Kā ar latvāņiem cīnās Igaunijā?

2017. gada 6. janvāris 00:00

404

“Alūksnes Ziņās” pērn septembrī rakstījām, kā Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji, arī pašvaldības cīnās pret latvāņiem. Lasītājus interesē, kā ar šo invazīvo sugu cīnās kaimiņzemē Igaunijā, kas gandrīz vienmēr ir soli priekšā Latvijai.

Pēc lasītājas ierosinājuma
“Paldies par sniegto informāciju par apkarošanas veidu un pieredzes aprakstu. Ļoti noderīgs raksts gan iesācējiem, gan pieredzējušiem latvāņu apkarotājiem. Vēlētos uzzināt Igaunijas pieredzi šajā jautājumā. Latvijas presē ir bijusi skopa informācija. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2008.gadā lasāma informācija, ka Igaunijā latvāņu iznīcināšanas process ir valsts finansēts un koordinēts un zemju īpašniekiem nav pienākums pašiem tikt galā ar invazīvajiem augiem. Zemes īpašniekam Igaunijā ir jānodrošina tikai informācija,” mums raksta lasītāja Zinta Grundšteina no Amatas novada, kurai latvāņu apkarošanā ir 25 gadu stāžs. Viņa vēlas zināt, vai tiešām Igaunijā par visu maksā valsts, kādi ir zemju īpašnieku pienākumi un atbildība, kādus paņēmienus vai līdzekļus kaimiņzemē izmanto latvāņu apkarošanai.

Visas rūpes uzņemas
valsts
Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, vērsāmies Igaunijas Republikas Vides pārvaldē. “Igaunijā invazīvo latvāņu sugas izskaušana vienmēr notikusi par valsts finansējumu. Mūsu tiesību akti paredz, ka valsts ir atbildīga par svešzemju un invazīvajām sugām mūsu dabā. Zemju īpašniekiem vai vietējām pašvaldībām nav nekādu pienākumu pret to,” skaidro Igaunijas Republikas Vides pārvaldes Sugu aizsardzības biroja speciāliste Eike Vunka.
Igaunijā pirmais pilotprojekts latvāņu apkarošanā notika 2003. un 2004.gadā, aptverot trīs novadus, bet jau 2005.gadā darbs notika visos Igaunijas Valsts meža apsaimniekošanas centra teritorijās, aptverot 235 hektārus. “Kopš tā laika apkarojamā platība ir palielinājusies līdz 2323 hektāriem. Tas ir tāpēc, ka sabiedrība ir informētāka par latvāņiem un mēs iegūstam arvien plašāku informāciju par vietām, kur ir latvāņi. Vides pārvaldei ir datubāze, kurā visa informācija tiek apkopota, un uz to balstās veicamie darbi,” atklāj speciāliste.
Igaunijā latvāņi aizņem 0,05 % valsts teritorijas.

Metodes līdzīgas kā pie mums
E.Vunka akcentē, ka latvāņu apkarošana vienmēr ir valsts fondēta. “Mums ir Vides investīciju centrs, kas piešķir naudu dažādiem vides projektiem, un latvāņu apkarošana ir viens no tiem. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam Igaunija izmantoja arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Pēdējos gados latvāņu apkarošanas darbi izmaksā apmēram 400 000 eiro gadā,” norāda speciāliste.
Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā izmanto trīs paņēmienus cīņā pret latvāņiem. “Lielākoties izmantojam glifosātu saturošu herbicīdu “Roundup”, savukārt vietās, kur ir tikai daži augi, pie tam vāji, izmantojam rakšanas metodi. Rakšanas metodi izmantojam arī ūdenstilpju tuvumā, bioloģisko saimniecību teritorijā. Trešā iespēja ir noņemt ziedu galviņas, pirms sāk krist sēklas, vācot un dedzinot tās. Šo iespēju izmantojam klinšainās vietās, upju krastos vai arī tad, ja darbs nav laikus izdarīts vai izdarīts nepareizi, un arī gadījumos, kad jauna kolonija tiek atklāta vēlu (jūlijā vai augustā),” precizē E.Vunka.

Izvēlas nīdēšanas veidu
Tā kā ar latvāņiem Igaunijā cīnās valsts, tad nav arī sodu zemju īpašniekiem pretstatā Latvijai, kur katrs ar latvāņiem cīnās, kā spēj, un, ja to nedara, saņem naudas sodu. “Igaunijā zemes īpašniekiem nav pienākums kaut ko darīt ar svešzemju un invazīvajām sugām. Vienīgi nedrīkst ļaut tām izplatīties. Sods pienākas tikai tad, ja latvāņi no jūsu zemes izplatās citā zemē. Ja tie ir tikai uz jūsu zemes - soda nav,” skaidro speciāliste.
Darbus latvāņu iznīcināšanai veic speciāli valsts algoti darbinieki un uzņēmumi. “Cik labi tas viss darbojas, atkarīgs no strādniekiem. Mums ir daudz ļoti labu uzņēmēju, kas to dara augstā kvalitātē, bet diemžēl ir arī daži neuzticami darbu veicēji, kuru apstrādātajās teritorijās tomēr katru gadu ir latvāņi, darbs nav izdarīts kvalitatīvi un sēklas nogatavojas. Mums ir speciāla darbu veikšanas rokasgrāmata, pēc kuras vadoties jāstrādā, kā arī ir kvalitātes stends, lai novērtētu, cik labi ir izpildīts darbs,” skaidro speciāliste.
Ja zemju īpašnieki vēlas veikt darbus paši, to var darīt, bet no valsts netiek saņemts nekāds finansiāls atbalsts. “Ja zemes īpašniekam ir pretenzijas pret kādu metodi, tad vienojamies par viņam tīkamāko. Piemēram, ja nevēlas izmantot ķīmiju “Roundup”, tad izmantojam rakšanas metodi. Ir daži zemes īpašnieki, kuri nevēlas izskaust latvāņus, jo tie nepieciešami, piemēram, bitēm. Tad mēs vienojamies, ka viņiem jānovāc sēklas, lai tās neizbirtu,” viņa stāsta.

Latvāņu blīvums
samazinās
Igauņi ir zinoši par integrēto augu aizsardzības metodi, izmantojot herbicīdus. Diemžēl igauņi nevar izmantot šo metodi, jo valstī ir aizliegts līdzeklis “Accurate”. “Piedalījos starptautiskā konferencē Rīgā, kur stāstīja par šo metodi. Esam par to domājuši un diskutējuši, diemžēl “Accurate” Igaunijā ir aizliegts, bet “Nuance” ir atļauts izmantot tikai lauksaimniecības zemēs. Daudzkārt esam pieredzējuši, ka sēklas ir ļoti izturīgas un vietās, kur licies, ka latvānis iznīcināts, pēc diviem vai trīs gadiem tas tur atkal sāk augt,” skaidro E.Vunka. Taču viņa ir pārliecināta, ka iespējams uzvarēt cīņā ar latvāņiem.
“Lielākajā daļā Igaunijas mēs redzam labus rezultātus jeb uzvaru. Ik gadu iznīcinām 150 hektārus latvāņu platības un katru gadu varam nodot datubāzē arvien jaunas teritorijas novērošanai. Tās ir teritorijas, kuras nepieciešams uzmanīt, bet kurās vairs nav jāveic darbi. Mēs katru gadu redzam latvāņu blīvuma samazināšanos, tāpēc domāju, ka cīņa pret latvāņiem Igaunijā ir veiksmīga. Mēs ticam, ka ir iespējams uzvarēt šajā karā,” pauž speciāliste.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā ar latvāņiem cīnās Igaunijā?

Kategorijas