Mājās – atpūsties un izskraidīt dakterus

2017. gada 6. janvāris 00:00

1513

Pirms Jaungada svinībām man bija nepieciešama zobārsta palīdzība. Gaidot rindā, satiku trīs vīriešus, kuri atbraukuši uz Alūksni brīvdienās. Viņu dzīves rit ārzemēs, kur viņus aizvedušas darba gaitas. Viņi ir vieni no tiem, kuri pelna iztiku ārpus Latvijas, bet ārstus izvēlas apmeklēt šeit, jo te tie ir daudz pieejamāki un lētāki. Tā nu Ziemassvētku un Jaungada gaidīšanas laikā daudzi atbrauca apciemot ne tikai savas ģimenes, bet arī ārstus. Tiesa vien ir, ka tieši šajā laikā ārstu uzgaidāmajās telpās var satikt visvairāk ārzemēs dzīvojošo alūksniešu.
Alūksnietis Andis Liede Ionasku deviņus gadus dzīvojis, strādājis un mācījies Spānijā. Tur saslimšanas gadījumā viņš gājis pie sava ģimenes ārsta. Ja zāles izrakstījis ģimenes ārsts, tās aptiekā varēja iegādāties uz pusi lētāk. Lai arī viņš ar veselības problēmām vērsies pie vietējiem ārstiem ārvalstīs, Andis atzīst, ka daudzi tomēr izvēlas savas veselības problēmas “atlikt” līdz braucienam uz savām mājām.
(Turpinās no 1.lappuses)

Alūksniete Santa Pakalna dzīvojusi ārzemēs sakarā ar “Erasmus” studentu programmu. “Ja man būtu nepieciešama medicīniskā palīdzība, es varētu izmantot Eiropas Savienības apdrošināšanas karti. Par laimi, man gan tas nebija nepieciešams,” stāsta jauniete un atzīst, ka viņa pazīst daudzus cilvēkus, kuri strādā vai gūst izglītību ārzemēs.

Izmanto Latvijas ārstu pakalpojumus
Daudzi no šiem cilvēkiem izmanto Latvijas ārstu, īpaši zobārstu, pakalpojumus tad, kad ir atbraukuši brīvdienās uz Alūksni. “Parasti tiek izvēlēti vai nu vietējie zobārsti, vai zobārsti Rīgā, jo cenas ir daudz atbilstošākas nekā Anglijā vai Īrijā,” teic S.Pakalna. Salīdzinājumam - viena zoba salabošana ārzemēs var izmaksāt pat vairākus simtus eiro.
Alūksniete Elīze Rooka divus gadus dzīvo ASV kopā ar savu vīru un dēlu. Viņa uzsver, ka ASV medicīnas sistēma ir gluži citādāka nekā Latvijā. “ASV daudzas slimnīcas un klīnikas ir privātas, nevis valsts iestādes. Man tas vēl joprojām ir dīvaini, salīdzinot ar to, cik vienkārši viss bija poliklīnikā. Amerikā ārsti ir ļoti dārgi un visiem obligāti ir jābūt veselības apdrošināšanai. To nenodrošina darbavieta - cilvēkam pašam jāatrod apdrošināšanas kompānija, un dažkārt tas izmaksā vairākus tūkstošus dolāru gadā,” stāsta E.Rooka. Ja cilvēks nav iegādājies apdrošināšanu, viņam var uzlikt lielu naudas sodu. Viens no šīs apdrošināšanas mīnusiem - tā nenosedz zobārstu pakalpojumus. “Man ir paveicies, jo mans vīrs dienē bruņotajos gaisa spēkos, līdz ar to mūsu ģimenei veselības aprūpe tiek nodrošināta,” atzīst E.Rooka.

