Džudo prot pati un māca citiem

2017. gada 6. janvāris 00:00

2493

Alūksniete Krista Cīrule kopš pagājušā gada rudens ir kļuvusi par džudo treneri jaunajiem Alūksnes censoņiem pirmsskolas un pamatskolas vecumā, atklājot Austrumu cīņas mākslu pasauli un gūstot jaunus draugus un uzticīgus komandas biedrus. Treniņi notiek, balstoties uz Japānas kultūras tradīcijām. Džudo nozīmē - elastīgs ceļš, kas ir jautrs sporta veids un piemērots visām vecuma grupām.
“Man patīk gan mācīt džudo, gan pašai trenēties. Esmu atradusi perfektu darbu - daru to, kas sanāk un patīk. Ir bijuši darbi, kurus daru, lai tikai pelnītu, bet tagad ir fantastiski - būt mājās pie savējiem, darbs uz vietas un vēl tāds, ko pašai patīk darīt!” saka K.Cīrule.

Pamatus ieguvusi jau sen
Ar džudo viņa sākusi nodarboties, jau mācoties pamatskolā. 2001.gadā piedalījusies pirmajās sacensībās. 29 gadus vecā Krista atklāj, ka pati jau 11 gadus trenējas džudo. Absolvējot vidusskolu, iestājusies pauze treniņos, taču apzinīgi nolēmusi atsākt treniņus pati sev. „Atsāku džudo treniņus, un treneris Aivars Mālnieks piedāvāja kļūt par treneri. Nedomājot piekritu. Septembrī sāku mācīties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par sporta treneri un līdz ar to arī ieguvu iespēju strādāt par treneri. Turklāt, ja pats esi gājis un ar to nodarbojies, tad loģiski, ka ir lielāka saprašana par to visu. Taču skola daudz padziļinātāk sniedz informāciju. Atklāti sakot, treneres darbs bija mans sapnis jau pēc 12.klases. Vēlējos mācīties, bet diemžēl nesanāca, jo netiku budžetā - pietrūka dažu punktu. Un arī līdzekļu studijām nebija, tāpēc sāku strādāt,” stāsta jaunā trenere.
Kopš tā laika, kad viņa intensīvi trenējusies, ir mainījušies noteikumi, kas pašai arī bijis jaunums. “Piemēram, sacensībās vairs nedrīkst ķerties pie biksēm. Pašai arī bija sāpīgs gadījums, kad piedalījos sacensībās un nezināju, ka nedrīkst aizskart pretinieces bikses, tāpēc cīņa beidzās un tiku diskvalificēta.” Šobrīd Kristai ir zilā josta, bet viņa savus sasniegumus nedomā pārtraukt un apgalvo, ka jātiecas tikai uz priekšu. „Nākamā ir melnā josta un tad - pakāpes melnajai jostai. Esmu pieaugušo klasē. Pēc 11 gadu pārtraukuma esmu ieguvusi 2.vietu Igaunijas čempionāta un 1.vietu Rīgā, kas, manuprāt, ir apsveicami.”

Sievietes un vīrieši -
līdzvērtīgi
Ļoti daudzi cilvēki netic, ka Krista nodarbojas ar šādu sporta veidu, jo proporcionāli ir maza un smalka sieviete. “Ir reizes, kad jātiek savā svara kategorijā - tad jāietur diēta. Citi saka, ko tu tur vēl nometīsi. Es saku – nekā nesaki, vajag!” smejot saka jaunā sieviete. Kristai treniņi un nodarbības rit no pirmdienas līdz ceturtdienai. Piektdienās viņa apmeklē augstskolu, bet sestdienās un svētdienās dodas līdzi uz sacensībām audzēkņiem vai arī piedalās pati.
„Ja runājam par vīriešu attieksmi, neesmu izjutusi nekādu diskrimināciju vai tamlīdzīgu nostāju. Protams, treneru vīriešu ir vairāk, bet Latvijā arī sievietes ir treneres. Tāpat treniņi notiek kopā ar vīriešiem. Šajā sporta veidā nav meiteņu un puišu, jo visi ir vienādi. Neviens nav nācis iepazīties. Skoloju divas mazo bērnu grupas vecumā no 6 līdz 9 gadiem un vienu grupu vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Mazie ir forši - var atnākt, samīļoties. Reizēm esmu trenere - mamma. Varbūt vecāki puiši nodomā, kā es tā ar meiteni cīnīšos. Taču tas ir tikai uz mirkli. Visi ir līdzvērtīgi. Turklāt meitenes ir pat agresīvākas, bet puiši būs stiprāki, lai vai kā!”

