Veselīga atkarība – rūdīties visu gadu

2017. gada 20. janvāris 00:00

480

Zinātniski pierādīts, ka organisma regulāra norūdīšana palielina spēju pretoties vīrusu un saaukstēšanās slimībām, nostiprinot imūnsistēmu. Viens no galvenajiem norūdīšanās veidiem ir ūdens procedūras, tāpēc jau četrus gadus alūksniete Dace Spale dodas peldēt Alūksnes ezerā ne vien vasarā, bet arī pavasarī, rudenī un izcirstā āliņģī ziemā. Ūdens peldes un rūdīšanās ir viņas atkarība - bez tā viņas dzīve vairs nav iedomājama.

Pamēģināja un iepatikās
“Ideja par ziemas peldēm ezerā radās pirms četriem gadiem, pateicoties dakterim Valdim Skultem, kurš jau ilgu laiku nodarbojās ar peldēm āliņģī un rūdīšanos. Viņš nāca, stāstīja un skaidroja, cik veselīgi un labi tas ir. Es nodomāju: bet kā es to varu zināt, ja nekad neesmu pamēģinājusi? Tāpēc aizbraucām meitenes kompānijas pēc pamēģināt. Protams, kompānijas pēc ir citādāk, bet pamēģināju un sapratu, ka man patīk tā sajūta. Tā arī uzsākās mans rūdīšanās process. Agrāk braucām uz lauku un tūrisma atpūtas centra “Jaunsētas” teritoriju, kur bija āliņģis. Mums bija noteikts laiks sestdienās, svētdienās, kad arī visi peldētāji ieradās. Sākumā bijām daudz, tagad esam mazāk, bet visiem arī tas nevar patikt. Tā kā man iepatikās tā kņudinošā sajūta, gāju katru dienu, ja tiku no darba. Neatkarīgi no tā, vai kāds cits vēlējās vai ne, es tāpat devos peldēt. Tiesa, līdzi gan paņemot kādu, kas pastāvēs blakus, piemēram, vīru vai meitu,” pieredzē dalās D.Spale. Taču viņa atzīst, ka rūdīties tomēr jāsāk pakāpeniski. Viņas gadījumā tas bijis pārāk spontāni – uzreiz ziemā un āliņģī.

Rūdīties jāsāk jau vasarā
Ziemas peldētāja norāda, ka vajag norūdīties katru dienu un pakāpeniski, jo ir jāiesildās un jāsagatavojas āliņģim visdažādākajos veidos - rīvējoties ar mitru dvieli, ejot vēsā dušā, kontrastdušā un, kad organisms norūdījies pabeidzot mazgāšanos ar aukstu dušu, nevis siltu. Ziemā var iziet ārā un norīvēties ar svaigu, tikko kā uzsnigušu sniegu. Izejot ārā, var uzliet sev virsū, piemēram, aukstu ūdeni no akas vai vienkārši no krāna. Nākamais posms - ielēkt āliņģī vai vēsā dīķī pēc pirts, ja tas nav darīts agrāk. Atrašanās ilgums aukstā ūdenī ir ļoti dažāds, tas atkarīgs no katra cilvēka termoregulācijas un norūdīšanās pakāpes. Atklātās ūdenstilpēs vislabākais laiks, kad sākt regulāras norūdīšanās procedūras, ir vasarā - un tā visu rudeni, ziemu rūdīt organismu. Dace gan vasarā, rudenī un ziemā cenšas peldēt gandrīz katru dienu, taču aukstā ūdens trūkuma dēļ vasarā viņa nemaz negūst peldēšanās baudījumu, jo trūkst kņudinošās sajūtas, kas ir ziemā. Rudenī, pazeminoties ūdens temperatūrai, savs ķermenis pakāpeniski ir jāpieradina aukstuma slodzei. Peldētāja rudenī, ejot pastaigās ar suni, noteikti apmeklē peldvietu “Vējiņi”, kur nododas peldēm vēsajā ūdenī. Un tā - tik ilgi, cik var izturēt. “Daži jau ar pirmo gadu iepeld ziemā. Citi vēlāk, bet jācenšas peldēt atklātos ūdeņos tik ilgi, cik vien var, un tad, kad parādās ledus, jāsāk cirst āliņģis vai jāmeklē domubiedri, ar kuriem kopā to noteikti ir vieglāk darīt,” saka D.Spale.

