Pases iegūšanas līkloči, ja pats nespēj pēc tās aizdoties

2017. gada 13. janvāris 00:00

325

Kad pasei tuvojas derīguma termiņa beigas, jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), ko tautā sauc par pasu daļu, iesniegt dokumentus jaunas pases saņemšanai. Pavisam vienkārši! Ja vien neesi guļoša persona... Kā tikt pie valsts oficiālā dokumenta, ja pats saviem spēkiem nespēj aizdoties līdz vajadzīgajai iestādei? Pētot, cik viegli vai sarežģīti ir to izdarīt, atklājām, ka sistēmu sarežģī paši darbinieki. Tā vietā, lai dodos pie cilvēka uz mājām, kā to nosaka noteikumi, tuviniekiem prasa notariāli apstiprinātas pilnvara.
Laikraksta redakcijā vērsās kāda alūksniete, kurai nepieciešams svarīgo dokumentu atjaunot mammai.“Pasu daļā man izskaidroja, ka vispirms jāsarunā fotogrāfs, kurš varētu cilvēku nobildēt. Tas nozīmē, ka jāsauc uz mājām privātais fotogrāfs. Tas taču nav nemaz tik lēti! Pēc tam man jāved uz mājām notārs, lai iegūtu pilnvaru iesniegt dokumentus mammas vārdā. Arī tas maksā. Pie tam – atkal jāved pašai. Tikai tad varu iesniegt dokumentus. Smieklīgākais, ka šo manis iesniegto bildi pēc tam pasu daļā skenēs. Kādā laikmetā mēs dzīvojam? Vai tiešām sistēmu nevarētu vienkāršot? Kā to visu spēj izdarīt cilvēki pagastos? Tā arī vadā fotogrāfus un notārus šurpu turpu? Un ja nav šo gados jauno tuvinieku, kuri var palīdzēt? Kā to spēj izdarīt pensionāru pāris? Ir izdomāta sistēma, kas ir tālu no reālās dzīves. Tas tomēr ir valstī svarīgākais cilvēka dokuments, un, lai to iegūtu, sistēmai būtu jābūt vienkāršākai,” savā sašutumā dalās alūksniete.

Nav nemaz tik vienkārši
To, ka pases iegūšanas ceļš guļošai personai tiešām ir tik sarežģīts, apstiprina arī cita alūksniete. “Vispirms devos uz pasu daļu, kur noskaidroju, ka nepieciešamas fotogrāfijas un notariāli apstiprināta pilnvara, lai varu iesniegt dokumentus un pēc tam saņemt pasi tuvinieka vietā. Varēju saukt profesionālu fotogrāfu uz mājām vai sarunāt tuvinieku, kurš nofotografē vīru. Taču bildēm jābūt kvalitatīvām, jāfotografē ar zibspuldzi, nedrīkstēja būt vecāka par trīs mēnešiem. Man tādas fototehnikas nav, tāpēc meklēju cilvēku, kuram ir. Kad tas bija izdarīts, tālāka bilžu iegūšana nekādas grūtības nesagādāja. Un tas arī nebija dārgi,” stāsta viņa. Tam sekoja došanās pie notāra, lai sarunātu iespēju iegūt pilnvaru. “Iepriekš aizvedu savu un vīra pasi, lai varētu sagatavot dokumentus. Pēc tam vedu notāri uz mājām. Notāre viņam izskaidroja, kas un kāpēc tiek darīts, un lika parakstīties. Jāatzīst, ka parakstīties viņam nebija viegli. Tā kā biju izlēmusi veidot ģenerālpilnvaru, lai noder arī citām reizēm, tas man izmaksāja 65 eiro, papildus vēl ceļa izdevumi. Ja būtu ņēmusi pilnvaru tikai pases kārtošanai, būtu lētāk,” atklāj viņa. Jāuzsver gan, ka jaunajā pasē viņas tuviniekam nebūs ne paraksta, ne pirkstu nospiedumu - tikai personas dati. Pases termiņš – desmit gadi.

