Ne tikai dala pabalstus

2017. gada 27. janvāris 00:00

292

“Ļoti daudziem joprojām ir priekšstats, ka Sociālais dienests dala tikai pabalstus – tā nav, jo tiek veikts arī sociālais darbs ar klientiem. Lai arī trūcīgo personu skaits novadā samazinās, sociālais darbs, īpaši sociālais darbs ar ģimenēm, kļūst arvien pieprasītāks,” saka Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa, vērtējot pagājušo gadu.

Darbs, ko nevar ielikt mapītē
Sociālais budžets novadā nav palielināts, bet palielinājies sniedzamo pakalpojumu klāsts. Šobrīd Alūksnes novada iedzīvotāji var vērsties pie sociālajiem darbiniekiem 17 klientu apkalpošanas vietās.
“Sociālajam darbam tiek veltīts daudz laika. Pērn to saņēma 174 klienti, no kuriem 130 bija ģimenes ar bērniem. Daudzreiz izskan publiskajā telpā gadījumi par ģimenēm, kad vajadzējis iejaukties bāriņtiesai, bet līdz tam mirklim tiek veikts arī liels sociālais darbs, lai šīs ģimenes tomēr nenokļūtu bāriņtiesas redzeslokā,” saka R.Kalniņa. Alūksnes novada domes izglītības, kultūras un sociālo jautājumu komitejas deputāte Elita Laiva piebilst, ka tas ir darbs, ko nevar ielikt mapītē un parādīt kā izdarītu – tā ir būtiska, bet neredzamā daļa. “Piemēram, kādu ģimeni pārliecina, ka izdevīgāk būs laist bērnu bērnudārzā, kādu caur darbu atgriež sabiedriskajā dzīvē. Sociālais darbinieks šīs personas rosina uzņemties pienākumus darīt pašām kaut ko savas dzīves uzlabošanai. Cilvēks tiek atgriezts dzīvē – tas ir ļoti daudz!” saka E.Laiva.

Organizē grupu nodarbības
R.Kalniņa norāda, ka gandrīz visus sociālos pakalpojumus, ko prasa likums, dienests arī sniedz, jo ir attīstīts dažādu pakalpojumu klāsts. Piemēram, pieprasītas ir atbalsta un izglītojošo grupu nodarbības, ko dienests organizē jau kopš 2015.gada. Tās ir par bērnu emocionālo audzināšanu, uzvedības korekciju riska grupas vecākiem, motivācijas programma jauniešiem, informatīvi izglītojošas nodarbības.
“Grupu nodarbības notiek gan Sociālā dienesta zālē, gan telpās Brūža ielā 1. Jāatzīst, ka neitrālā vidē tās apmeklē labprātāk. Ļoti labi, ka jau gadu Sociālajā dienestā uz pilnu slodzi strādā psiholoģe, kura aktīvi iesaistās nodarbību vadīšanā. Šodien ļoti daudziem cilvēkiem ir vajadzīga psihologa palīdzība. Strādājam ar personām, kuras cietušas no vardarbības, un arī ar tiem, kuri paši ir vardarbīgi. Prieks, ka tam ir labi rezultāti – grupas ir nelielas, ap sešiem cilvēkiem, bet viņi labprāt ļaujas sarunām un atraisās, jo jūt, ka var saņemt atbalstu. Grupas apmeklē cilvēki no visa novada teritorijas. Uz pusslodzi tiek nodarbināts viens sociālais darbinieks darbam ar personu grupām,” stāsta R.Kalniņa.

Naktspatversme tukša nestāv
Dienestam paplašinās sadarbība ar valsts institūcijām – probācijas dienestu, policiju. “Tiek nodarbināts arī sociālais darbinieks darbam ar personām, kurām ir atkarības. Piemēram, personām, kuras lieto alkoholu, regulāri jānāk uz dienestu un jāstāsta, kā klājas, ko dara situācijas uzlabošanai. Pēdējā laikā klienti savu attieksmi ir mainījuši uz labo pusi, kļūst motivētāki, vēlas savas atkarības problēmas risināt. Reizēm viņiem ir nepieciešamība vienkārši parunāties, klienti tiek uzklausīti. Tas darbojas. Pozitīvi, ka cilvēks atmet alkohola lietošanu un atrod darbu, sāk strādāt, jo šodien tie, kuri ļoti vēlas strādāt, darbu tomēr var atrast – īpaši vīrieši,” atzīst R.Kalniņa.
Viņa norāda, ka novadā nepieciešams ir arī naktspatversmes pakalpojums – pērn to izmantojušas 17 personas. “Nav tādas nakts, kad patversmē nebūtu klientu. Klientu loks ir mainīgs, bet vidēji 5-6 klienti naktspatversmē ir vienmēr,” viņa saka. Savukārt mājā Pils ielā pretim veikalam “Maxima” cilvēki vairs nemitinās – viņiem rasta pašvaldības dzīvojamā platība. Aukstajā laikā sociālie darbinieki apbraukā zināmākās vietas pilsētā, vai kāds nav kaut kur patvaļīgi atradis dzīvesvietu un nesalst.

