Uzspēlējam zoli!

2017. gada 6. janvāris 00:00

531

«Zole ir inteliģenta kāršu spēle, kas attīsta ne tikai loģisko domāšanu, prāta spējas un atmiņu, bet arī cilvēka personību,» – no portālā «Mana balss» iesniegtās iniciatīvas.
Kurš kārtīgs latvietis gan neprot nacionālo kāršu spēli zolīti? Spēles pamatus daudziem no mums iemācījis tēvs vai pagalma puikas, ir ticis spēlēts gan skolā starpbrīžos, gan visu nakti jautrā studentu kompānijā, gan mājās ar kaimiņu vīriem, kur spēles laikā nav jākautrējas no sulīgiem izteicieniem, gan turnīros. Šī kāršu spēle zināma ne tikai kā zole, bet arī zolīte un agrāk pazīstama arī kā revelīts, kas minēts Emanuela Laskera 1931. gadā izdotajā grāmatā «Kāršu spēles». Latviešu ieviestais apzīmējums «zolīte» varētu būt attīstījies no vārda «solo», jo vienmēr viens spēlē pret diviem.
Ir savas lapas, pat avīzes un žurnāli suņu mīļotājiem, jaunajām māmiņām, autobraucējiem, medniekiem, kūku cepējām, bet par zoli savas laikraksta slejas, lapas vai žurnāla nav. Vienīgais izņēmums ir rakstnieka Andra Kolberga 1996. gadā publicētā grāmata «Zolīte Latvijā un pasaulē». Ikdienā drukātajā presē labākajā gadījumā parādās kāda neregulāra informācija par turnīru rezultātiem. Tā nu šī kļūda tiek labota, un mūsu laikrakstā piedāvājam jaunumu – lappusi zolei.

Vai veiksme?
Ir prāta un ir veiksmes kāršu spēles, zolīte ir prāta kāršu spēle, jo, lai uzvarētu, vairāk par veiksmi nepieciešamas labas spēlēšanas prasmes un ass prāts. Protams, ja iedalīsies četras dāmas un četri kalpi, nekāda meistarība nav vajadzīga, atliek pieteikt zoli un parādīt kārtis.
Lai gūtu panākumus, cik procentus veido spēlētāja meistarība, cik iedalītās kārtis? Ir dzirdēts no zoles lielmeistara, ka nepieciešama viena trešā daļa veiksmes jeb labas iedalītās kārtis, viena trešdaļa meistarības un atlikusī trešdaļa – spēja radīt mānīgu priekšstatu pretiniekiem par savām kārtīm, kas arī būtībā būtu pieskaitāms pie meistarības sadaļas. Cits zolītes meistars ir izteicies, ka ir zoles spēlētāji, ir labi spēlētāji un ir uzvaroši spēlētāji. Līdzīgi domā slavenais krievu spriedzes romānu autors Daņils Koreckis: «Uzvar nevis stiprākais, bet tas, kurš ir pieradis uzvarēt.»
Mūsu kopīgi veidotās zoles lapas uzdevums – kāpinot meistarību, iemācīties uzvarēt arī ar sliktām kārtīm un ar laiku kļūt par labiem un uzvarošiem spēlētājiem. Nekādā gadījumā nepretendēsim uz vienīgo patiesību, jo ar kārtīm taču kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt! Pirmsskolas un pamatskolas lietas, piemēram, kas ir «stiķis» vai «jaņi», ko nozīmē «kosties», kā atšķirt dūžus no trumpēm, kura dāma ir tā stiprākā, neapskatīsim, jo mēs vairāk pretendējam uz universitātes statusu.

No Ļeņina rakstiem
Vecākajai un vidējai paaudzei, protams, nav svešs Ļeņina vārds, kuram pieder spārnotais novēlējums: «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» Pārfrāzējot – zoles spēlē viens no pirmajiem likumiem, lai gūtu panākumus ir: «Skaitīt, skaitīt un vēlreiz skaitīt!»
It kā jau nekas sarežģīts – pamatskolas pirmo klasīšu uzdevums, jo trumpes jāskaita līdz 14, katra netrumpju masta kārtis tikai līdz četri, lielajam savas acis līdz 61 vai 91, mazajiem līdz 60 vai 30. Protams, problēma ir tā, ka tas viss jādara vienlaikus, bet tādēļ taču mums ir tas, ko sauc par pelēkajām šūniņām! Kā absolūto minimumu iesaku skaitīt savas acis un izgājušās trumpes, kas palīdzēs izšķirošos brīžos izlemt par stiķa ņemšanu vai atmešanos, saprast, cik un kādas trumpes palikušas pretinieku rokās.
Runājot par mācīšanos – kāršu spēļu karali bridžu kā obligātu disciplīnu māca slavenajā Vestpointas Kara akadēmijā, bridžā notiek nacionālie, kontinentālie un pasaules čempionāti. Portālā «Mana balss» ir iniciatīva ieviest zoli Latvijas skolās kā mācību priekšmetu. Diemžēl iniciatīvas atbalstītāju skaits uz šo brīdi ir tikai 95...