Jākļūst modernākiem
“Nevarētu teikt, ka iegūt pasi bija ļoti viegli. Tas tomēr ir sarežģīti un dārgi. Kamēr ar to nebiju saskārusies pati, nešķita tik sarežģīti. Ja cilvēkam nav sava transporta un aktīvu tuvinieku, tas ir grūti. Man ir savs auto, es izbraukāju un visu izdarīju, bet, ja otrs cilvēks arī ir pensionārs, ar kādām veselības problēmām vai nestrādājošs? Tagad es vairs nebrīnos, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo bez pasēm. Pieļauju, ka pagastos to ir vieglāk izdarīt, jo var piesaistīt bāriņtiesu, bet pilsētā – tikai notāru,” stāsta sieviete.
Viņa piekrīt, ka sarežģīto sistēmu vajadzētu padarīt vieglāku, jautājums tikai – kā? “Dzīvojam mobilā laikmetā, un varbūt būtu iespējams pasu daļas darbiniekiem doties pie cilvēkiem uz mājām. Paņemt portatīvo datoru, fotoaparātu un citu tehniku un doties pie cilvēkiem. Tas būtu ļoti vienkārši. Varētu pat paņemt pirkstu nospiedumus. Pase ir personas svarīgākais dokuments, un tas būtu valsts interesēs, lai visiem cilvēkiem būtu pase un nesarežģīta iespēja to saņemt. Iegādājoties šādu mobilo tehniku, valstij nerastos milzu zaudējumi,” prāto viņa.

Jāpārliecinās par identitāti
Jautājot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību departamentā, kādi dokumenti nepieciešami pases saņemšanai guļošai personai, uzzinām, ka pilnvaras nav nepieciešamas. Lai sagatavotu jaunu personu apliecinošo dokumentu guļošai personai, vajadzētu rīkoties šādi: personas radinieks vai sociālais darbinieks sazinās ar fotogrāfu, kas var izgatavot fotogrāfiju guļošam cilvēkam (PMLP darbinieki guļošu cilvēku nofotografēt nevar, jo nav tādas aparatūras). Pēc tam guļošas personas radinieks vai sociālais darbinieks vēršas PMLP un iesniedz personas veco pasi un sagatavotās fotogrāfijas. PMLP darbinieki sagatavo pieteikumu, ierodas mājās vai slimnīcā pie guļošās personas, pārliecinās par viņas identitāti, lūdz parakstīt pieteikumu, PMLP sagatavo jaunu personu apliecinošo dokumentu, ierodas pie guļošās personas, pārliecinās par viņas identitāti un izsniedz jauno dokumentu.

Darbiniece pieļauj kļūdu
“Laikraksta lasītājai ir taisnība - lai izsniegtu personu apliecinošu dokumentu guļošam cilvēkam, ir jāveic sarežģītākas darbības nekā personai, kas var pati ierasties PMLP nodaļā. Notārs gan nav nepieciešams, jo personas pasi izsniedz tikai pašai personai, nevis viņas pilnvarotai personai. PMLP Alūksnes nodaļā tādu gadījumu nav daudz, bet dokumentus nodaļa ir izsniegusi gan mājās, slimnīcā, gan pansionātā. Jautājumā par notariāli apstiprinātu pilnvaru nepieciešamību, iespējams, ir radies pārpratums, jo, sniedzot ziņas par dokumentu kārtošanu guļošai personai, nav noskaidrots, vai persona ir pilngadīga vai nepilngadīga. PMLP Alūksnes nodaļas vārdā atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Ar darbiniekiem tiks pārrunāta radusies situācija, pārvaldes priekšnieks izskatīs nodaļas darbinieku paskaidrojumus. Lai nerastos neskaidrība šādos jautājumos arī turpmāk, darbiniekiem tiks atsvaidzinātas zināšanas nestandarta procedūrām un noteikta atkārtota personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtība. Darbinieki ikdienā cenšas izprast klientu problēmas un iespēju robežās palīdz. Veselības stāvokļa dēļ dažkārt personu apliecinošs dokuments tiek izsniegts bez paraksta un pirkstu nospiedumiem. Nodaļas pārstāvis ieradīsies pie personas mājās un izsniegs dokumentu, pirms tam pārliecinoties par personas identitāti. Ceram, ka nākotnē arī Alūksnes nodaļai būs mobilā aparatūra, lai pilnvērtīgāk spētu apkalpot klientus,” skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte.
Šobrīd ar mobilo aparatūru ir nodrošinātas desmit PMLP teritoriālās nodaļas, piemēram, Daugavpils, Rīga, Valmiera, Jelgava, Liepāja. Taču guļošas personas ar šo aparatūru nofotografēt nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ. “Nākotnē plānots, ka PMLP savu pakalpojuma kvalitāti paaugstinās un PAD saņemšana guļošām personām būs ievērojami ērtāka, iegādājoties aprīkojumu, ar ko varēs arī fotografēt. PMLP nav vērsušies cilvēki ar sūdzībām par guļošu personu apkalpošanu. Gluži pretēji, viņi ir vērsušies ar pateicībām par viņu guļošo radinieku apkalpošanu. Mobilās aparatūras esamība vai neesamība ir atkarīga no finansējuma, kas piešķirts PMLP. Personām no 20 gadu vecuma izsniedz pases ar derīguma termiņu desmit gadi, tajā skaitā arī pensionāriem un guļošām personām,” informē S.Jonāte.