Dēls dzimis Īrijā, meita -
Anglijā
Lai arī ASV pavadīti jau divi gadi, E.Rooka atzīst, ka viņai nereti pietrūkst tā, cik daudz vienkāršāk medicīnas nozarē viss notiek Latvijā. “Manuprāt, medicīnas sistēma ASV ir vairāk bizness nekā jebkur citur, un tas ir skumji. Man ir paveicies, bet citi nevar atļauties ārstēt pat elementāras kaites vai hroniskas slimības, vai pat dzemdēt. Ja man nebūtu bijusi apdrošināšana, mana dēliņa laišana pasaulē būtu izmaksājusi gandrīz 9000 dolāru! Amerikas slimnīcas lielākoties ir skaistākas un ar profesionālu aprīkojumu, tas pats attiecas uz zobārstniecības klīnikām, un tas ir vienīgais, kas, manuprāt, viņiem ir labāks. Es ticu, ka latviešu ārsti arī var ārstēt tikpat labi. ASV esmu bijusi divreiz pie mana dermatologa, bet pašu ārstu nekad neesmu satikusi - tikai medicīnas māsu,” stāsta E.Rooka.
Daudziem Alūksnes un Apes novadu ļaudīm, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, pietrūkst tieši cilvēcības un saturīga kontakta ar ārstu, taču kāda alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, atzīst, ka nebūt nav tā, ka ārzemēs ārsti vienmēr būtu mazāk iejūtīgi. “Ilgāku laiku esmu dzīvojusi Īrijā un Anglijā, bet nu esmu atgriezusies uz dzīvi Alūksnē. Mans dēls dzima Īrijā, meita - Anglijā. Esmu dzirdējusi, ka Latvijā pret jaunajām māmiņām nereti ir neiecietīga attieksme un ir vecmātes, kuras ir ļoti asas, kā arī var pateikt ko rupju. Man, par laimi, nenācās dzemdēt Latvijā. Zinu, ka daudzas sievietes no Latvijas brauc dzemdēt uz Igauniju, lai tikai nebūtu jādzemdē Latvijā,” atzīst alūksniete. Dzemdības Anglijā bijušas bez maksas, bet Latvijā par atsāpināšanu ir jāmaksā. “Man bija pieejama aromterapija, gaismas terapija, kā arī pati palāta, kurā dzemdēju, izskatījās ļoti skaista. Man bija pieejams arī baseins un viss, ko vien vēlējos. Otrajā dienā man bija pašai sava palāta un ēdienkarte, pēc kuras varēju izvēlēties, ko gribu ēst. Attieksme arī bija brīnišķīga!” stāsta sieviete.

Pie Latvijas ārstiem pierakstās laikus
Anglijā medicīna ir bezmaksas, izņemot vien dažus ārstus. Ja persona maksā nodokļus, tad nav jāmaksā par medicīnu. Vienīgais, par ko daudzi cilvēki, kuri strādā Anglijā, ir neapmierināti, ir tas, ka gadījumos, ja sāp vēders vai ir kāda akūta kaite, ir jāiet uz uzņemšanas nodaļu. “Tur vienmēr ir ļoti daudz cilvēku un vienkārši jāsēž rindā pat tad, ja tev ļoti sāp. Parasti uzrodas vēl kāds, kuram ir kas nopietnāks, un tu paliec gaidīt vēl ilgāk...” stāsta sieviete.
Nereti ārzemēs dzīvojošie Alūksnes un Apes novadu cilvēki izvēlas jau laikus pierakstīties pie saviem ģimenes ārstiem Latvijā, lai tiešām tiktu pie ārstiem tad, kad būs atbraukuši mājās. Protams, viens no visvairāk pieprasītākajiem ārstiem ir tieši zobārsts, jo ārzemēs tas izmaksā krietni vairāk. Anglijā tikai vizīte pie zobārsta var izmaksāt pat 70 eiro. Jāatgādina, ka izdoto naudu par zobārstu Latvijā cilvēki var arī daļēji atgūt, līdz ar to vēl vairāk samazinot savus izdevumus. Izdevumus par zobārstu un plānotajām operācijām atšķirībā no izglītības un medicīnisko pakalpojumu izdevumiem nevar pārcelt uz nākamajiem gadiem. Ja par zobārsta pakalpojumiem samaksāti 2000 eiro, bet paša nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamais ienākums - darba alga (pēc citu likumā paredzēto summu atskaitīšanas) ir 1800 eiro, 200 eiro nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos. Taču šo summu (200 eiro) kā attaisnotos izdevumus var deklarēt cits ģimenes loceklis (laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni).