Kā lielmeistars
Man ir labs draugs vārdā Māris, kurš zoles spēli tiešām labi pieprot, ir izpildījis Latvijas Zoles federācijas lielmeistara normatīvu.
Iesildoties piedāvājam sadalījumu, par kuru no savas spēļu prakses stāsta meistars Māris: «Spēlēju turnīrus, to laikā man ir paradums spēlētājiem tā pie sevis dot iesaukas. Kreisajā pusē vietējais Biezais ar zelta ķēdi puspirksta biezumā, smaržo pēc laba konjaka, reizēm tāds lecīgs. Pretī Rubensa tipa Dāmīte, kleitā, kura vismaz par izmēru mazāka, nekā vajadzētu, un ar tādu dekoltē..., laikam iedomājusies, ka veči lūrēs uz šo un mazāk uzmanības kārtīm pievērsīs. Pa labi tāds kā lauku Onka. Visi spēlē normālā līmenī, aizvadītajos sadalījumos nekādas zvaigznes no debesīm nav ķertas – kur jāvinnē, tur ir vinnēts, kur lielais jāiegāž, ir ticis iegāzts. Situācija tabulā: Onka – -3, Biezais – +4, Dāmīte – 0, man – -1. Onka uz pirmās rokas pasē, man iedalītas šādas kārtis:
(skatīt 1.bildē)

Nav tā pati izcilākā roka galda augšā ņemšanai, bet ko nu vairāk gaidīt, vien divi sadalījumi līdz kārtas beigām. Tēvs arī savā laikā, zoli spēlējot, izteicās, ka no bailīgas pakaļas kārtīgu purkšķi nesagaidīsi. Daru, kā zīlniece reiz teica: «Velc, puis, ar kreiso roku uz sirds pusi, un būs tev laime!» Tici nu vēl zīlniecēm – galdā kreica kungs un deviņnieks! Pirmajā brīdī situācija sākumā izskatās bezcerīga, bet ja nu tā labi padomā: jānorok divi mazie erceni, ja ercenu masts ir dalījies, tad, nositot tos ar lielo plato, būs 32 acis, galdā četri, pīķa dūzis apiet kaut uz 15, kopā jau 51, trūkstošās desmit ar trīs dāmām jau nu kaut kā «sakasīšu».
Onka speras ārā ar pīķa desmitnieku, lieku dūzi un gaidu pīķi no Biezā. Ar sejas izteiksmi kā runcim, kurš tikko krējuma podu izlaizījis, šis noslaktē manu dūzi ar kārava desmitnieku. Izrādās, ka Onka iznācis ar desmitnieku no tā sauktās torpēdas (desmitnieks, kungs un deviņnieks no viena masta). Nu gan izskatās galīgā dimbā, ja erceni nebūs dalījušies, milzu iespēja palikt jaņos. Biezais nāk ar ercena dūzi, kā skolā mācīts, – ar vienīgo caur savējo, Onka liek desmitnieku. «Iekasēju» plānotās 32 acis, kopā 36. Ko nu?»
Šajā vietā stāstījumu pārtraucam. Nākamajā reizē – par tālāko notikumu attīstību. Piedāvājiet savus variantus, kā ar atlikušajām kārtīm meistaram Mārim spēlēt tālāk! Varbūt vienkārši paziņot, ka jaņi ārā, un padoties?
(2. bilde)

Mājas darbs
Nākamajā reizē parunāsim par tādu lietu kā pirmais gājiens. Piedāvājam trīs sadalījumus. Visās situācijās jums pirmais gājiens, lielais paņēmis uz trešās rokas. Kā spēlēsit?
(3., 4. un 5. bilde)

Gaidu risinājumus un vēstules
Cik bieži laikrakstā būs zoles lapa, lielā mērā atkarīgs no jūsu, cienījamie lasītāji, aktivitātes. Atbildes uz uzdevumiem gaidu līdz 12. janvārim elektroniskajā pastā: juris.eismonds@inbox.lv. Ja nāk prātā kādi interesanti sadalījumi, sulīgi izteicieni vai kādi piedzīvojumi saistībā ar zolīti, neturiet sveci zem pūra, bet sūtiet visu zoles lapai. Solīt uzreiz nesolu, bet pārsteiguma balvas interesantāko vēstuļu, risinājumu autoriem ir iespējamas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uzspēlējam zoli!

Kategorijas