Aprūpe mājās – joprojām pieprasīta
Pieprasīts ir arī sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, ko sniedz trīs mobilās brigādes (katrā trīs darbinieki) visā Alūksnes novada teritorijā. To saņem pensijas vecuma personas, personas ar invaliditāti vai ārkārtas gadījumos (piemēram, pēc smagām saslimšanām, operācijām), kuras nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai pašaprūpi, dzīvo vienas vai ar ģimenes locekli, kurš nevar aprūpējamai personai to nodrošināt. Katra brigāde vidēji nedēļā apkalpo 30 klientus – kopā 90, dodoties uz Alsviķiem, Jaunannu, Jaunalūksni, Kalncempjiem, Liepnu, Mālupi, Mārkalni, Pededzi, Ziemeriem un Alūksnes pilsētu. Palīdz ikdienas darbos, atved medikamentus, aizved pie ārsta un citādi palīdz. Par šo pakalpojumu tā saņēmēji veic arī līdzmaksājumu.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atzīst – mobilās brigādes tur rūpi par daudziem cilvēkiem, kuri bez viņu palīdzības nonāktu pansionātā, kur, kā zināms, brīvu vietu ļoti trūkst. Turklāt reti kurš cilvēks raujas uz pansionātu, ja vismaz daļēji pats var sevi apkopt mājas apstākļos. Aprūpi un drošības sajūtu sniedz mobilās brigādes, kur katrā ir divas profesionālas aprūpētājas un autovadītājs. R.Kalniņa norāda, ka pieprasījums pēc mobilo brigāžu pakalpojumiem nemazinās. “Ļoti bieži iniciatori šim pakalpojumam ir bērni, kuri paši, esot tālumā, vēlas, lai vecāki būtu aprūpēti un drošībā,” saka R.Kalniņa.
Gadījumā, ja ģimene aprūpē savu smagi slimu ģimenes locekli un kādu laiku iespēju nav to darīt, tad var aprūpējamo īslaicīgi ievietot sociālās aprūpes iestādē.
Satrauc trūcīgo bērnu skaits
R.Kalniņa atzinīgi vērtē to, ka no šā gada valstī personai, kurai nav tiesību uz valsts vecuma pensiju (kuras apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā nepieciešamie 15 gadi), ir tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no dienas, kad tā būs sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. “Agrāk valsts slogu bija pārlikusi uz pašvaldību pleciem, kuras bija spiestas šādām personām vēl piecus gadus maksāt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, jo viņām vispār nebija nekādu ienākumu, lai gan jau bija sasniegušas pensijas vecumu. Alūksnes novadā šādas ir četras personas, kas ir Sociālā dienesta redzeslokā,” saka R.Kalniņa.
Uz 2016.gada decembri Alūksnes novadā bija 674 trūcīgas personas, kas ir 4 procenti no iedzīvotāju skaita. “Šis skaits ir samazinājies, bet satraucoši ir tas, ka 25 procenti jeb 167 cilvēki no trūcīgo skaita ir bērni. No trūcīgo skaita 277 ir nestrādājošas personas, 35 – strādājošas darbspējīgas personas, 89 – pilngadīgas personas ar invaliditāti un tikpat arī pensijas vecuma personas. Bet 17 no trūcīgajiem ir mātes, kuras šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – tas ir sava veida trauksmes signāls,” klāsta R.Kalniņa. E.Laiva piebilst, ka šobrīd valstī daudzas komisijas risina demogrāfijas problēmu, bet netiek atrisināta elementāra lieta – maksāts ģimenēm par bērnu valsts pabalsts cienīgā apmērā.

Nedrīkstam būt vienaldzīgi
R.Kalniņa ir gandarīta, ka novada bērni, ja vecāki nespēj par viņiem rūpēties, arvien vairāk saņem aprūpi audžuģimenē. “Ļoti svētīgi, ka valstī sāk runāt par to, ka ģimenēm, kas pieņem audžubērnus, maksās sociālās iemaksas – cerams, tas palielinās audžuģimeņu skaitu. Ļoti aplama ir doma, ka tikai Sociālais dienests un bāriņtiesa, policija var nosargāt mūsu bērnus un ģimenes no visādām nelaimēm – kamēr visa sabiedrība neiesaistīsies, efekta nebūs. Sabiedrība nedrīkst būt vienaldzīga – jāiesaistās, jāziņo atbildīgajiem dienestiem. Sociālais dienests pieņem un reaģē arī uz anonīmiem zvaniem – apmeklējot un pārrunājot situāciju bērnus var izglābt no nelaimes. Mūsu mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem. Reizēm pietiek tikai ar vienreizēju palīdzību, lai cilvēkam dzīve uzlabotos,” saka R.Kalniņa. E.Laiva piebilst, ka ļoti svarīga ir arī atbildīgo dienestu sadarbība – visiem jāstrādā kā vienai komandai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ne tikai dala pabalstus

Kategorijas