Vai jaunā kompetenču izglītība skolēniem būs veiksmes atslēga mūsdienu pasaulē?

2017. gada 27. janvāris 00:00

218

Esošā izglītības sistēma ir novecojusi, tā jāmaina un jāsniedz bērniem mūsdienīgas zināšanas un prasmes – apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija, kas iecerējusi valstī ieviest jaunu mācību saturu un modeli: kompetenču izglītības modeli. Skan sarežģīti, tādēļ skaidrojam, ko tas īsti nozīmē, ko skolās un bērnudārzos grib mācīt citādāk, kuras Alūksnes un Apes novados būs pirmās izglītības iestādes, kurās bērnus sāks mācīt pa jaunam.

Mācīs kompetences
Aptaujātie izglītības darbinieki atzīst, ka pārmaiņas vajag, jo šobrīd mācību saturs reizumis ir ļoti sarežģīts, prasības – augstas. Piecu gadu projektu uzsāk jau šajā mācību gadā. Tā laikā izstrādās un aprobēs kompetenču pieejā veidotu mācību saturu vispārējā izglītībā – bērniem no 1,5 gadu vecuma līdz vidusskolai, un uzsāks pēctecīgu šīs pieejas īstenošanu izglītības iestādēs. Projekta būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai dažādos kontekstos, kā arī personības pilnveidei. Mācību procesa centrā jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūst prasmes lietot zināšanas. Īsāk sakot – ja līdz šim uzsvars tiek likts uz dažādu prasmju apgūšanu, tad turpmāk mācīs kompetences – skolēnam skolas solā būs jāgūst vispusīgas zināšanas. Izglītos arī skolotājus un radīs jaunus mācību materiālus.
Projekta īstenošanai paredzēts arī apjomīgs finansējums - 13 960 884 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 11 866 751 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 094 133 eiro.

Mūsējie – starp simts
pirmajiem
Lai projektu īstenotu, Valsts izglītības satura centrs Latvijā gribēja izvēlēties 80 izglītības iestādes, kuras piedalīsies pilotprojektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”, izmēģinot jauno pieeju un sniedzot savus ieteikumus. Interese bija ļoti liela – no Latvijas pieteicās 235 izglītības iestādes uz 80 vietām: ņemot vērā lielo interesi, izvēlētas tika 100. Starp tām ir arī Alūksnes un Apes novadu izglītības iestādes – Alūksnes novada vidusskola un Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”.
No Alūksnes novada Izglītības pārvalde un vietējā pašvaldība izvirzīja arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju un Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādi “Sprīdītis”, bet tās netika izvēlētas. Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda, ka novads varēja izvirzīt trīs izglītības iestādes. Jāuzsver, ka gatavību iesaistīties pilotprojektā izteica arī Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāde “Cālis”, bet novads to nevirzīja tālāk. Divi no svarīgiem argumentiem, ko ņēma vērā izglītības iestāžu atlasē, bija skolu motivācija dalībai projektā un Latvijas ģeogrāfiskais pārklājums plānošanas reģionu kontekstā.

Īstais mirklis paust domas
“Biju domājusi, ka no Alūksnes novada izglītības iestādēm vēlme iesaistīties pilotprojektā būs lielāka. Šobrīd pedagogiem ir iespēja paust savas domas no sirds par to, kādam jābūt mācību procesam, saturam, organizācijai. Ja paši pedagogi to nedarīs, tad kurš gan no malas to darīs? Šis ir īstais mirklis. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka priekšlikumos valstī tomēr ieklausās. Ja šīs simts izglītības iestādes patiesi strādās kopā, vienosies, dalīsies pieredzē, tad varēs ietekmēt. Pilotprojekta laikā ļoti svarīgi ir paust patiesās domas, nevis to, kā varētu būt – svarīgi nebaidīties no īstenības. Ļoti vērtīgi būs pārskatīt mācību procesu 1. līdz 3.klasē,” uzsver G.Kupča.
Pilotprojekta laikā jauno modeli sāks apgūt 100 izglītības iestādēs jau no šā gada septembra jeb no 2017./2018.mācību gada dažādos vecumposmos - 1.klasē, 4.klasē, 7.klasē un 10.klasē, pēc tam pakāpeniski ieviešot pārējās Latvijas izglītības iestādēs. Savukārt pērn septembrī Latvijas skolotājiem bija iespēja pieteikties izstrādāt jaunos mācību līdzekļus, kam pieteicās 600 pedagogi. Izglītības pārvaldē nav informācijas, vai kāds no mūsu novada skolotājiem tam pieteicies, jo pieteikšanās bija brīvprātīga.

