Kompensācija – 13 ražotājiem

2017. gada 13. janvāris 00:00

303

Rudenī piensaimnieki varēja pieteikties Eiropas Savienības atbalstam piena ražošanas samazināšanai. Latvijā šim finansējumam pieteicās 2226 piena ražotāji, tajā skaitā, kā informē Lauku atbalsta dienests, arī 13 ražotāji Alūksnes novadā. No Apes novada neviens nepieteicās.
“ES atbalsts piena ražošanas samazināšanai bija brīvprātīga iespēja piena ražotājiem visās ES dalībvalstīs uz trīs mēnešiem samazināt piena ražošanas apjomu. Taču ražošanas samazinājumu šim atbalstam faktiski vērtē pēc pārstrādei piegādātā piena daudzuma. Plānoto piena ražošanas (piegādes) samazinājuma apmēru ražotājs varēja noteikt pats, izvērtējot savas iespējas un dažādās saistības (piemēram, kredītsaistības). Taču samazinājums nedrīkstēja būt mazāks par 1500 kilogramiem, kā arī tas nevarēja būt lielāks par pusi no iepriekšējā gada attiecīgajā laikposmā pārstrādei piegādātā piena daudzuma. Beidzoties piena ražošanas samazināšanas periodam, piena ražotājam ir brīva izvēle, vai turpināt ražot samazinātajā apjomā vai arī kāpināt ražošanas apjomu. Šie lēmumi ražotājam jāpieņem rūpīgi un pārdomāti, izvērtējot savas iespējas un tirgus situāciju,” informē Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova.

Naudu saņems pavasarī
2016.gada 31.decembrī beidzās pirmais Eiropas Komisijas noteiktais piena ražošanas samazināšanas trīs mēnešu periods. “Lai saņemtu atbalstu par īstenoto samazinājumu šajā periodā, piena ražotājam Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz atbalsta pieprasījums. Lauku atbalsta dienests šos pieprasījumus pieņems no 20.janvāra līdz 14.februārim. Atbalsts Lauku atbalsta dienestam saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām par pirmo samazināšanas periodu ir jāizmaksā ne vēlāk kā 31.martā. Piena ražotājam par plānotā ražošanas samazinājuma neizpildi sankcijas netiks piemērotas, tāpēc piena ražotājs var arī neiesniegt atbalsta pieprasījumu pēc samazināšanas perioda beigām. Taču, ja atbalsta pieprasījums būs iesniegts un faktiskais piena ražošanas samazinājums būs bijis mazāks par 80 procentiem no plānotā samazinājuma, atbalsta apmērs par tonnu piena tiks samazināts atkarībā no neizpildītā apjoma,” informē I.Orlova.

Mācība nākotnei
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite atzīst, ka šo iespēju izmantoja piensaimnieki, kuri jau iepriekš bija domājuši saimniecību likvidēt vai pāriet uz citu saimniekošanas veidu. “Parēķinot šis finansējums nebija izdevīgs tiem saimniekiem, kuri vēlējās turpināt pēc trīs mēnešu pārtraukuma ražot pienu, tādēļ atsaucība bija tik maza. Turklāt brīdī, kad varēja sākt pieteikties kompensācijai, kāpa piena iepirkuma cenas. Protams, cik ilgi tas turpināsies, neviens nezina. Ja cilvēki būtu pasteigušies pieteikties, būtu zaudētāji. Piena ražotāji ticēja, ka kaut kas mainīsies, izturēja grūto periodu un tagad normāli strādā. Visi jau saprot, ka ilgi cena neturēsies 30 centi un uz augšu, taču cer, ka atkal nenokritīs līdz 15 centiem. Mācība ir tāda, ka jāiekrāj kapitāls krīzes reizēm un nevajag celt modernas un dārgas kūtis. Protams, gribas attīstīties un tas atvieglo saimniekošanu, bet acīmredzot vairāk jārēķina un jābūt gataviem nebaltām dienām. Ir skaidrs, ja nebūtu aktivizējušies piena iepircēji no Polijas un Lietuvas, cenas nebūtu augušas. Šajā gadījumā konkurence nesa tikai labumu un cilvēki tika pie labākām piena cenām,” atzīst V.A.Kaparšmite.

Pārtrauc saimniekot
Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji 1” īpašniece Joanna Drikāne izmantoja iespēju saņemt finansējumu. Diemžēl viņas saimniecībā piena ražošana netiks atjaunota. “Divus gadu bijām bez piena naudas un nebija paredzams, kad situācija uzlabosies un piena cena celsies. Biju izlēmusi piena ražošanu neturpināt ar šo gadu un iespēju saņemt kompensāciju izmantoju. Manā gadījumā kompensācija ir ieguvums. Es tāpat būtu beigusi piena ražošanu, taču šajā gadījumā saņemu arī kādu naudiņu. Govis ir likvidētas, un iespēja, ka atsākšu piena ražošanu, man vairs nepastāv. Man vēl ir jaunlopi, kurus visu vasaru audzēšu un pārdošu,” atklāj J.Drikāne. Viņa neslēpj, ka jau četrus gadus ir pensijā, tādēļ izlēmusi pārtraukt saimniekot. “Saimniekošanu pārņem dēli. Viens ieguvis veterinārārsta specialitāti. Otrs kopš 2012.gada audzē gaļas lopus, viņam uz manas saimniecības pamata būs iespēja paplašināt ganāmpulku. Nevajag raudāt un padoties pesimismam. Ir jādzīvo un jāstrādā! Gan jau būs labāki gadi,” teic J.Drikāne.

Samazinājums nebija
izdevīgs
Iespēju pieteikties kompensācijai apsvēris arī apenietis Sandris Cipruss. “Tomēr nepieteicāmies, jo momentāni pacēla piena iepirkuma cenu. Tā bija augstāka par piedāvāto kompensāciju. Tam vairs nebija jēgas. Kādēļ samazināt ražošanu, ja to, ko esi izslaucis, vari pārdot par augstāku cenu? Šobrīd piensaimnieki ir apmierināti, sūdzību nekādu nav. Kāda būs nākotne? Tas ir neziņā tīts. Vasarā noteikti būs cenas kritums pienam - kā jebkurā vasarā,” teic S.Cipruss.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kompensācija – 13 ražotājiem

Kategorijas