Auž pērļu rokassprādzes

2017. gada 13. janvāris 00:00

1311

Alūksnes zobu higiēniste Ilze Stradiņa rūpīgi veic ne vien savu darbu ikdienā, bet ir nodevusies arī daudziem smalkiem hobijiem - sākot no tamborēšanas, adīšanas, lupatu celiņu, keramikas izstrādājumu veidošanas līdz austo pērļu rokassprādžu veidošanai šobrīd. Kā katrs rokdarbs arī šis prasa lielu pacietību, tāpēc Ilze dalās savu darbu veidošanas pieredzē.

Iepatikās jau sen
Pirmo reizi Ilze Stradiņa austās pērļu rokassprādzes ieraudzījusi pirms vairāk nekā desmit gadiem Alūksnes pilsētas bibliotēkā. Tur viesojusies latviešu rakstniece Dace Priede, kurai līdzi bijusi gara māsa - indiāniete no Kanādas. Viņas ceļojušas pa bibliotēkām un dalījušās pieredzē ar saviem dzīves gājumiem. “Indiānietei bija līdzi savi darbi - izaustas glezniņas un rokassprādzes indiāņu stilā, kas izstrādātas šādā tehnikā. Man tie ļoti iepatikās. Tolaik Latvijā par to neviens īpaši neinteresējās. Tagad, protams, šādi rokdarbi kļuvuši modes lieta. Pērn vasarā pamatus šai tehnikai apguvu Kalncempjos sieviešu biedrības “Katrīna” nometnē. Aizrāvos! Beidzot esmu tikusi pie tā, kas man sen, sen interesējis! Jāteic, ka rokassprādžu veidi ir dažādi. Es veidoju rokassprādzes ar aizsienamiem galiem, kad velku diegus galos sapinu, izveidojot saitītes. Ir arī piestiprināmas aizdarītes, kas jāpiemeklē katram platumam. Variēt var ļoti daudz. Var likt ādas aizdarītes - kas vien ienāk prātā!” stāsta I.Stradiņa.

Pērļošana – aktuāla toreiz un tagad
“Šobrīd ļoti aktuāla ir pērļošana. Zinu, ka Alūksnē dāmas pērļo greznas rotaslietas jau gadiem, bet tas prasa ļoti daudz laika un darba. Nevar tā kā adīkli – paķer, tad noliec malā, kad iegribas. Tāpēc mana tehnika ir vieglāka - kad vēlies, vari piesēsties un dažas rindiņas ieaust. Man tā ir atslodze vakariem. Uzlieku atkārtojumā kādu filmu un skatoties, klausoties vienlaikus darinu rokassprādzes,” stāsta meistare. Vienas rokassprādzes pagatavošana aizņem gandrīz stundu, taču, ja vēlas ko krāsaināku vai sarežģītāku, tad ilgāk, jo uz katras adatas attiecīgi jāuzlasa katra rindiņa ar pērlītēm. Tāpat šīs pērļotās rokassprādzes var izmantot arī kā grāmatzīmes. Kāda vecmāmiņa savam mazdēlam pasūtījusi tieši grāmatzīmi. Rokdarbniece skaidro, ka patiesībā pērļošanas pamati ir zināmi jau sen, jo, piemēram, pērļu jostas ir etnogrāfiskas gan igauņiem, gan vidzemniekiem un darinātas jau aizpagājušajā gadsimtā. Pērļoti elementi iestrādāti tautas tērpos, piemēram, Kurzemes pusē ir gan izšūtas, gan pērļotas krādziņas, ko liek pie tautu tērpa krekliem. Savukārt šobrīd modes lieta ir “molči” jeb pulsa sildītāji uz rokām, kuros ada un ieada pērlītes vai kurus veido arī kā greznumlietu vai aprocītes, cimdus ikdienai. Tā kā senais visu laiku tiek apspēlēts un modernizēts,” secina rokdarbniece.

Aušana ir arī vīriešu darbs
Ilze atzīst, ka šo darbu var veikt jebkurš. Svarīga ir pacietība un patika pret to, ko dari. “Ir vīrieši, kas ada un auž, turklāt aušana agrāk bijusi vīrieša darbs, jo tas ir diezgan smags darbs. Piemēram, man meita saka, ka viņa pēc pirmās rindiņas aizmestu visu pa gaisu, bet, ja cilvēki strādā ar rokdarbiem un ir pacietīgi, tad to var jebkurš. Bet savā ziņā tā ir arī sava veida atslodze un meditācija,” prāto I.Stradiņa. Jauniesācējiem jāņem vērā, ka ar pirmo reizi viss nesanāk perfekti, tikai darot rodas izpratne par to, kur radusies kāda kļūda. Jo vairāk darina, jo labāk sanāk.
Lai taptu šāds darbs, nepieciešami spolīšu diegi vai speciālie pērlīšu diegi, smalkā makšķeraukla, ko izmanto pērlīšu uzvēršanai, bet var izmantot arī slidenos pērlīšu veramos diegus. Radīšanas procesam nepieciešamas stellītes vai arī kastīte, kur uzvilkti diegi, - šādu praktisku pielietojumu izmanto arī Ilze Stradiņa. Vajag speciālās pērļošanas adatas, kas ir ļoti smalkas un garākas. Var izmantot arī parastās adatas, jo galvenais ir tas, lai adata ietu cauri pērlītēm. Jābūt vienāda izmēra pērlītēm, turklāt, lai arī nopirktas viena izmēra pērles, darba procesā tās tāpat ir atšķirīgas un jāatlasa. Visi šie piederumi pieejami rokdarbu veikalos. Variēt var gan ar pērļu izmēriem, gan ar diegiem un krāsām – jāļauj tikai vaļa fantāzijai. Idejām var smelties piemērus jau no kāda esoša materiāla, bet Ilze atzīst, ka savā darbiņu pulkā nav smēlusies idejas citviet, vien paļāvusies uz savu iztēli. Viņa lielākoties savos darbos izmanto latvju cimdu rakstus. Uz valsts svētkiem viņa variēja sarkanbaltās rokassprādzes.

Svarīgs process
“Vajag atrast nodarbošanos, kur ielikt sevi. 7.janvārī sākās apmācības “Kalmē” pie Māras Krieviņas par pērļu jostu šūšanu. Tā jau ir cita tehnika, kura mani interesē, tajā ir piešūšana klāt pie audumiem. Visos manos rokdarbos man ir svarīgs process: izšūšanā, tamborēšanā, adīšanā, keramikā. Man nav grūti šķirties no šiem darbiem, jo citādāk visa māja būtu pārpildīta ar traukiem un pārējo. Esmu mēģinājusi startēt vietējos Zaļajos tirdziņos. Cilvēku atsaucība ir manāma. Ir arī privātas vēlmes un sūtījumi. Man šie darbiņi noderēja kā labas dāvanas uz Ziemassvētkiem. Cilvēkiem patīkot. Arī vīrieši labprāt nēsā šāda veida rokassprādzes,” stāsta rokdarbniece. Tā ka, ja ir vēlme pēc radošām idejām un padomiem, tad jebkurš interesents var vērsties pie Ilzes Stradiņas!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Auž pērļu rokassprādzes

Kategorijas