Vēl daudz neskaidrā
Skolu vadītāji un izglītības pārvalžu darbinieki jau ir tikušies reģionālajos semināros. Šobrīd vēl nav precīzas informācijas, kā notiks aprobācijas process – par to informēs drīzumā. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa atzīst, ka mācību saturā vajag ieviest pārmaiņas, un tic, ka valstī to varētu arī izdarīt.
“Jā, varbūt man šobrīd ir rozā brilles, bet nedrīkst nolaist spārniņus un visu laiku kādam tikai klanīties! Alūksnes novada vidusskolas pedagogiem, kuri ir pamatdarbā, bija iespēja noskatīties prezentāciju par jauno modeli un pēc tam atbildēt uz jautājumu: vai esmu gatavs iesaistīties pilotprojektā vai gaidīsim, kad būs visiem? Trīs no pedagogiem bija atbildējuši noraidoši, viens – gan jā, gan nē, bet pārējie atbalstīja. Protams, šobrīd vēl ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kas un kā īsti notiks, bet mēģināsim! Šobrīd nav skaidrs, kā izskatīsies mācību stundu saraksts, jo nevar arī visu laiku mācīt tikai tematiskos blokos – kaut kad jāapgūst arī kaut kāda mācību viela. Telpu plašums mūsu skolā nav problēma – telpu pietiek. Turklāt klases ir diezgan mobilas - galdus var ātri un ērti pārvietot, jo grīdu segums tam ir pielāgots,” saka I.Līviņa.

Pedagogiem būs jāsadarbojas
Jaunā mācību satura nosacījums būs radīt saikni starp apgūstamajiem mācību priekšmetiem, līdz ar to svarīga būs pedagogu prasme sadarboties. Alūksnes novada Izglītības pārvaldes metodiķe Silva Zariņa norāda, ka pedagogu prasmei sadarboties būs ļoti liela nozīme. “Būs viena diena, kad pedagogu kolektīvs sanāks kopā un izrunās mācību plānu nedēļai. Ja redzēs, ka Jānītim mācībās iet šā un tā, Kārlim – tā, tad būs jāmeklē saikne, kādus uzdevumus skolēnam likt veikt, lai viņš iekļautos un varētu darīt atbilstoši savām spējām. Prasme sadarboties pedagogiem būs ļoti liels izaicinājums – sakārtot plānu, nedēļas galvenos uzdevumus, ko mācīt, lai arī to, ko jāmācās fizikā, apgūtu caur latviešu valodas un angļu valodas tekstiem,” saka S.Zariņa. I.Līviņa piebilst – tas būs individuāls darbs ar katru bērnu, bet tajā pašā laikā arī tematiski saistīts un kopīgs, lai katrs bērns sasniegtu tādu zināšanu līmeni, kādas ir viņa spējas.
”Pārzinot sava mācību priekšmeta saturu, pedagogam jāsaredz sadarbība, ka arī, piemēram, bioloģijas skolotājs no savas puses izskaidro šo tēmu, lai bērns to izprastu pilnīgi. Šobrīd bieži vien ir tā, ka, viens otru apsteidzot, lasa kaut kādus tekstus, bet skolēns tajā pašā laikā nemaz nesaprot, par ko īsti ir runa! Manuprāt, tā šobrīd ir problēma, kas rada priekšstatu, ka tas skar tikai bioloģiju, tas – fiziku, vēsturi vai vēl kādu priekšmetu. Pietrūkst kopsakara. Bērns iemācās atreferēt gatavo teikumu, bet viņam nav izpratnes par to, ko viņš ir iemācījies,” secina G.Kupča.