Cīņa, nevis kaušanās
„Daudziem ir nepareizs priekšstats par to, kas ir džudo. Arī bērnu vecākiem. Viņi paskatās sacensībās, kā pieaugušie cīnās, kas, protams, izskatās skarbāk, un viņiem rodas savs priekšstats. Skaņa ir ļoti efektīva, ja kāds nokrīt uz paklāja, bet mazajiem tas ir pavisam citādāk. Sākumā mazie uz ceļiem mēģina viens otru pievarēt. Viņiem pašiem jau tas patīk - varot kauties. Bet jāņem vērā, ka džudo neviens nekaujas. Tā ir cīņa, nevis kaušanās. Šajā sporta veidā ir jāiemācās ne vien pareiza cīņa, bet arī cieņa vienam pret otru. Nedrīkst darīt pāri, nedrīkst sist pa seju, nedrīkst žņaugt.
Jāsaprot visas pieklājības normas, žesti – sasveicināšanās, atsveicināšanās. Tā ir ne vien sporta veida apgūšana, bet arī disciplīnas un cieņas mācība. Esam kopā, lai labi pavadītu laiku. Treniņos vienmēr sasveicināmies, iesildāmies, mācāmies sākotnējos džudo elementus, kā arī spēlējam spēles, jo bērniem koncentrēšanās ir 20-30 minūtes, tāpēc vajag spēli atslodzei. Ar bērniem nemaz nav grūti - ja nav neviena cita, kas novērš uzmanību, tad viņi klausa treneri. Protams, pa reizei sanāk kāds niķis, bet nedaudz disciplīnas un viss kārtībā. Sākotnēji bērnam fiziski jāattīstās, jābūt pacietībai, lai pats zina, ko grib. Mans uzdevums ir noturēt vēlmi darboties. Trenerim jābūt individuālajai pieejai katram mazulītim, lai ieliktu pamatus – jāseko līdzi, vai pareizi noliktas rociņas, kājiņas, jāskatās satvēriens. Nesanāk vienreiz, darām atkal,” saka K.Cīrule.

Džudisti prot visus sporta veidus
„Džudo ir fiziskā attīstība bērniem. Tas attīsta muskuļus, locītavas. Bērniem mēs nesākam treniņus ar cīņu, bet gan ar locītavu un ķermeņa fizisko sagatavotības attīstību. Sniedzam pirmos soļus sportā. Bērns visu laiku ir darbībā. Citos sporta veidos ir vienveidīgas kustības un, piemēram, lielākā slodze ir uz ceļgaliem. Džudo trenē visu pēc kārtas. Uzskatu, ka džudo ir arī labs pamats, lai bērns sevi uzturētu tonusā. Skolā viņiem nav vairs tādas sagatavotības, kā agrāk, turklāt vecāki ir tie, kam “jāpagrūž” bērns – nevis jāiedod tehnoloģijas rokās un viss. Nedaudz patrenējoties džudo, var redzēt, ka bērna spējas ir daudz labākas un fiziskā sagatavotība tāpat. Džudisti prot visu – gan futbolu, gan volejbolu. Ziemā darbojamies zālē, vasarā dodamies uz Pilssalu, spēlējam futbolu, peldam, skrienam utt. Pie mums uz treniņiem Alūksnē braukā arī igauņu puisis, jo pie mums ir efektīvāki treniņi. Protams, traumas var būt, katrs sporta veids ir arī bīstams, tāpēc ļoti svarīgi ir sākumā pareizi iemācīties nokrist. Džudo ir arī sava veida rakstura audzināšana, jo, piemēram sacensībās visi vēlas uzvarēt, bet tas ir liels morālais darbs un darbs ar sevi, jo ir grūti, ja zaudē. Bērns jāmotivē un jāatbalsta. Mūsu bērni ļoti ātri mācās - viņos ir potenciāls, var redzēt, ka viņiem ir dzirkstele acīs! Reizēm vecāki nobīstas vairāk nekā pats bērns,” atklāj trenere.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Džudo prot pati un māca citiem

Kategorijas