Latvijā nav valodas barjeras
Ģimenes ārste no Apes Zita Uzkliņģe atzīst, ka bieži vien ārzemēs strādājošie brauc uz Latviju, lai apmeklētu zobārsta kabinetu, jo šeit šādi pakalpojumi ir daudz lētāki. Viņa arī uzsver, ka viens no iemesliem, kādēļ ārzemēs strādājošie un dzīvojošie latvieši izvēlas saņemt medicīnas pakalpojumus Latvijā, ir valodas barjeras. “Savā valodā ir vieglāk saprasties. Ir cilvēki, kuri sistemātiski rūpējas par savu veselību un jau laikus pierakstās, taču, protams, ir arī tādi, kuri atbrauc savā atvaļinājumā un cer tikt pie ārsta. Pārsvarā ārzemēs strādājošie brauc uz mājām vasarā, jo tad ir labs laiks. Man katru gadu jūlijā ir atvaļinājums, un pastāvīgie apmeklētāji to zina, taču ir tādi, kuri ir izbrīnīti, ka man vasarā ir atvaļinājums. Jā, arī es atpūšos, un vasara ir tas laiks, kad daudzi ārsti ņem atvaļinājumus. Līdz ar to cilvēkiem jāsaprot, ka šajā laikā būs grūtāk tikt pie kāda speciālista,” pauž Z.Uzkliņģe.
Viņa uzskata, ka Latvijā nav labāka medicīna, salīdzinot ar ārvalstīm. Katrā vietā ir savi speciālisti, un tas, vai cilvēks atrod labu ārstu, nereti atkarīgs no paša cilvēka, cik viņš nopietni attiecas pret savu veselību. “Zinu cilvēkus, kuri saņem labu medicīnisko aprūpi gan Vācijā, gan Anglijā. Tie cilvēki, kuri mērķtiecīgi attiecas pret savu veselību, meklē arī izdevīgus piedāvājumus un nereti jau laikus pierakstās pie ārstiem Latvijā,” stāsta Z.Uzkliņģe. Tieši tāpēc apzinīgākie cilvēki nerada garas rindas pie ārstiem. Saspīlētāka situācija gan var rasties, kad cilvēks ierodas atvaļinājumā uz Latviju un cenšas aiziet uzreiz pie vairākiem ārstiem.

Ir sapratuši veselības nozīmi
Arī ģimenes ārste no Alūksnes Ausma Mininga atzīst, ka daudzi ārzemēs strādājošie brauc uz mājām, lai apmeklētu vietējos ārstus. Viņa uzskata, ka šie cilvēki daudz vairāk novērtē savus ārstus Latvijā un Latvijas medicīnu. “Cilvēki no ārzemēm arī zvana uz šejieni, lai iegūtu kādu konsultāciju,” stāsta A.Mininga. Viņa norāda, ka nevar izsvērt, ar kādām problēmām vairāk cilvēki vēršas pie ārsta, kad ir atbraukuši uz Latviju. Tās var būt gan akūtas problēmas, gan hroniskas kaites. “Viss ir atkarīgs no tā, kā katrs cilvēks rūpējas par savu veselību. Kāds jau ir ieplānojis vizīti pie ārsta un sen pierakstījies, bet kāds cits nāk ar akūtām problēmām. Kas attiecas par vakcinācijām, cilvēki ieplāno arī vakcinēšanos, taču bērni, kuri nāk arī pie manis, gan pārsvarā tiek vakcinēti ārzemēs,” teic A.Mininga. Viņa uzsver, ka ārzemēs dzīvojošie un strādājošie ir sapratuši veselības nozīmi. “Reizēm sāp sirds, ka vietējie neieklausās un mūs neatzīst, bet tiem, kuri ir pabijuši ārzemēs, tu esi vērtība un tevi uzklausa, jo viņi tik tiešām izprot, cik svarīga ir veselība. Ir tik ļoti svarīgi saprast savas veselības vērtību,” uzsver A.Mininga.