Skolēnam jāizsecina pašam
G.Kupča norāda – šobrīd skolotāji veic zināšanu nodošanu skolēniem, bet jaunais modelis paredz to, ka skolēnam pašam jāizsecina jaunās zināšanas caur savām darbībām. “Būtiskas ir arī kritiskās domāšanas prasmes, digitālās prasmes, mediju pratība un tamlīdzīgi. Piemēram, kā strādāt ar informāciju, kā to meklēt, kādi avoti ir ticami. Šobrīd nereti vienu informāciju atrod un to pieņem kā patiesību, lai gan tā varbūt nemaz nav,” saka G.Kupča.
S.Zariņa piebilst – pedagogu uzdevums būs arī sabalansēt un saplānot apgūstamās prasmes, lai nav tā, ka, piemēram, vienā dienā mācību vielu pie datora apgūst gan latviešu valodā, gan svešvalodā un fizikā. “Šobrīd mācību saturs ir pārslogots. Vienu un to pašu lietu šobrīd pēc programmām mācās vairākkārtīgi – gan 1. līdz 3.klasē, pēc tam to pašu 4. līdz 6.klasē, tad vēl arī pārējās līdz 9.klasei un beigās vēl kaut ko arī vidusskolā. Tāda “grābstīšanās”, kā rezultātā bērns nodomā: ai, šito es jau esmu dzirdējis un man nevajag...” saka S.Zariņa.

Bērnu nevar stiept kā stīgu
I.Līviņa norāda, ka lielākā daļa skolotāju ir gatavi un kompetenti mācīt atbilstoši jaunajam modelim, bet ļoti lielas šaubas ir par noslēguma pārbaudījumu vērtēšanas sistēmu. G.Kupča atzīst, ka par šo jautājumu diskutē arī Izglītības un zinātnes ministrijā un apsver domu, ka centralizētos eksāmenus varētu atkal likt kārtot augstskolā, kur stājas, nevis absolvējot skolu.
“Man ir ļoti liela nepatika pret vārdu “izaugsme”, jo pieaugušie ļoti bieži nespēj nolaisties līdz sākumposmam, toties bērnā uzreiz grib izaugsmi – bet bērns taču sāk no nulles! Mēs viņu kā tādu vijoles stīgu tikai griežam, stiepjam un dzenam uz izaugsmi! Šodien jebkurā jomā prasa citas pamatzināšanas nekā pirms gadiem divdesmit. Latiņa tiek celta arvien augstāk un augstāk, līdz finālā ir bērni, kuri salūst, jo prasīts tiek par daudz. Tad redzam pārrautās stīgas – bērns atkrīt atpakaļ un vairs neko nevēlas darīt... Un nevar pārmest skolotājam, kurš dzen un dzen mācību programmu, jo noslēgumā taču ir centralizētais eksāmens, valsts pārbaudes darbs! Tomēr rezultāts ir slikts, un tad tiek pārmests skolotājiem, skolai... Daudzreiz esam liecinieki centralizētajiem eksāmeniem un valsts pārbaudes darbiem, kad vienā gadā skolēnu uzrādītie rezultāti ir labi, jo tie, kuri sastāda pārbaudījumus, secināja, ka iepriekšējā gadā rezultāti bija slikti, tādēļ šogad uzdevumi ir vienkāršāki. Pēc gada secina - o, pārāk vienkāršs, vajag atkal grūtāku! Un atkal rezultātus nograuj. Un tā mētājas no gada uz gadu! Tā kā šobrīd laika apstākļi: mīnus 20 grādi un plus 2!” secina I.Līviņa. S.Zariņa piebilst, ka pat skolēni to ir pamanījuši un jautā, vai šogad būšot vieglais vai grūtais pārbaudes darbs vai eksāmens. Arī olimpiāžu uzdevumi reizēm esot abstrakti, nevis sakarīgu prasmju pārbaude.