Iestādēm vieglāk
Sociālās aprūpes centrā “Alūksne” ir nācies sarūpēt jaunas pases guļošiem klientiem. “Daudz tādu gadījumu nav bijis, taču saskārušies esam. Mums kā iestādei to ir vieglāk izdarīt, jo esam jau pilnvaroti rīkoties šī cilvēka vārdā. Sarežģītākais ir iegūt fotogrāfiju, ko organizējam, aicinot profesionālu fotogrāfu. Taču cilvēkam pašam par to ir jāmaksā,” stāsta iestādes direktore Rasma Muceniece.
Iestādes sociālā darbiniece Ieva Pētersone, kas ikdienā kārto lietas ar jaunu pasu iegūšanu klientiem, teic, ka ar sarežģījumiem nav saskārusies. “Iestādēs visi ir atsaucīgi. Notārs pases atjaunošanas gadījumā mums nav jāsauc, es kā sociālais darbinieks rīkojos tā cilvēka vārdā. Ja ir radinieki, tā ir cita lieta. Līdz šim brīdim nekādu problēmu nav bijis,” stāsta I.Pētersone.
Visiem sociālās aprūpes iestādes klientiem ir derīgas pases, bez tām nemaz nevar tikt uzņemti iestādē. “Ja arī kādam derīgas pases nav bijis, tad vietējais sociālais darbinieks palīdz to nokārtot. Citādāk pie mums nevar tikt. Ja pases termiņš beidzas, esot mūsu iestādē, tad jaunu palīdzam iegūt vai nu mēs, vai tuvinieki. Ir tādi gadījumi, kad bērni palīdz šim vecajam cilvēkam iegūt jaunu dokumentu un mums par to nav jāgādā. Nevaru apgalvot, ka tuvinieki neiesaistās un viss jādara mums. Puse tuvinieku ir atsaucīgi, otrai pusei tādu nav vai arī neiesaistās šādos darbos,” stāsta R.Muceniece.

Rosīgi, ja saņems mantojumu
Iestādes direktore neslēpj, ka guļošiem cilvēkiem iegūt vai sakārtot kādus dokumentus nav vienkārši. “Ir sajūta, ka mūsdienu modernajā laikmetā lietas sarežģījam arvien vairāk. Likumi tiek izdoti, skaisti Rīgā sēžot pie galda, bet nav nekāda priekšstata, kā tas notiks realitātē. Birokrātija ir ļoti liela. Otrs – ir liela konfidencialitāte. Tas viss ir par daudz pārspīlēti. Ne tikai attiecībā uz pasēm, bet arī citiem dokumentiem. Piemēram, ja guļošs cilvēks izlemj pārdot vai uzdāvināt kādu savu īpašumu. Pilsētā nevar apkalpot bāriņtiesa, cilvēks vai nu jāved uz pagastu, kur deklarējies, vai jāsauc notārs, līdz ar ko jāmaksā vairāk. Tā tie radiņi skraida uz priekšu un atpakaļ, kamēr lietu nokārto. Cik reāli ir guļošo cilvēku aiztransportēt kaut kur? Principā nereāli. Nav runa par finansēm, bet par to, ka cilvēks nevar nosēdēt vai viņu nemaz nevar kustināt, jo izjūt sāpes. Piemēram, ir bijis gūžas kaula lūzums. Kā tu viņu vedīsi? Tā ir problēma,” stāsta R.Muceniece.

