svarīgi saprast, kāpēc šāda situācija izveidojusies un kā to novērst.

Problēma – valsts politikā
Demogrāfs un bezpeļņas nevalstiskās organizācijas “Nākotnes fonds” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mežs, lūgts no sava skatupunkta raksturot Latvijas demogrāfisko situāciju, atklāj: “Latvijā jau veselu paaudzi daudz vairāk nomirst nekā piedzimst. Kopš 1991. gada zemās dzimstības dēļ esam zaudējuši jau 265 tūkstošus cilvēku. Galvenais iemesls ir nelielais valsts un pašvaldību atbalsts ģimenēm ar bērniem, kas pārāk daudzus nostāda zem nabadzības riska tikai tāpēc, ka viņiem ir vairāki bērni.” I. Mežs ir pārliecināts, ka tieši valsts izstrādātās politikas dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas ģimenes dibināšanu atlikt līdz brīdim, kad tam pienāks labvēlīgāki apstākļi, taču bieži vien atlikšanas posms ievelkas pārlieku ilgi un dibināt ģimeni ir jau par vēlu.
Organizācija “Nākotnes fonds” darbojas kā vidutājs starp ģimenēm un politiķiem, lai abas puses gūtu labumu no valsts veidotās politikas. Ieraksts fonda mājaslapā www.nakotnesfonds.lv vēsta: “Latvijas Nākotnes fonds sāka darboties pirms pusotra gada, lai patēriņa dunā dzīvojošajai Latvijas sabiedrībai atgādinātu skarbo patiesību – pasaules iedzīvotāju skaits trīskāršojas, skandināvi savējo dubulto, bet latviešu dzimst tik maz, ka pārskatāmā nākotnē mūs varēs meklēt Sarkanajā grāmatā.” Pats I. Mežs uzsver: “Mēs vēlamies pildīt ģimeņu ar bērniem lobiju funkciju, kas Saeimā un valdībā līdz šim nav bijusi pietiekoša. Mūsu mērķis – panākt, lai Latvijā visas ģimenes, kuras vēlas bērnus, varētu tos arī atļauties un caur to tiktu nodrošināta Latvijas valsts ilglaicība.”

Zūd potenciālie vecāki
Demogrāfs gan atzīst, ka Saeima pamazām cenšas situāciju uzlabot vismaz no savas puses. “Pēdējos piecos gados Saeima un valdība ir spējusi katru gadu uzlabot atbalstu ģimenēm ar bērniem, rezultātā arī dzimušo bērnu skaits vienai sievietei ir pieaudzis līdz 1,7. Tomēr tas joprojām nesasniedz vismaz 2, bet jau pēc pāris gadiem dzimušo skaits atkal samazināsies, kad potenciālo vecāku vecumā ienāks deviņdesmitajos gados dzimusī paaudze,” skaidro I. Mežs. Fakts, ka turpmāk jaundzimušo skaits Latvijā atkal varētu samazināties, ir diezgan drošs, ņemot vērā, cik daudz jauniešu izbraukuši no valsts, lai studētu un strādātu, bet pēcāk atpakaļ dzimtenē tā arī nav atgriezušies. Tieši lielais aizbraucēju skaits ir viena no šābrīža lielākajām problēmām, kas nākotnē atstās visai graujošu iespaidu uz valsts demogrāfisko situāciju. “Papildu grūtības rada masveida jauniešu emigrācija, kas tikai pastiprinās nākotnes problēmas, jo zūd daudzi potenciālie vecāki,” ar nožēlu pauž I. Mežs.
Vaicāts, kā, viņaprāt, šo situāciju iespējams uzlabot, demogrāfs atbild: “Jānodrošina nepieciešamais atbalsts ģimenēm ar bērniem, lai to nabadzības risks nepieaugtu tikai tāpēc, ka viņi vēlas bērnus. To var panākt ar lielākiem, mērķētiem pabalstiem, bērnudārzu rindu izskaušanu – tā ir īpaša Rīgas problēma, lielākām nodokļu atlaidēm un īpašām atbalsta programmām, piemēram, mājokļa nodrošināšanai.” I. Mežs gan piebilst, ka daudzi no šiem ieteikumiem tagadējās valdības laikā vismaz tiek uzklausīti un daži arī īstenoti. Piemēram, no nākamā gada valsts ģimenes pabalsts četru un vairāk bērnu ģimenēs tiks palielināts no 34 līdz 50 eiro. “Galvenais mērķis – lai finansiālā situācija un bailes no nabadzības nebūtu galvenais atturošais faktors plānot bērniņu tām ģimenēm, kas to vēlas,” savu un organizācijas “Nākotnes fonds” nostāju pauž tās vadītājs.