Pedagoģija kā zinātne
neattīstās
Turklāt šobrīd ne tikai pārbaudījumos ir sarežģīti uzdevumi, bet arī ikdienas mājas darbos, kur, piemēram, sākumskolēnam jāpilda teksta uzdevums, kura saturu neizprot ne mamma, ne tētis... “Tas ir apsveicami, ka vecāki bērnam palīdz, bet – ja pat viņi nesaprot uzdevumu, tad bērnam veidojas “a ko tad es?”,” saka I.Līviņa.
G.Kupča novērojusi, ka šobrīd Latvijā ļoti attīstās zināšanu došana pedagogiem psiholoģijā, jo šī zinātne attīstās, bet pedagoģija kā zinātne Latvijā vispār neattīstās. “Te es piekrītu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, ka cilvēki, kuri šodien augstskolās sagatavo jaunos pedagogus, nedomā par pedagoģiju kā par zinātni. Ne katrs skolotājs šodien spēj izdomāt pedagoģiskos knifiņus, lai arī zina šodienas bērnus, viņu uztveres un smadzeņu īpatnības. Dažkārt skolotājam vajag pateikt priekšā, un tā šodien pedagoģijā ļoti pietrūkst. Tādēļ pedagogiem nereti ir problēmas, jo bērni ir mainījušies. Šodien pedagoģijas meistarībai jābūt citādākai,” ir pārliecināta G.Kupča.
S.Zariņa uzskata, ka skolotājam vajadzētu pedagoga palīgu, lai mācītu kompetenču saturu, ja klasē ir 20 bērni, kuri ir ļoti dažādi savā attīstībā. I.Līviņa to saredz arī kā divu pedagogu sadarbību, piemēram, mācot kopā latviešu valodu un mūziku, kur vienu brīdi latviešu valodas skolotājs uzņemas pedagoga palīga lomu, otru – mūzikas skolotājs.

Sāks jau bērnudārzā
Apes pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” kolektīvs vienmēr ir atvērts jauninājumiem. “Vāverīte” jau iepriekš ir iesaistījusies pirmsskolas izglītības programmas aprobācijā, norādot uz lietām, ko valstī vajadzētu mainīt. Iestādes vadītāja Iluta Apine atzīst, ka tāpat joprojām mācību programmā ir lietas, kas mazajiem ķipariem ir par grūtu, piemēram, sešgadniekam jau bērnudārzā jāprot rakstīt īss domraksts vienā divos teikumos.
“Protams, tas nav kritērijs, beidzot bērnudārzu, bet - ja šāds nosacījums ir, tad gan mums, gan vecākiem gribas virzīties uz to augstāko pozīciju, lai gan ne vienmēr to varam. Tādēļ jauno kompetenču modeli un pilotprojektu saskatu kā iespēju, lai mainītu ierasto mācību veidu, kā jaunas zināšanas un savu līdzdalību visā jaunajā, lai pēc tam nav jākritizē. Manuprāt, kompetence ir kas tāds, ko tu dari, kad esi jau visu sapratis. Mūsdienu izglītības sistēmā mēs vairāk esam orientēti uz informāciju, nevis praktiskām lietām. Ceru, ka jaunajā modelī mācības vairāk balstīsies uz praktisko; ka vairāk laika būs, lai bērni apgūtu praktiskās zināšanas; vairāk laika būs, lai izskaidrotu un lai bērns saprastu,” saka I.Apine.
Bērnudārzs ir pirmā iestāde, kur bērniem sniedz daudzpusīgas zināšanas, un darīs to atbilstoši jaunajam modelim. “Vērosim, vai bērniem tas ir – nav pieņemams, diskutēsim, lai nonāktu pie pareizākā varianta – tādēļ tas šobrīd ir pilotprojekts. Bērni un viņu spējas ir dažādas, tādēļ programmai jābūt priekš bērniem, nevis otrādi. Tas noteikti būs komandas darbs: bērns, skolotājs, vecāks,” saka I.Apine.