Grib izārstēt visas sakrātās slimības
Ģimenes un arodslimību ārsts Jānis Žīgurs no Alūksnes arī ir saskāries ar pacientiem, kuri strādā ārzemēs un atbraukuši pie ārstiem savā atvaļinājumā. Arī viņš domā, ka cilvēkus šādam solim mudina valodas barjeras ārzemēs. Vēl iemesls var būt tas, cik legāli cilvēks attiecīgajā valstī strādā. Ja viņš strādā nelegāli, tad arī nemaksā nodokļus un nevar saņemt bezmaksas medicīnas pakalpojumus, un par tiem būtu jāmaksā ļoti dārgi. “Bieži vien gadās, ka cilvēki pirms tam nepierakstās un mēģina tik un tā tikt pie ārsta. Kad viņiem tas neizdodas, nākamreiz viņi pierakstās pie ārsta jau laikus. Biežāk cilvēki brauc uz mājām tieši pirms kapusvētkiem - lielākais cilvēku pieplūdums ir divas nedēļas pirms un nedēļu pēc kapusvētkiem,” stāsta J.Žīgurs. Šajā laikā cilvēki vēlas nokļūt pie ārsta, taču nerēķinās ar to, ka daudziem ārstiem vasarā ir atvaļinājumi.
“Visbiežāk vēršas ar dažādām kaulu, muskuļu un asinsvadu problēmām. Tās nereti rodas lielās slodzes dēļ un nesamērīgas atpūtas rezultātā. Cilvēki atbrauc uz mājām un grib pie reizes izārstēt visas sakrātās slimības,” teic J.Žīgurs. Viņš ir dzirdējis sliktus viedokļus par primārās veselības aprūpes konsultantiem Anglijā. Cilvēki stāsta, ka šo konsultantu attieksme ir pavirša. “Savukārt neko sliktu nevaru teikt par klīnikām. Man ir pacients, kuram ir ļoti sarežģīts asinsvadu sistēmas stāvoklis. Viņam paveicās, ka asinsvads plīsa Londonā, jo Latvijā tāda operācija varbūt pat nebūtu iespējama,” teic J.Žīgurs. Viņš atzīst, ka ārzemēs strādājošie, atbraucot uz mājām Latvijā, vēlas visu ātri un cer, ka mēnešiem ilgus procesus varēs paātrināt pāris dienu laikā. Lai arī viņi ir gatavi maksāt, tā diemžēl nenotiek, jo visur ir arī rindas. “Cilvēki nereti grib izdarīt visus izmeklējumus un procedūras gandrīz trīs dienas pirms lidmašīnas izlidošanas,” teic J.Žīgurs.

Plānots ieviest arī Latvijā
Daudzi ārzemēs dzīvojošie Alūksnes un Apes novada ļaudis uzsver, cik vērtīga ir sistēma, kurā vairums medicīnas pakalpojumu tiek segti gadījumā, ja cilvēks maksā nodokļus. Lai arī šādā veidā netiek segti visi medicīniskie pakalpojumi, sistēma ir tikai apsveicama. 2018.gadā šādu sistēmu plānots ieviest arī Latvijā. Liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu emigrantu ierodas Latvijā vismaz reizi gadā, lai izmantotu Latvijas medicīnas sistēmu. Lai arī mūsu tautieši nodokļus nemaksā Latvijā, viņiem joprojām ir iespēja pilntiesīgi izmantot Latvijas medicīnas iespējas. Tomēr valdība pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Pirmais finansēšanas modelis balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem valsts iedzīvotājiem no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī izmantojot sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas datus, nodrošinot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas valsts nodokļu maksātājiem.
Otrais finansēšanas modelis paredz dalīto veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kas paredz valsts apdrošinātāja un privātā apdrošinātāja pakalpojumu iepirkšanu, par finansēšanas avotu izmantojot valsts budžetu ieņēmumiem un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas varētu būt 25-70 eiro mēnesī.