Vispirms bērns, tad laulības
Arī par mūsdienām tik raksturīgo situāciju – ģimenes dibināšanas atlikšanu uz aizvien vēlāk laiku – demogrāfam ir savs viedoklis: “Ģimeni sāk dibināt arvien vēlāk, un ievērojama daļa vecāku līdz oficiālai laulībai nemaz netiek. Pirms pārdesmit gadiem vecāku vidējais vecums, kad tiem dzima pirmais bērniņš, bija kādu gadu lielāks nekā vidējais vecums, stājoties pirmajā laulībā. Šobrīd ir otrādi – vispirms piedzimst pirmais bērniņš un tad varbūt pēc gada vai diviem seko arī pirmās laulības. Tomēr līdzīgi procesi ir vērojami visā Eiropā, un šaubos, vai būtu prātīgi steidzināt laulības slēgšanu vai bērnu dzimšanu, ja tas vispār būtu iespējams.” Pēc I. Meža domām, uzspiest visiem pāriem laulības un ģimenes veidošanu nebūtu pareizākais lēmums, jo tas, vai veidot ģimeni un audzināt kopīgus bērnus, pārim jāizlemj pašiem brīvprātīgi, nevis valsts un līdzcilvēku spiediena dēļ.
Mūsdienu sabiedrībā liela problēma esot arī bailes no atbildības, kas nāk līdz ar bērnu piedzimšanu un rūpju uzņemšanos par ģimeni. “Varu piekrist apgalvojumam, ka pieaug vēlme izvairīties no atbildības, veidojot ģimeni, īpaši vīriešu vidū. Demagoģiskais skaidrojums “kas ir svarīgāk – attiecības vai laulības” joprojām ir izplatīts, kaut cietēji biežāk ir sievietes un bērni. Ziemeļvalstu piemērs liecina, ka ar adekvātu valsts atbalstu ir iespējams savienot ģimenes dzīvi ar darbu un karjeru pat vientuļajiem vecākiem, un šajās valstīs ir arī viena no augstākajām dzimstībām Eiropā.” Speciālists pieļauj, ka tieši bailes bērnu audzināt vienai bieži kalpo par iemeslu tam, kāpēc sievietes mazuļa laišanu pasaulē vēlas atlikt līdz brīdim, kad apzināsies, ka, arī kļūstot par vientuļo vecāku, spēs pienācīgi nodrošināt un izaudzināt to.

Katrā ģimenē – pa trim
Uz jautājumu, cik bērniem būtu jāaug ģimenē, lai Latvijas demogrāfiskā situācija uzlabotos, I. Mežs atbild: “Vidēji katrā ģimenē vajadzētu 2,2 bērnus, lai iedzīvotāju skaits vismaz stāvētu uz vietas, jo 10–15 procenti ģimenes nevar tikt pie bērniņa vai nevēlas tos. Taču šābrīža situācijā, kad no Latvijas emigrē tik daudz jauno potenciālo vecāku, Latvijā palikušajām ģimenēm vajadzētu vismaz trīs bērnus, lai iedzīvotāju skaits nesamazinātos. Tiesa, Eiropā tik augstas dzimstības nav nekur un droši vien arī Latvijā to sasniegt nebūs iespējams. Taču sasniegt 2 vai 2,2 bērnus būtu iespējams arī pie mums un uz to arī vajadzētu būt vērstai valsts atbalsta politikai,” pārliecināts I. Mežs.
Situācijas uzlabošanai svarīgāk būtu domāt par mēģinājumiem veicināt aizbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē. Tādējādi augtu potenciālo ģimeņu skaits un uzlabotos arī kopējie iedzīvotāju skaita rādītāji, taču grūti teikt, vai mūsu valsts ir gatava uzņemt atpakaļ aizbraucējus, dodot viņiem šeit darba iespējas un sniedzot atbalstu ģimenes dibināšanai. I. Mežs gan vieš nelielu cerību, apgalvodams, ka valsts cenšas situāciju labot: “Šogad darbu uzsākušais Demogrāfisko lietu centrs ir izstrādājis ap desmit priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa tika iekļauta nākamā gada valsts budžetā, uzlabojot valsts atbalstu par kādiem 20 miljoniem eiro.” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Demogrāfiskā situācija Latvijā: realitāte un nākotnes vīzijas

Kategorijas