Dzīvībai bīstamā difterija

2017. gada 20. janvāris 00:00

Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) visā Latvijā uzsākuši kampaņu “Pasargāts, jo vakcinēts!”, lai informētu sabiedrību par šo slimību, vakcinācijas nozīmi un tās veicināšanu. Pēdējo trīs gadu laikā teju trešdaļa no visiem difterijas saslimšanas gadījumiem ES reģistrēti Latvijā, bet pēdējā desmitgadē no difterijas mūsu valstī miruši 13 ar to saslimušie.

Saslimt var jebkur
Difterija ir mūsdienās joprojām sastopama ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina baktērija. Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām, un šīs slimības dēļ bieži tiek pieminēts jēdziens “kakla aizaugšana”. Tā izraisa organisma vispārēju saindēšanos, radot nopietnas veselības problēmas, kas var izraisīt invaliditāti un beigties ar nāvi.
Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš ar to neslimo, bet ir slimības baktērijas nēsātājs. Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. “Difterijas baktērijas izplatās pa gaisu ar siekalu pilieniem, tās izplatās runājot, šķaudot un klepojot. Vēl difteriju otram var nodot, saskaroties ar inficētās personas lietotajiem priekšmetiem, piemēram, traukiem un rotaļlietām, un nonākot tiešā kontaktā ar difterijas nēsātāju, skūpstoties vai saskaroties ar rokām,” norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Tas nozīmē, ka risks inficēties ar šo slimību ir jebkur, visvairāk – sabiedriskās vietās, cilvēkam par to nezinot.
Difterijas galvenie simptomi ir nespēks, apetītes zudums, galvassāpes, drudzis, bāli pelēks biezs aplikums uz mandelēm un rīkles galā, sāpes kaklā un rīšanas grūtības, aizsmakums un elpas trūkums. To visu pavada paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem. “Tā parasti sākas kā angīna vai laringīts. Nepārprotama pazīme ir kakla aplikums,” papildina SPKC Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Jeļena Osipova.

Potējušies – tikai puse
Ar difteriju vislielākie draudi saslimt ir pret to nevakcinētajiem cilvēkiem, savukārt no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz desmit gadu vecumam, kā arī cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un tie, kuri sadzīvē neievēro personisko higiēnu. Viens difterijas slimnieks varot aplipināt pat septiņus citus, un tas ir divas reizes vairāk nekā gripas gadījumā. Ar difteriju var saslimt vienā acumirklī un jebkurā gadalaikā, brīdina SPKC.
Desmit gadu laikā no 13 mirušajiem viens slimnieks bijis septiņus gadus vecs bērns, kurš nebija vakcinēts. “Pērn Latvijā ar šo slimību saslima seši cilvēki, bet neviens no tās nav miris. Vislielākā saslimstība ar difteriju novērojama Rīgā un Pierīgas reģionā,” pastāsta J. Perevoščikovs. 2015. gadā Latvijā ar difteriju saslima 10 cilvēki, 2014. gadā – 13. Tikmēr ES pērn ar difteriju reģistrēts 41 difterijas gadījums, bet 2014. gadā – 25, norāda SPKC pārstāvis. “Difterijas saslimstības pieaugums galvenokārt saistīts ar patvēruma meklētājiem, kuriem mēdz atklāt šo saslimšanu.”
No 2011. līdz 2015. gadam 80% saslimušo pieaugušo piederēja kādai sociālā riska grupai: personas bez noteiktas dzīvesvietas, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, ar atkarību no alkohola, pensionāri, personas, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu inficēšanās risku. Saslimšanas gadījumi ar difteriju novērojami īpaši pensionāriem, kuri neapmeklē ģimenes ārstu un nevakcinējas, ir vientuļi, dzīvo vieni, un personām ar alkohola atkarību. Kā liecina dati par vakcināciju, Rīgā pret šo infekciju vakcinējušies vien 46% pieaugušo. Tas ir daudz mazāk nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs ir 65%.

Vakcīna – bez maksas
Kampaņas “Pasargāts, jo vakcinēts!” VM un SPKC materiālos sacīts, ka difteriju ārstēt var tikai slimnīcā, nozīmējot speciālu zāļu – antibiotiku – kursu un ievadot pretdifterijas antitoksisko serumu. Ārstēšanās ilgst no nedēļas līdz pāris mēnešiem. Jo ātrāk tiek sākta ārstēšana, jo lielāka iespējamība, ka izdosies izveseļoties pilnībā.
“No saslimšanas ar difteriju pasargā tikai savlaicīga un regulāra vakcinācija,” norāda J. Osipova. Jāpiebilst, ka bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – septiņu un 14 gadu vecumā. SPKC uzsver un atgādina, ka imunitāte nesaglabājas visu mūžu: ik pēc pieciem līdz desmit gadiem atkarībā no inficēšanās riska ir nepieciešams veikt revakcināciju.
Jāatceras, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā par 100%. Gadās, ka saslimst arī potētie, taču viņiem slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm – rīkles gala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas pāris dienās, un viņiem nav komplikāciju. Vakcināciju bez maksas var saņemt jebkurš pie sava ģimenes ārsta vai ārsta norādītā vakcinācijas kabinetā.
“Arī tad, ja cilvēks difteriju ir pārslimojis un nav bijis pirms tam vakcinējies, viņam pēc slimošanas ir jāveic vakcinācija, jo imunitāte dabiski pret šo slimību neizstrādājas,” uzsver J. Osipova.

◆ roku un kāju jušanas traucējumi, nepilna paralīze;
◆ nieru bojājums, kas var radīt to funkcionālus traucējumus;
◆ acu darbības traucējumi;
◆ difteriju izraisošie toksīni bojā šūnas un uzsūcas asinīs, izplatoties pa visu organismu un bojājot daudzas orgānu sistēmas;
◆ sirds bojājums jeb miokardīts, kura gadījumā var rasties dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi;
◆ toksisks nervu sistēmas bojājums – aukslēju un rīkles muskuļu daļēja paralīze, rīšanas traucējumi;
◆ nosmakšanas risks.
No www.spkc.gov.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvībai bīstamā difterija

Kategorijas