Daudziem beztermiņa pase
Arī sociālās aprūpes centrā “Trapene” nav saskārušies ar sarežģījumiem pases iegūšanas procesā. Tikai vienu reizi iestādei nācies palīdzēt iegūt klientam jaunu pasi. “Iestādē ievietoja klienti, kurai pases derīguma termiņš beidzās mēnesi vēlāk, nekā viņa iestājās pansionātā. Es kā iestādes direktore devos uz pasu daļu, iesniedzu klientes veco pasi, sagatavotās fotogrāfijas un izstāstīju, ka cilvēks ir guļošs, taču pie saprāta. Es kā iestādes direktore varēju to izdarīt un īpašas pilnvaras nevajadzēja. Pie tam, ja šis cilvēks dzīvo pašvaldības institūcijā, par pasi viņam nav jāmaksā. Jāsamaksā tikai no saviem desmit procentiem pensijas, ko viņš saņem, par fotogrāfiju, ko apstrādāja speciālists,” stāsta iestādes direktore Dina Jāņekalne.
Ļoti daudziem iestādes klientiem ir beztermiņa pases, tādēļ jaunas iegūt nav nepieciešams. “Apes novada sociālais dienests ir ļoti pretimnākošs un palīdz dažādos jautājumos. Piemēram, ja zina, ka cilvēks būs jāievieto institūcijā, palīdz sakārtot dokumentus, tostarp palīdz nokārtot pasi. Tieši tādēļ mums nekad nekādu problēmu nav bijis. Ja arī ir kādas grūtības vai problēmas iegūt pasi, tad ir jāvēršas pie sociālā dienesta. Visu var atrisināt, ja vien cilvēks lūdz palīdzību. Ja nelūdz, tad netiks palīdzēts. Ir jārunā, jāstāsta,” saka D.Jāņekalne. Savukārt gadījumos, kad klienti vēlas pārrakstīt kādu savu īpašumu, mežu vai māju, tad piederīgie paši iesaistās dokumentu kārtošanā un iestādes palīdzība nav vajadzīga. “Ģimenes ir pretimnākošas. Nevaru teikt, ka neinteresējas par saviem tuviniekiem. Vismaz mūsu iestādē vienaldzību no tuviniekiem neesmu izjutusi,” pauž D.Jāņekalne.

Ja lūdz, tad palīdz
Alūksnes novada sociālajā dienestā noskaidrojām, ka jebkuru grūtību vai problēmu gadījumā jāvēršas dienestā, lai varētu palīdzēt situāciju atrisināt. “Ir bijuši gadījumi, kad esam ar specializēto transportu veduši cilvēku ratiņkrēslā uz pasu daļu. Ja pie mums vēršas, tad mēs palīdzam, jo dienesta rīcībā ir speciālais transports. Ja cilvēks dzīvo, piemēram, otrajā stāvā, tad mūsu rīcībā ir pārvietojamais pacēlājs un varam palīdzēt nokļūt lejā pa kāpnēm ar visu ratiņkrēslu. Taču tie ir gadījumi, kad cilvēks spēj sēdēt. Ja cilvēks ir guļošs, tad viņu transportēt nav iespējams. Neviens no guļošiem pacientiem nav vērsies pie mums pēc palīdzības saistībā ar pases iegūšanu. Atceros tikai vienu gadījumu, kad cilvēks atradās slimnīcā un fotogrāfs tika aicināts uz slimnīcu. Ja guļošs cilvēks ir rīcībspējīgs, tad viņam jāpilnvaro kāds iesniegt dokumentus jaunai pasei viņa vietā. Nevienam nav tiesības parakstīties viņa vietā un iesniegt dokumentus. Ja rīcībspēja ir noņemta, ir vienkāršāk,” stāsta sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine.

Ved, kur nepieciešams
Visos gadījumos, kad personai nepieciešama palīdzība, lai nokļūtu kādā iestādē, jālūdz palīdzība dienestam. Saistošajos noteikumos atrunāti gadījumi, kad cilvēks var izmantot pašvaldības rīcībā esošo specializēto transportu. Noteikumos arī atrunāts, kādos gadījumos par to ir jāmaksā. “Esam ar šo transportu veduši cilvēkus arī no laukiem, piemēram, Liepnas un Malienas. Vedam ne tikai pēc pases un nokārtot citus dokumentus, bet arī uz ārstniecības iestādēm un nodarbinātības aģentūru, ko viņam ir svarīgi apmeklēt, lai gūtu ienākumus. Ja cilvēkam nav radinieku, kuri varētu palīdzēt, viņi vēršas pie mums. Ja nav šo tuvo cilvēku, kuri var palīdzēt, tad problēmas sagādā ne tikai pases iegūšana,” saka V.Vārtukapteine. Viņa atzīst, ka situācija nav tik sarežģīta un bezcerīga, lai masveidā cilvēki dzīvotu bez valstī svarīgākā dokumenta – pases. “Cilvēkiem, kuri lūdz kādu palīdzību, piemēram, pabalsta veidā, ir jāuzrāda derīga pase. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ neatļaujas dzīvot bez pases. Ir, protams, gadījumi, kad nokavē derīguma termiņus, taču tas lielākoties ir neuzmanības dēļ, nevis apzināti vai kādu grūtību dēļ,” norāda V.Vārtukapteine.

