Fotografēšana - kā hobijs un darbs

2016. gada 30. decembris 00:00

1089

Novadnieks Armīns Janiks pēc mēneša būs ieguvis augstāko izglītību Latvijas Kultūras koledžā – radošajā fotogrāfijā ar specialitāti menedžmentā. Lai arī viņš šobrīd dzīvo Rīgā, mācās un līdztekus strādā par videooperatoru, jau piecus gadus viņa hobijs un papildu darbs ir fotografēšana. Līdz 20.janvārim sakarā ar skolas diplomdarbu viņa darbus var aplūkot un novērtēt Alūksnes Kultūras centra izstāžu vestibilā.
“Fotoizstāde veidota sakarā ar diplomdarbu – tāds bija nosacījums. Es to saistīju ar savu darbu militārajā jomā, jo Nacionālajos Bruņotajos Spēkos esmu videooperators. Lai arī pats neesmu dienējis, tomēr esmu tajā vidē. Sākotnēji doma bija par fotogrāfijām, kas saistītas ar kareivju ikdienu – mežs, poligons, uzdevumi, bet galu galā nolēmu izveidot pavisam atšķirīgu konceptu,” stāsta A.Janiks.

Pašam sava fotoizstāde “Ieskats”
Fotogrāfs izveidojis fotogrāfiju sēriju par Latvijas armijas karavīriem. Tai dots nosaukums “Ieskats”, jo autors ir iecerējis turpināt darbu un padziļināt tēmu. Armīna mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību cilvēkiem armijas formastērpos: divas fotogrāfijas - viens cilvēks. Viņš rosina aizdomāties par to, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā ikviens no mums: arī viņiem ir ģimene, draugi, hobiji, sava laime un nelaime. Tajā pašā laikā šie cilvēki ir izvēlējušies misiju aizsargāt Latviju, tās iekārtu un katru no mums. Tāpat caur savām fotogrāfijām Armīns ļauj ieskatīties kareivju sejās, mēģinot gūt pašiem savu ieskatu par cilvēkiem, par kuriem viņiem nav nekādu iepriekšēju zināšanu. Vārdam “ieskats” ir divējāds skaidrojums: ieskatīties, uzmest skatu, kā arī tas apzīmē viedokli, pārliecību, uzskatu par kaut ko. Tieši tāpēc Armīns izvēlējies šādu izstādes nosaukumu - ar domu, ka skatītāji atnāks un gūs ieskatu. Viņa paša ziņā ir tas, ko viņš saskata un kā to interpretē. Lai dotu iespēju mazliet ieskatīties ne tikai kareivju sejās, bet arī ieraudzīt mazliet no viņu privātās dzīves, fotogrāfijās aplūkojamas arī dažas šo cilvēku lietas, ko viņi paši izvēlējušies sevis raksturošanai. Lai rastu piederību savai dzīvesvietai, Armīns izvēlējies zīmīgu vietu – Alūksnes Kultūras centru, lai savus lielformāta darbus parādītu vietējiem iedzīvotajiem. Vēl viņš vēlētos šo izstādi izstādīt Mālupes saieta namā, jo jaunietis ir no Mālupes.

95 procenti darba
“Galvenais ir pats fotoaparāts, pie tā ir jāpierod un jāiepazīst tehnika. Otrkārt, svarīga ir gaisma, treškārt - fotografēšanas režīms. Ja fotogrāfē automātiskajā režīmā, tad pavisam noteikti fotogrāfijas nebūs labas. Protams, saka arī, ka šedevru nerada fotoaparāts - to veido cilvēks, kurš fotografē. Bet tas viss ir jādara manuāli pašam – diafragma, gaismas ātrums, jutība. Lielākoties cilvēks, kuram mūsdienās ir fotoaparāts, sevi uzskata par fotogrāfu. Taču ir teiciens, pie kura pieturos, - ir jābūt 5 procentiem talanta un 95 procentiem darba. Uzstādot automātisko režīmu un bildējot, manuprāt, cilvēks vēl nevar sevi dēvēt par fotogrāfu. Turklāt visi fotogrāfi vēlētos apgalvot, ka fotogrāfijām nevajag apstrādi, bet, nenoliedzami, tā ir vajadzīga - tumšās vietas padarīt gaišākas vai pretēji; varbūt kādreiz kādu liekāku stabu vai līniju izņemt. Man fotoaparāts vienmēr ir līdzi tāpat kā ikvienam mūsdienās telefons. Tehnoloģijas šobrīd ir tā attīstījušās, telefoniem kameras ir ļoti labas, jebkurā brīdi ir iespējams noķert momentu, tāpēc kādreiz noder arī telefona kamera – arhīva bildēm. Man gan nav noteikta žanra, ko vislabāk patīk fotografēt, jo manā portfolio ir gan dabasskati, gan portreti, gan sporta pasākumi, fotosesijas, gan kāzas un kristības,” atklāj jaunietis.

Fotografēšana – laikietilpīgs darbs
“Fotogrāfam visnotaļ ir grūts darbs. Piemēram, es kāzas fotografēju 12 stundas. Daudzi uzskata - kas tad tur ir, paskraida ar fotoaparātu un viss. Bet patiesībā ar fotografēšanu jau viss nebeidzas, jo pēc tam tev bildes ir jāatlasa, jāapstrādā un tikai tad viņas var nodot. Tas ir laikietilpīgs darbs. Esmu fotografējis vairāk nekā 20 kāzas četru gadu laikā, bet vēlētos šo skaitu palielināt. Vēl mana specifika ir fotografēšana arī ar filmiņu fotoaparātu - tas ir kas citādāks, jo tu nezini uzreiz iznākumu. Jāatzīst, ka šāda veida fotogrāfijas top tikai manam priekam, bet citu iemūžināšanā izmantoju spoguļkameru,” teic jaunietis.
Viņš dzirdējis dažādas atsauksmes par fotogrāfu darbiem un samaksu. “Daudzi saka, ka dārgs pakalpojums un tamlīdzīgi, bet jāņem vērā, ka tas ir laiks, pēc tam fotogrāfijas jāapstrādā, turklāt fotografējot aparatūra nolietojas - tas viss ir jāatpelna. Fototehnika ir dārgs prieks - jo kvalitatīvāka tehnika, jo dārgāks prieks. Ar šo hobiju var atpelnīt iegādāto tehniku, bet diez vai ko nopelnīt,” secina A.Janiks.

Albumi ir vērtība
A.Janiks ir pārliecināts, ka arī šodienas digitālajā laikmetā ir vērts attīstīt fotogrāfijas un veidot albumus. “Albumi un fotogrāfiju attīstīšana diemžēl ir aizmirsta lieta, bet uzskatu, ka šīs vērtības ir jāsaglabā, tāpēc cilvēkiem iesaku fotogrāfijas attīstīt tāpēc vien, lai būtu kas atmiņā paliekošs, jo, kā zināms, no taustāmas bildes var nolasīt vairāk informācijas. Fotografēšana ir tikpat pārsteidzoša un daudzveidīga, kādi ir paši cilvēki. Nekad nav divu vienādu bilžu un fotosesiju. Tāpēc fotografēsim sev, citiem un savam priekam!” saka A.Janiks. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Fotografēšana - kā hobijs un darbs

Kategorijas