Jānodrošina citāda mācību vide
G.Kupča pauž bažas, ka visu pedagogu sagatavošanai darbam jaunajā modelī būs ļoti īss laiks – 2018.gada vasara, jo jau septembrī darbs būs jāsāk pēc jaunā modeļa. Viņa atzīst - bažas ir arī par to, ka sākumskolas klasēm jaunajā modelī vajadzēs nodrošināt pavisam citādāku mācību vidi, nekā tas ir pašlaik.
“Tai būs jābūt daudz pilnīgākai un šim vecumposmam atbilstošai – tas prasīs lielus finanšu ieguldījumus. Piemēram, mazajiem vajadzēs nodrošināt plašākas telpas un vietu, kur darboties dažādi – mācību process nevarēs visu laiku notikt tikai solā, it īpaši tad, ja mācības 1.klasē būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā,” saka G.Kupča. S.Zariņa piebilst, ka nepieciešami arī mūsdienīgi uzskates un mācību līdzekļi, lai bērnam skolā mācītu šodienu, nevis vakardienu vai aizvakardienu. Tiesa, par to jādomā valstiski, nevis tikai jāuzkrauj uz pašvaldību pleciem, jo izglītība ir visas valsts, ne tikai pašvaldību kompetence.

Skolotājiem būs jāmainās
Ieviešot jauno modeli, daudziem skolotājiem būs jāmainās, iespējams, kādam pat nāksies sevi iekšēji lauzt, lai iekļautos jaunajā sistēmā. Tas rada arī bažas, ka tieši jaunā modeļa ieviešana būs mirklis, kad kāds no pieredzējušiem pedagogiem izšķirsies pārtraukt darbu skolā un aktuāls kļūs jautājums par to, vai būs kadri, kuri profesionāli māca, it īpaši eksaktos priekšmetus. Iespējams, tas aktualizēs jautājumu arī par to, ka jākļūst lojālākiem pret skolotāja iegūto izglītības dokumentu, izvērtējot prasmes un ļaujot mācīt arī tos priekšmetus, kas nav atrunāti izglītības dokumentā. Skaidrs ir viens – jaunais kompetenču izglītības modelis būs liels izaicinājums visai pedagogu saimei daudzējādā ziņā.
— Līga Vīksna

Par kompetenču izglītības modeli

◆ Kompetence ir pamatā cilvēka rīcībai pasaulē noteiktā jomā, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās. Atšķirībā no prasmes kompetence ir kompleksa – tā ietver gan zināšanas, gan prasmes, gan attieksmes. Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanā galvenā uzmanība jāpievērš mācīšanas pieejas maiņai. Lai bērniem un jauniešiem nodrošinātu pietiekami daudz laika un iespēju kompetenču attīstībai, nepieciešama regulāra un sistemātiska pedagogu sadarbība, plānojot un īstenojot mācību procesu.

◆ Veidojot mācību saturu, līdzvērtīga uzmanība tiks pievērsta tādām pamatkompetencēm kā – valodu; sociālās un pilsoniskās; kultūras izpratnes un mākslas; matemātikas un datorzinātnes; dabaszinātņu un inženierzinātņu; veselības un fiziskās aktivitātes, gan caurviju kompetenču attīstībai - kritiskā domāšana un problēmu risināšana; jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja; digitālā un mediju; pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties; sadarbība un līdzdalība, kā arī vērtībizglītībai.

◆ Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanu uzsāks pakāpeniski ar 2018./2019. mācību gadu pirmsskolā, 1. un 4. klasē; 2019./2020. mācību gadā – 2., 5., 7. un 10. klasēs; 2020./2021. mācību gadā – 3., 6., 8. un 11. klasēs, pabeidzot jaunā mācību satura ieviešanu 2021./2022. mācību gadā 9. un 12. klasē. Īstenojot kompetenču pieeju, saglabāsies mācību priekšmetu sistēma, nostiprinot sadarbību pedagogu starpā skolas līmenī mācību darba plānošanā un īstenošanā.

◆ Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atzinis, ka šodienas izaicinājums skolām ir sagatavot bērnus un jauniešus sekmīgai nākotnei mainīgā pasaulē. Ne tikai iegūt zināšanas un prast tās mērķtiecīgi un atbildīgi izmantot, bet arī attīstīt spēju un vēlmi turpināt mācīties. Globālās tendences, pētījumi izglītībā un skolu vadītāju aptaujas rāda, ka nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas mācību saturā, mācīšanas pieejā un vērtēšanā. Jāsamazina mācību satura sadrumstalotība, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Lielāka loma jāpiešķir bērnu un jauniešu personības attīstībai.
Avots:
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai jaunā kompetenču izglītība skolēniem būs veiksmes atslēga mūsdienu pasaulē?

Kategorijas