Bez pases nedzīvo
Arī Apes novada sociālajā dienestā mums teic, ka īpašu problēmu saistībā ar pases iegūšanu nav. “Aizbrauc uz mājām fotogrāfs, nobildē un sataisa bildes. Izdarīts tas tiek, un nekādu problēmu nav. Ar visu esam tikuši galā un, ja cilvēki prasa palīdzību, tad palīdzam. Ja nepieciešams, vedam uz dzīvesvietu bāriņtiesas darbiniekus. Ir bijuši gadījumi, kad vedam cilvēku uz pasu daļu, jo viņam nav citas iespējas tur nokļūt. Tiem, kuriem šeit uz vietas dzīvo bērni un mazbērni, lūdzam viņus, lai līdzdarbojas jautājumu risināšanā. Jāteic, ka vienmēr visi ir bijuši saprotoši un savstarpējās sarunās vienojamies par labāko risinājumu,” stāsta Apes novada sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa.
Nokļūt līdz pasu daļai apeniešiem lielākoties nav jālūdz sociālā dienesta palīdzība, bet tas tiek darīts ar veselību saistītu jautājumu risināšanā. “Bieži vien veciem cilvēkiem jātiek pie ārsta, bet transporta nav. Diemžēl visus izvadāt nevaram. Pie tam daži ārsti pieņem arī vēlās vakara stundās. Ar autobusu ne vienmēr var izbraukāt. Vēl ir grūtības nokļūt līdz Apei reizēs, kad cilvēks nonācis Alūksnes slimnīcā. Uz vienu pusi aizved, bet kā tikt atpakaļ mājās? Ir bijis gadījums, kad vedām sievieti ar mazu bērnu no Valmieras slimnīcas. Bērns bija guvis traumu, viņam ieģipsēja kāju, bet nebija paņemta līdzi nauda, tāpēc nevarēja tikt mājās. Cenšamies cilvēkiem palīdzēt,” stāsta M.Kārkliņa.

Izdarāms, bet dārgi
Lai arī Alūksnes invalīdu biedrības vadītājam Edvīnam Fricim Svaram nav bijusi pieredze saistībā ar pases iegūšanu guļošam cilvēkam, dzirdot situācijas izklāstu, viņš secina, ka tas ir sarežģīts process. “Pie mums nav neviens vērsies ar lūgumu palīdzēt. Kā viņi tiek galā, man nav zināms, taču varu iedomāties, ka tas nav vienkārši. Kā cilvēku nofotografē? Sauc fotogrāfu uz mājām? Viens - tas maksā, otrs – viņu taču ir grūti nobildēt. Ja nu vienīgi var apsēdināt vai nostutēt uz brīdi, bet ne vienmēr to var izdarīt. Diezgan sarežģīts process. Pēc tam vēl nepieciešama pilnvara, kas arī maksā,” prāto E.F.Svars.
Alūksnes invalīdu biedrībā iestājušies tikai desmit guļoši cilvēki, taču to patiesais skaits Alūksnes un Apes novados ir krietni lielāks. “Pie tiem, kuri ir biedrības biedri, dodamies ciemos, aprunājamies par aktualitātēm un svarīgiem jautājumiem. Svētkos ierodamies ciemos ar saldumu paciņām. Šādās tikšanās reizēs viņi izstāsta, kā varam palīdzēt, un, ja vien ir iespēja, cenšamies sarūpēt nepieciešamo. Piemēram, kādam vajag staiguli vai ratiņus izīrēt. Mums ir iespējas palīdzēt biedriem ar palīglīdzekļiem. Principā viņi nebaidās un prasa. Protams, reizumis paprasa tādas lietas, kas nav mūsu iespējās. Kad saņemam kādu dāvinājumu, piemēram, pamperus, vienreizējos paladziņu, tad vispirms tos dodam guļošiem cilvēkiem,” stāsta E.F.Svars. Lieli palīgi informācijas, arī dāvanu nodošanā ir sociālie darbinieki.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pases iegūšanas līkloči, ja pats nespēj pēc tās aizdoties

Kategorijas