Norūdīšanās atbaida slimības
“Neesmu redzējusi, ka kāds no līšanas āliņģī būtu saslimis vai, piemēram, dabūjis plaušu karsoni. Tā nevar būt! Protams, ja tu esi nosalis un sliktā garastāvoklī, tad nevajag nemaz iet tuvumā āliņģim. Man šī sajūta iepatikās jau no paša sākuma. Pēc tam sāku saprast, ka vairs neslimoju ar saaukstēšanos. Aptuveni desmit gadus mocījos ar bronhiālo astmu, lietojot medikamentus, - tas viss pēkšņi pazuda. Kad sāku interesēties, kā tas nākas, ka astmas vairs nav, izrādījās, ka astmas ārstēšanai nepieciešama norūdīšanās. Jāpārspļauj pār plecu, bet esmu aizmirsusi, kas ir klepus, ko nozīmē vīrusi, gripas, es vienkārši to vairs nezinu. Savas veselības dēļ ir vērts rūdīties. Plusā nāk labsajūta un možums,” atklāj Dace.

Svarīgs noskaņojums un inventārs
“Bieži vien man ir jautāts, vai nesalst. Nē, man tiešām nesalst! Es par to pat nedomāju.
Nav jau svarīgs āliņģa izmērs vai laiks, cik ilgi vari noturēties ūdenī. Galvenais ir rūdīties, iemērcoties kaut vai mazu brītiņu un uzreiz laukā. Es gan pati varu jau ilgāk paplunčāties. Sajūta ir tāda, it kā tu lidotu pusmetru virs zemes. Sajūta ir neaprakstāma! Pēc tam ir tāds atslābums un miers,” teic peldētāja. Dace min, ka ziemā āliņģi netaisa dziļu, tikai līdz viduklim. “Kad cilvēks ielūst ezerā, tas ir šoks un bailes, tādēļ arī aizsit elpu, velk krampjus un var noslīkt, bet šajā gadījumā tas tiek darīts apzināti un nevar pat būt runa par bailēm. Protams, svarīgs ir arī inventārs pēc peldes. Katram tas ir savs. Kādam paklājiņš, jo ārā mīnus 23 grādos viss sasalst. Man, piemēram, ir krietni lielāka izmēra kurpes, kurās ir viegli iekāpt, tāpat apģērbs, kuru ir viegli un ātri uzvilkt. Izkāpjot ārā no āliņģa, vienīgais, kas salst, ir rokas,” stāsta peldētāja.

Ne katram tas ir aicinājums
Dace atklāj, ka viņas aizraušanos ir izmēģinājis arī vīrs Jānis, tāpat arī znots un vecākā meita, taču viņus tas nav saistījis tik ļoti kā pašu peldētāju. Jaunākā meita jau pēc pirmās reizes pateikusi striktu “nē”, jo esot siltummīle. Taču, ja kādam ir interese vai vēlme pamēģināt, droši var vērsties pie Daces. Viņa ar lielāko prieku padalīsies savā pieredzē par to, kā nepieciešams iesildīties pirms peldes, lai uzsildītu muskuļus, kā iekāpt āliņģī un kā no tā tikt ārā, ko labāk uzvilkt, lai veiklāk sasildītos pēc peldes. Viņa atgādina - ja tomēr cilvēks ir pamēģinājis un sapratis, ka tas nav domāts viņam, tad labāk to nevajag darīt - vienkārši jāmēģina citas norūdīšanās metodes.

— Loreta Jargane

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veselīga atkarība – rūdīties visu gadu

Kategorijas