Veselības nozare - prioritārā
Otrais finansēšanas modelis balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām, iemaksām no valsts budžeta un obligātajām iemaksām. Šajā modelī valsts noteiktu finansējuma apmēru, kas gada laikā jāiemaksā pašam iedzīvotājam. Atsevišķām sociālā nodrošinājuma grupām tiktu nodrošināta iemaksu veikšana noteiktā apmērā, kas samazinātu slogu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav varējis samaksāt par tiem, valsts vērstu piedziņu līdzekļu atgūšanai.
Trešais finansēšanas modelis paredz valstij nodrošināt dalītu veselības pakalpojumu grozu, kuru nodrošina, balstoties uz iedzīvotāju veikto papildu veselības aprūpes obligāto maksājumu proporcionāli ienākumiem. Strādājošie un noteiktas iedzīvotāju grupas trešajā modelī tiktu apdrošinātas atbilstoši veiktajām iemaksām. Par iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar veikt iemaksas vai tās neveic, iemaksas tiktu veiktas no valsts budžeta.
Veselības ministrija skaidro, ka 2018.gadā papildus tābrīža veselības aprūpes finansējumam būs nepieciešami 107,9 miljoni eiro, 2019.gadā - 150,8 miljoni eiro. Jāņem vērā arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu samazinājums sakarā ar attaisnoto izdevumu pieaugumu. Valdība noteikusi, ka, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” un likumprojektu “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”, veselības nozare tiek noteikta kā prioritārā.

Kas ir medicīnas tūristi?
Jāuzsver, ka ārstēties uz Latviju brauc ne tikai ārzemēs dzīvojošie latvieši, bet arī citu valstu pilsoņi. Šādu procesu dēvē par medicīnas tūrismu. Medicīnas tūristi ir ārvalstu pacienti, kuri ierodas Latvijā, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, rehabilitāciju, medicīniskās manipulācijas, operācijas vai profilaktiski uzlabotu veselību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informē, ka jau 2009.gadā Latvija uzsāka mērķtiecīgi strādāt ārvalstu pacientu piesaistīšanā no citām valstīm. Par iemeslu tam galvenokārt var minēt ekonomisko krīzi, kura skāra tautsaimniecību kopumā un arī medicīnas jomu. Privātās klīnikas, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības iestādēm, nonāca pie kopēja viedokļa – nozares stabilitāti iespējams nodrošināt, piesaistot ārvalstu pacientus.
Latvija ir pievilcīga ārvalstu pacientiem ne tikai ar moderno medicīnas pakalpojumu līmeni, bet arī ar salīdzinoši zemākām cenām, piemēram, vēnu operācijas, kā arī pilnas veselības pārbaudes programmas maksa salīdzinājumā ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm atšķiras 3-5 reizes. Otra priekšrocība ir iespēja ātri pierakstīties pie speciālistiem un izmeklējumiem. No brīža, kad pacients ir atsūtījis savu lūgumu, līdz konsultācijas un manipulācijas veikšanas brīdim paiet ne vairāk kā divas nedēļas. Pieprasītākie pakalpojumi ir plaša spektra diagnostika, vēnu ārstniecība, plastikas ķirurģija un estētiskā dermatoloģija. Saglabājas stabils pieprasījums pēc acu ārstēšanas, zobārstniecības, neauglības ārstēšanas, kā arī gastroenteroloģiskajiem, traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mājās – atpūsties un izskraidīt dakterus

Kategorijas